Aizvadītajās 13. Saeimas vēlēšanās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Bauskas nodaļa izsniedza 682 vēlētāju apliecības, informēja PMLP Bauskas nodaļas vadītāja Ilona Ķepale.
Bauskā bija paredzēts izdot 2884 apliecības. To izsniegšana sākta 25. septembrī un ilga līdz 6. oktobrim. Sestdien, 6. oktobrī, tās saņēma 114 potenciālie vēlētāji.
Nākuši daudzi cilvēki, kuriem nozaudēti dokumenti, un interesējušies par to atjaunošanu, kā arī par iespējām to izdarīt vienas dienas laikā.
«Kāda sirmgalve pagājušajā nedēļā divas dienas izmisīgi meklēja pasi, bet nevarēja to atrast. Vērsās pie mums, lai palīdzam nokārtot jauna dokumenta izsniegšanu, jo kundze par katru cenu gribēja piedalīties vēlēšanās. Pensionārei tā bija tik liela nelaime, ka viņa izplūda asarās. Mēs teicām – vienīgā iespēja, kā ātri tikt pie pases, ir doties uz Rīgu,» stāsta I. Ķepale.
Iespējamie riski
Vēlētāja apliecība bija nepieciešama, lai 13. Saeimas vēlēšanās varētu piedalīties tie Latvijas balsstiesīgie iedzīvotāji, kuri kā savu vienīgo personu apliecinošo dokumentu izmanto personas apliecību.
Kāda iedzīvotāja bija neizpratnē, kāpēc paziņojumu par vēlētāja apliecību atsūta pa pastu, bet apliecību ne. Tagad pat bankas kartes sūta, izmantojot pasta pakalpojumus. Viņa gaida brīdi, kad tiks ieviesta elektroniskā balsošana, taču par to kādu laiku nekas nav dzirdēts.
Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāve (CVK) Kristīne Bērziņa paskaidroja, ka jautājums par vēlētāju apliecību sūtīšanu pa pastu īsti nav CVK kompetencē. Tomēr kā vēlēšanu eksperte piekrīt sniegt viedokli, kālab saskatāmi riski apliecību sūtīšanai pa pastu.
Proti, ja vēlētāju apliecības sūtītu pa pastu, tās nebūtu ieteicams ievietot parastā vēstulē, jo nav garantiju, ka šādi apliecība vienmēr sasniegs adresātu. Piemēram, ir adreses, kurām nav pastkastīšu, tās ir sliktā stāvoklī, daļa vēlētāju deklarētajā adresē nedzīvo.
Turklāt atkārtota vēlētāja apliecības izgatavošana sūtījuma nesaņemšanas vai pazaudēšanas gadījumā neesot iespējama, jo nevar pārliecināties, ka vēlētājs tiešām apliecību nav saņēmis vai ir to pazaudējis. Savukārt, ja vienam vēlētājam izsniegtu vairākas apliecības, vēlētājs arī varētu nobalsot tik reižu, cik apliecību viņam ir.
K. Bērziņa minēja, ka risinājums varētu būt vēlētāja apliecības nosūtīšana ierakstītā vēstulē. Šajā gadījumā gan arī vēlētājam būtu jādodas uz pastu sūtījumu saņemt, taču, iespējams, pasta nodaļa varētu būt tuvāk vēlētāja dzīvesvietai nekā PMLP nodaļa. Tomēr, kālab PMLP šādu risinājumu nepiedāvāja, būtu jāvaicā pārvaldei. Tāpat to varētu izskaidrot par Saeimas vēlēšanu likuma grozījumiem atbildīgā komisija.
Balsošana internetā – dārga
Komentējot interneta balsošanas iespējas, K. Bērziņa atzīmēja, ka tas pašlaik nav valdības un Saeimas darba kārtībā. Pēdējo reizi šis jautājums Saeimā apspriests 2014. gadā, kad parlamentā tika iesniegts vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju parakstīts kolektīvais iesniegums par interneta balsošanas ieviešanu. Ierosinājums netika atbalstīts, pamatojoties uz Satiksmes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas ekspertu viedokļiem. Galvenais ekspertu atzinums bija, ka pašlaik pieejamie tehniskie risinājumi neļauj nodrošināt drošas un aizklātas vēlēšanas internetā, bet vēlēšanu aizklātums ir ļoti nozīmīgs demokrātisku vēlēšanu princips, kas nostiprināts arī Satversmē.
Klāt nākuši arī citi drošības riski, kas saistīti ar iespējamu vēlēšanu ietekmēšanu no ārvalstīm. Tāpat arī Igaunijas pieredze liecina, ka interneta balsošanas ieviešana ir dārga – Latvijā interneta balsošanas nodrošināšanai būtu nepieciešami vairāk nekā divi miljoni eiro. Turklāt balsošana internetā nepalielinot vēlētāju līdzdalību, kā tas tika gaidīts. Esot iespējai balsot internetā, mainās tikai vēlētāju paradumi, un daļa vēlētāju, kuri iepriekš balsoja vēlēšanu iecirkņos, dod priekšroku balsošanai internetā. Taču, ja vēlētājs nav motivēts piedalīties vēlēšanās, viņš nebalso arī internetā. Visbeidzot, ieviešot interneta balsošanu, sabiedrībā pieaug aizdomas un spekulācijas par to, vai vēlētāju balsojumi nav ietekmēti un vai vēlēšanas internetā nav «nozagtas».
