Iecavas luterāņu baznīcas pašreizējais veidols, iekštelpu sakārtotība un koptā apkārtne dara prieku ne vien pašiem iecavniekiem, bet arī ciemiņiem.
Iecavas luterāņu baznīcas pašreizējais veidols, iekštelpu sakārtotība un koptā apkārtne dara prieku ne vien pašiem iecavniekiem, bet arī ciemiņiem.
Vislielāko ieguldījumu pēdējos gados baznīcas sakārtošanas darbu koordinācijā devusi Rasma Kreicberga, kas gandrīz desmit gadu bijusi draudzes padomes priekšniece.
Aizbēgusi no mājām
«Ar ticību esmu nodzīvojusi visu mūžu. Tā man nākusi no bērnības, kas man, lielsaimnieka bērnam, tomēr bija ļoti grūta. Man bija barga māte un audžutēvs. Abi ar brāli skolu apmeklēt drīkstējām tikai tad, kad visi lielie darbi saimniecībā bija padarīti. Pēc pamatskolas beigšanas, kad bija skaidrs, ka tālāk mācīties neviens neļaus, mēs ar brāli aizmukām no mājām, lai mācītos Kazdangas lauksaimniecības tehnikumā,» par grūto bērnību un alkām iegūt izglītību stāstīja Rasma.
Pēc skolas beigšanas viņa strādājusi par skolotāju tehnikumā un izglītību turpinājusi Lauksaimniecības akadēmijā. «Mācīju lauksaimniecības priekšmetus. Vakaros stundām esmu sēdējusi skolas laboratorijā un studējusi lauksaimniecības mašīnas, lai prastu par tehniku un fermu mehanizāciju pastāstīt audzēkņiem,» smaidot atceras R. Kreicberga.
Ar lepnumu Rasma vēstī par vīru Rolandu, kurš vienmēr bijis stabils balsts visās dzīves situācijās: «Esmu laimīga, ka man tik labs cilvēks visu mūžu ir līdzās. Ar viņa palīdzību esmu daudzus darbus spējusi padarīt. Mūsu baznīcas grūtajā atjaunošanas procesā ģimene mani vienmēr atbalstījusi. Arī meita Gunta un dēls Aigars, kuri aizprecējušies uz Madonu.»
Saimnieces ķēriens
Rasmas stāstījums par baznīcas telpās saaugušiem krūmiem, par pusizpostītiem baznīcas kapiem un apkārtni šķiet nereāls. Par to liecina tikai fotogrāfijas.
«Atzīstu, ka Iecavas baznīcas atdzimšana ir mans mūža svētīgākais darbs. To nebūtu varējusi paveikt bez labu cilvēku atbalsta. Mums materiāli palīdzējuši gan iecavnieki, gan ārzemju draudzes no Dānijas, Zviedrijas, ASV. Viens no pēdējiem lielākajiem veikumiem ir ierīkotā gāzes apkure. Iecerēts vēl ļoti daudz,» teic R. Kreicberga.
Velta Stūrmane, Iecavas luterāņu draudzes pārstāve, sacīja, ka Rasmai esot ķēriens uz saimnieciskiem darbiem, jo nav jau nemaz tik vienkārši saplānot neesošus līdzekļus, pēc tam tos arī sarūpēt un darbus īstenot.
Izcila misijas apziņa
«Rasmai ir izteikta misijas apziņa. Viņas veikums neapšaubāmi paliks nākamām paaudzēm. Citi nespēj pat savā labā sakārtot īpašumu lietas, viņa savā vecumā (pēc dažām dienām svinēs 73. dzimšanas dienu) no rīta līdz vakaram organizē darbus baznīcas labā, kārto īpašumu lietas,» par R. Kreicbergas veikumu sacīja draudzes padomes priekšsēdētājas vietniece Aldonija Gaveika.
Iecavas luterāņu draudze ar katru gadu kļūst kuplāka. Pašlaik ir 185 dalībnieki, bet tikai neliela daļa vēlas darbu un laiku ieguldīt, strādājot baznīcas sakopšanā.
Rasma atzina, ka viņai apkārt vienmēr esot bijis daudz labu cilvēku, bet, no pieredzējuša pedagoga viedokļa mūsdienu sabiedrībā raugoties, mūsu bērniem visvairāk trūkstot darbaudzināšanas.
***
Fakts
2000. gadā Rasma Kreicberga saņēmusi Iecavas pagasta balvu par sabiedrisko aktivitāti, iniciatīvu un praktisko veikumu Iecavas baznīcas atjaunošanā.
