Iecavas un Vecumnieku novadā darbojas pašvaldības kapitālsabiedrības, kas sniedz komunālos pakalpojumus, kā arī nodrošina ceļu un ielu ikdienas uzturēšanu. Vallē par komunālajiem pakalpojumiem gādā pašvaldības aģentūra, vēl citviet – speciālisti pagastu pārvaldēs.
«Bauskas Dzīves» izpēte rāda, ka galvenie pārmetumi pašvaldību kapitālsabiedrību darbībā no klientu puses veltīti darbinieku neatsaucībai, ko, visticamāk, diktē konkurences trūkums. Pakalpojumu maksas noteikšana ir sarežģīts process – tarifus mazākiem uzņēmumiem regulē pašvaldība, nereti liekot savai SIA pildīt slēptu sociālo funkciju, pielāgojot tos iedzīvotāju maksātspējai. Mīts ir kapitālsabiedrību neatkarība no budžeta «iešpricēm» – gan tehnikas iegādei, gan infrastruktūras projektu īstenošanai domes ik pa laikam papildina savu SIA pamatkapitālu.
«Zaļais» siltums palīdz
Iecavas novadā darbojas trīs pašvaldības kapitālsabiedrības – SIA «Iecavas siltums», SIA «Iecavas tirgus» un SIA «Dzīvokļu komunālā saimniecība» (DzKS). Pašvaldība no saviem uzņēmumiem dividendes nav saņēmusi.
SIA «Iecavas siltums» ražo un piegādā siltumu Iecavas ciemā, ar dabasgāzi darbinot divas savas katlumājas. Siltuma tarifs pirms vairākiem gadiem ievērojami samazināts, sākot piegādāt klientiem no biogāzes stacijas SIA «Agro Iecava» ražoto siltumu. Pēdējos gados uzņēmumam izdevies samazināt parādu apjomu, sākot izsolīt lielāko parādnieku dzīvokļus.
SIA «Iecavas tirgus» valdes darbības veidi ir tirdzniecības vietu izīrēšana, iznomāšana un labiekārtošana. Šai Iecavas kapitālsabiedrībai pamatkapitāls šo gadu laikā nav mainījies. Kaut arī deputātu lokā nereti ritējušas diskusijas par tirgus darbības uzlabošanu, līdz šim nekas nav mainījies.
Pilns spektrs
DzKS piedāvā pilnu apsaimniekotāja pakalpojumu spektru – daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu, ūdenssaimniecības un inženiertīklu uzturēšanu, atkritumu apsaimniekošanu, teritoriju kopšanu, apzaļumošanu, ielu un ceļu tīrīšanu, sadzīves remontu u. c. Uzņēmums pakalpojumus sniedz Iecavā, Zorģos, Zālītē, Rosmē, Dimzukalnā.
Pēdējos gados īstenoti vairāki ūdensapgādes un notekūdeņu infrastruktūras uzlabošanas projekti. Kapitālsabiedrības vadītājs Jānis Feldmanis «Bauskas Dzīvei» atzīst, ka tādēļ nācies celt tarifus, ko uzņēmumā cenšas noturēt pēc iespējas zemākus. Arī māju apsaimniekošanas maksa nelielajā novadā ir pieņemama, vien deviņstāvu mājās, kur atjaunoti lifti, tā noteikta augstāka nekā citur.
DzKS apsaimnieko 32 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ar kopējo platību 55 128,39 kvadrātmetri.
Visos ciematos
Vecumnieku novadā ir trīs pašvaldības kapitālsabiedrības. SIA «Mūsu saimnieks» sniedz komunālos pakalpojumus Vecumnieku pagasta centrā un Piebalgās, kā arī asenizācijas pakalpojumus visā novadā. SIA «Kūdrinieks» nodrošina komunālos pakalpojumus Misas un Beibežu ciematā. SIA «Jaunolis» ir pašvaldības kapitālsabiedrība ielu un ceļu uzturēšanai.
Valles pašvaldības aģentūra sniedz komunālos pakalpojumus Vallē, Stelpē un Nīzerē. Pārējo pagastu pārvaldēs ir speciālisti, kas gādā par komunālajiem pakalpojumiem Skaistkalnē un Putnos, kā arī Bārbelē un Kurmenē.
SIA «Mūsu saimnieks» vadītājs Ivars Staškevičs «Bauskas Dzīvei» stāsta, ka grūti paskaidrot iedzīvotājiem, kāpēc mājai jāveido uzkrājums, jo tas liek «pielikt pa centam pie rēķina». Tas vajadzīgs, lai apmaksātu svarīgus ēku uzturēšanas darbus, jo iepriekš pašvaldības vadības nostāja esot bijusi – tarifi jātur iespējami zemi, lai pašu cilvēki tos varētu samaksāt.
«Mēģināsim pierēķināt tarifiem 5% peļņu, arī opozīcijas deputāti mūs mudina sākt pelnīt, lai uzkrātu līdzekļus ieguldījumiem, nevis prasīt līdzekļus no pašvaldības,» skaidro I. Staškevičs, «esam sākuši piedzīt senākos parādus, kas ir pat 10 – 15 gadus veci.»
Uzlabo infrastruktūru
«Mūsu saimnieks» nesen Piebalgās pabeidzis jaunas ūdens ņemšanas vietas ierīkošanu, lai uzlabotu ūdens kvalitāti. Tam 100 tūkstošu eiro ieguldījumu atvēlējusi pašvaldība. «Pašlaik gatavojam projektu katlumājas rekonstrukcijai,» stāsta I. Staškevičs.
SIA «Kūdrinieks» vadītājs Andris Beinārs stāsta, ka Centrālajā finanšu līgumu aģentūrā iesniegts 273 tūkstošus eiro vērts energoefektivitātes projekts, kura gaitā plānots uzstādīt divus jaunus automātiskos šķeldas apkures katlus Misā. Plānotais atbalsts no Kohēzijas fonda ir 93 tūkstoši, pašiem iekrāti 50 tūkstoši, pašvaldība līdzfinansēs 11 500 tūkstošus eiro. Pārējo iecerēts aizņemties no finanšu institūcijas «Altum», pašlaik rit pārrunas.
SIA «Kūdrinieks» parādu apjomu izdevies samazināt no 125 tūkstošiem eiro pērn līdz 94 tūkstošiem eiro šogad. Galvenā parādu daļa izveidojusies par siltuma piegādi.
Plašs ceļu tīkls
SIA «Jaunolis» savulaik izveidota, lai Vecumnieku pagastā ar plašu ceļu un ielu tīklu nodrošinātu to uzturēšanu. Tā vadītājs Vasilijs Ņikiforovs ir sertificēts ceļu būves speciālists, stāsta novada domes attīstības komitejas priekšsēdētājs Mārtiņš Mediņš. Novada pārziņā ir 341,29 km ceļu, 40,3 km ielu un astoņi tilti.
«Uzņēmuma pārziņā ir ceļu uzturēšanas tehnika, ko iegādājamies par pašvaldības naudu. Ziemā atsevišķos pagastos izsludinām ceļu uzturēšanas konkursus arī privātajiem uzņēmējiem, tomēr pretendentu ir arvien mazāk, jo zemnieku saimniecībām vairs nav izdevīgi iegādāties dārgu sniega lāpstu par 5000 eiro, ko izmantot dažas reizes gadā,» skaidro M. Mediņš.
Vasarā kapitālsabiedrība uztur ceļus visā novadā, labo asfalta bedrītes, caurtekas un grants segumu. «Pašvaldības kapitālsabiedrība var pati izsludināt iepirkumu darbiem, ko nespēj nodrošināt ar saviem resursiem,» saka deputāts, «ceļu uzturēšanai šāda uzņēmējdarbības forma ir izdevīga. Domāju, ka «Jaunolis» jāpastiprina, lai varētu paplašināt darbību pagastos.»
Draudzīga cena
Vecumnieku novadā atkritumu savākšana nodota privātai starptautiskai kompānijai «Ragn-sells», un cena ir visnotaļ draudzīga. Pēc «Bauskas Dzīves» apkopotajiem datiem, dažādos ciemos tā svārstās ap vidējo maksu 1,50 eiro mēnesī vienam cilvēkam. Klienti ir apmierināti, jo atkritumus var šķirot, laukumi ir sakopti.
Kā skaidro novada domes priekšsēdētājs Guntis Kalniņš, privāts pakalpojumu sniedzējs atkritumu jomā izvēlēts, ievērojot ieteikumus, ka pašvaldības uzņēmumi šajā jomā grauj konkurenci. «Priekšrocība ir tāda, ka šo pakalpojumu varam pirkt par tirgū pieejamo cenu, nevis nosakot administratīvās cenas veidošanas principus,» skaidro domes vadītājs.
Vecumnieku novada domes ieguldījumi kapitālsabiedrību pamatkapitālā
«Mūsu saimnieks»:
2014. gadā – 8000 eiro;
2015. gadā – 15 400 eiro;
2017. gadā – 30 000 eiro.
«Kūdrinieks»:
2017. gadā – 225 744,46 eiro, pārreģistrējot no pašvaldības kapitālsabiedrības bilancē Misas katlumāju un siltumtrasi.
Apsaimniekošanas maksa Vecumnieku novadā
Vecumnieki – 0,229 eiro/m2 bez PVN;
Misa – 0,18 eiro/m2 bez PVN.
Ūdens un kanalizācijas tarifi Vecumnieku novadā (eiro/m3 bez PVN)
Iecavas DzKS pakalpojumu tarifi:
Ūdensapgāde – 0,71 eiro/m3 bez PVN;
Kanalizācija – 1,57 eiro/m3 bez PVN;
Dzīvojamo māju apsaimniekošana – vidēji 0,43 centi par 1 m2;
Sadzīves atkritumi – 13,26 eiro/m3 bez PVN.
Atkritumu konteineru izvešanas maksa Iecavas novadā:
0,24 m3 konteiners – 3,85 – 5,77 eiro ar PVN;
0,66 m3 konteiners – 10,59 eiro ar PVN;
1 m3 konteiners – 16,04 eiro ar PVN;
1,1 m3 konteiners – 17,65 eiro ar PVN.
Siltumenerģijas tarifi 2017. gadā (eiro/MWh bez PVN)
Rīgā – zemākais tarifs valstī; Saulkrastos – augstākais tarifs valstī.
Dati: pašvaldības, kapitālsabiedrības, SPRK, «Lursoft», ziņu aģentūra LETA.
VIEDOKLIS:
Anhels Gurrija, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretārs: – Pašvaldībām nevajadzētu iesaistīties uzņēmējdarbībā. Publiskais sektors ir labāks regulators nekā biznesa organizators, tāpēc ir pamatoti valstiskā līmenī uzņēmējdarbību atstāt privātā sektora rokās. Publiskajam sektoram jānodrošina konkurence un vienādas iespējas, savukārt, kad publiskā pārvalde iesaistās uzņēmējdarbībā, tas nebeidzas labi. Ir ļoti grūti mēram kļūt par uzņēmēju, bet uzņēmējs var kļūt par mēru. Ir regulators un regulējamais – valstij nevajadzētu būt abiem.
Zinta Iecavas novadā: – Mana saziņa ar pašvaldības kapitālsabiedrībām notiek elektroniski, tā maksāju rēķinus un nododu skaitītāja
rādījumus. Būtu labi, ja DzKS ūdenim Dartijā nodrošinātu atdzelžošanu un darbinieki laipnāk izturētos pret klientiem, ja kāds ko piezvana pajautāt. Jātiek galā ar tiem, kas nedzīvo mūsu mājā, bet atkritumus maisiem met mūsu konteineros, un mēs par tiem maksājam. Avārijas gadījumos – visu cieņu – darbinieki strādā arī naktīs un brīvdienās. Ar SIA «Iecavas siltums» saskare maza, tik vien kā rēķinu apmaksa. Apkures kvalitāte apmierina. Neticu, ka iedzīvotāji būtu ieguvēji, ja šo rūpalu nodotu privātās rokās. Domāju, ka sekas būtu «bardaks» un cenu paaugstinājums. No pašvaldības vieglāk prasīt vismaz kādu atbildību.
Kārlis Iecavā: – Mūsu māju apsaimnieko biedrība, bet no pašvaldības kapitālsabiedrībām pērkam apkures un atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu. Visi maksājumi notiek attālināti ar internetbanku. Bijušas dažas sīkas saskarsmes epizodes, kas radījušas iespaidu, ka darbinieki īpaši «neiespringst». Zina, ka ir vienīgie pakalpojumu sniedzēji, un mums kā klientiem nav izvēles. Kad dzīvoklī bija jāmaina caurule, DzKS meistari bija jāgaida vairākas dienas, darbs bija ļoti nekvalitatīvs, un remontētāji aiz sevis atstāja nekārtību. Kā klients nekad neesmu saņēmis nekādu informāciju par pakalpojumiem, izmaiņām tarifos vai likumdošanā. Grūti spriest, vai būtu labāk, ja strādātu privātuzņēmējs. Pakalpojumus saņemam, samaksa šķiet adekvāta, lai gan gribētu zemāku cenu apkurei. Neapmierina tas, ka par kanalizāciju jāmaksā divreiz vairāk nekā par ūdenspiegādi – tas man nav skaidrs, un neviens to nekad nav skaidrojis no uzņēmuma puses. Būtu vērtīga jebkāda konkurence, bet šaubos, vai tik mazā miestā kā Iecava tas ir iespējams.
Gunta Kupčiuna Vallē: – Līdzīgi daudziem valliešiem, dzīvoju daudzdzīvokļu mājā un esmu apmierināta ar komunālajiem pakalpojumiem. Mums ir kvalitatīvs, atdzelžots ūdens, atkritumus šķiro, dzīvokļi ir silti. Gribētos gan to visu saņemt lētāk, jo pašlaik no maniem ienākumiem komunālo pakalpojumu apmaksai aiziet trešā daļa. Tā kā dzīvoju laukos, mājokļa izmaksas varētu būt zemākas. Centralizētā apkure ir bezgala ērta un mūsu ciematā saglabāta, pateicoties pašvaldības izglītības iestādēm – skolai un bērnudārzam. Tā kā tās apsilda, pie viena tiek apkure arī daudzdzīvokļu mājām. Tomēr no radu pieredzes zinu, ka daudzdzīvokļu mājā, ko apsilda ar pašu ierīkotu kurtuvi un iegādātu kurināmo, siltumenerģijai ir zemākas izmaksas. Manuprāt, pie mums joprojām ir lieli siltuma zudumi, jo pārvadi šeit ir garāki, ziemā virs siltumtrases vietām sniegs izkūst ātrāk un pavasarī dīgst pirmā zālīte. Ja to novērstu, apkure būtu izdevīgāka.
Aiga Kuzma Vecumniekos: – Dzīvoju daudzdzīvokļu mājā Vecumniekos, kas nav siltināta, bet esam siltinājuši dzīvokli no iekšpuses un uzlikuši regulējamus radiatorus. Siltuma pietiek, mums ir pat par daudz, un tā piegāde nav īsti ekonomiski izdomāta. Dzīvokļos ar vecajiem radiatoriem cilvēki salst, mums vannas istabā logs stāvēja vaļā visu ziemu, jo bija par karstu. Grūti vienoties, cik siltuma mājai piegādāt. Ūdens ir sāpīgākā tēma, jo rēķinā ir astronomiski lieli zudumi. Katrs maksājam par kubikmetru vai pusotru vairāk, tātad kopumā no mājas «pazūd» 20 – 30 kubikmetri ūdens. Es tik daudz ūdens mēnesī kopā iztērēju virtuvē. Kad vaicāju, kāpēc tā, apsaimniekotājs atbild, ka mums jāmaksā, jo tā paredz valdības noteikumi. Uzskatu, ka vispirms jānoskaidro, kāpēc ir tik lieli zudumi – vai nu kāds sagroza skaitītāju rādījumus, vai arī ūdens aiztek kādu bojājumu dēļ. Tas būtu jānovērš.
Ne visiem kaimiņiem ir izpratne par māju kā kopīpašumu, kas kopīgi jāuztur, tāpēc sapulcēs nevaram vienoties par vajadzīgajiem darbiem, ne visi ir ar mieru maksāt uzkrājuma veidošanai. Mēs esam ar mieru maksāt, bet neredzam pamatotu izlietojumu, jo apsaimniekotājs to nepaskaidro. Mūsu mājai ir liela problēma ar jumtu un apsaimniekotāja nostāja ir – samaksājiet desmit tūkstošus, tad labosim! Vispirms būtu jāvienojas par darbiem un noteiktu summu. Tomēr mums nav līdera, kas varētu veidot biedrību ēkas apsaimniekošanai, un nav iespējas izvēlēties citu apsaimniekotāju.
Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
