Baušķeniekus nesen pārsteidza ziņa, ka jau šoziem maksa par siltumu varētu pieaugt par 15 procentiem un līdz 2017. gadam pat par 40 – 45 procentiem. «Bauskas Dzīve» lūdza komentēt šo situāciju Ekonomikas ministrijai.
Pieņemtās likumdošanas izmaiņas energoefektivitātes jomā savulaik veiktas ministra Daniela Pavļuta laikā, tāpēc likās svarīgi uzklausīt, kā Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji skaidros pieņemto lēmumu lietderību. Saņemtā atbilde liecina, ka ministrijas pārstāvji nav ieinteresēti izprast mazpilsētas iedzīvotāju problēmas.
Kopainu neredz
Izrādās – Ekonomikas ministrija 2013. gadā secināja, ka īstenotie ierobežošanas pasākumi obligātā iepirkuma komponentes pieaugumam neatstās būtisku ietekmi uz siltumenerģijas tarifiem. «Uzsveram, ka centralizētās siltumapgādes komersantiem subsidētās elektroenerģijas nodokļa likme ir pieci procenti. Un šī nodokļa piemērošana vien nevar būt pamats siltumenerģijas ražošanas tarifu kāpumam, kā norādījusi SIA «Windau»,» tā teikts EM atbildē.
Nav īsti skaidrs, kāpēc EM uzskata, ka piecu procentu nodoklis nesadārdzinās maksu par siltumu. SIA «Windau» savukārt minēja, ka izmaksu kāpumu nosaka ne tikai subsidētās enerģijas nodoklis (SEN), bet arī palielinātais dabas resursu nodoklis, izmaiņas elektroenerģijas obligātā iepirkuma formulā un elektroenerģijas obligātā iepirkuma atcelšana ar 2017. gada 1. jūliju. Diemžēl šo kopainu, kas arī ir daļa no likumdošanas iniciatīvām, EM neredz.
Baušķeniekiem jāatbalsta
EM uzsver, ka iespējai pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, ar ko nodarbojas arī SIA «Windau», ir atbalsta mehānisms, kura izmaksas sedz ikviens elektroenerģijas lietotājs visā Latvijā. «Tas nodrošinājis, ka šie komersanti var saražot konkurētspējīgāku siltumenerģiju, kas ir pozitīvs ieguvums iedzīvotājiem, kuru mitekļi ir pieslēgti tai pašai centralizētās siltumapgādes sistēmai, kurā atrodas atbalstītais komersants,» tā EM. Acīmredzot šis apgalvojums kļuvis par iemeslu tam, lai elektrības maksas atbalsta mehānismu finansētu arī siltuma lietotāji Bauskā.
Neizvērtējot izmaksas, EM uzskata, ka no «Windau» baušķenieki var atteikties. «Turklāt, ņemot vērā SIA «Bauskas siltums» pagājušajā gadā sniegto informāciju, centrālā siltumapgāde Bauskā var funkcionēt arī bez SIA «Windau» gāzes koģenerācijas stacijas, siltumapgādi nodrošinot no SIA «Bauskas siltums» pašu rīcībā esošām gāzes katlumājām,» pausts EM vēstulē. Tas, ka šādā situācijā maksa par siltumu kāps vismaz par 40 procentiem, laikam gājis secen EM ierēdņiem.
Atbildīgais – siltuma uzņēmums
Tikmēr SIA «Bauskas siltums» valdes loceklis Ilmārs Rūsis brīdina, ka maksu par siltumu var sadārdzināt jaunās Eiropas Savienības (ES) energoefektivitātes direktīvas. «Jaunais regulējums noteic, ka līdz 2020. gadam katrai dalībvalstij obligāti jāietaupa noteikts enerģijas daudzums, uzlabojot galapatērētāju efektivitāti. Kā pamata instrumentu darbam ar galapatērētājiem direktīva paredz energoefektivitātes pienākuma shēmas izveidi. Tas nozīmē, ka energoapgādes uzņēmumiem būs pienākums dažādos veidos – gan finansiāli, gan informatīvi – veicināt energoefektivitātes pasākumus galapatērētājiem. Šādas shēmas jau darbojas vairākās ES dalībvalstīs. Ņemot vērā citu valstu pieredzi, shēmas ietekme uz enerģijas tarifu ir daudz mazāka nekā kurināmā cenas izmaiņas,» tā pausts EM vēstulē.
Aiz skaistiem vārdiem pēdējā teikumā paslēpts fakts, ka shēmai tomēr būs ietekme uz enerģijas tarifu.
Siltuma uzņēmumi mūsu novados pēdējā laikā strādā vai nu ar zaudējumiem, vai tuvu tiem. Lai gūtu papildu finansējumu, būs jāpalielina siltuma tarifi. EM sola līdzekļus no ES fondiem, bet šādos projektos tas parasti ir līdzfinansējums, kas nozīmē, ka daļēji finansēt vienalga būs nepieciešams. Jāsecina, ka ES energoefektivitātes direktīvas palielinās maksu par siltumu arī citu novadu siltuma uzņēmumos.
Jāceļ pašiem
Visbeidzot norādīts, ka nozīmīga loma šajā jautājumā ir pašvaldībai. «Viena no pašvaldību funkcijām ir organizēt siltumapgādi savā teritorijā, tai skaitā plānot siltumapgādes attīstību, apsverot nepieciešamo pārkārtojumu un energoefektivitātes pasākumu veikšanu kopīgi ar komersantiem, kas darbojas centralizētajā siltumapgādes sistēmā, un iedzīvotājiem,» skaidro EM. Ņemot vērā, cik ātri mainās likumdošana enerģētikas jomā, jāatzīst, ka pašvaldībai nav iespējams apsvērt «nepieciešamo pārkārtojumu un energoefektivitātes pasākumu veikšanu kopīgi ar komersantiem», kā to pierāda pašreizējā situācija ar SIA «Windau».
Turklāt EM atbildē nav minēts, no kādiem finanšu avotiem pašvaldībai rast naudu siltumapgādes organizācijai, ja valdības lēmumi esošo sistēmu draud izpostīt. Pašvaldības ienākumus gūst no iedzīvotāju nodokļiem, un, ja Bauskai nāksies celt jaunas siltumapgādes stacijas, tas nozīmēs, ka par valdības lēmumiem būs jāmaksā ne tikai siltuma patērētājiem, bet visam novadam. Protams, ka jaunu katlumāju celšanas finansējumu var atstāt tikai uz SIA «Bauskas siltums» pleciem, bet to izmaksas vienalga būs jāiekļauj tarifā. Turklāt, ņemot vērā, ka vēl pirms desmit gadiem valdība centīgi atbalstīja gāzes koģenerācijas staciju celtniecību, kāda garantija, ka uzcelsim tādu katlumāju, kas pēc desmit gadiem apmierinās mūsu valstsvīrus?
Atbilde, kuru saņēma «Bauskas Dzīve», nerada izjūtu, ka Ekonomikas ministrijas pārstāvji apzinās, kādu iespaidu viņu veikums atstāj uz mazpilsētas cilvēku dzīvi.
