Svešas mantas slepena piesavināšanās kā apkaunojošs tautas netikums nemazinās. Tā aizņem trešo daļu no rajona Tiesā izskatīto lietu skaita.
Svešas mantas slepena piesavināšanās kā apkaunojošs tautas netikums nemazinās. Tā aizņem trešo daļu no rajona Tiesā izskatīto lietu skaita.
Cietumā pēc paša gribas
Dāviņu pagasta iedzīvotājs Vjačeslavs Baļinskis (dz. 1986. g.) no 2001. gada 1. aprīļa līdz 2004. gada 20. oktobrim bija ieguvis piecas sodāmības. Ņemot vērā viņa nepilngadību, četri Tiesas piespriestie sodi bija nosacīti, arī pēdējais pērn, 20. oktobrī. Taču Vjačeslavs ilgojās pēc cietuma un sprieduma pasludināšanas dienas vakarā, krietni sadzēries, ieradās pie paziņām Kalēju ielā. Izmantodams apstākli, ka viņa darbības neviens neredz, puisis nozaga dzīvokļa saimnieces mobilo telefonu “Siemens A-60” (67,99 latu vērtībā) un sava paziņas akustiskos skaļruņus no mājas kinozāles (80 latu vērtībā). Mantas plastmasas maisiņā garnadzis slepeni iznesa no dzīvokļa, līdz ar to zaudēdams paziņu uzticību, kuri par notikušo paziņoja policijai.
Pret V. Baļinski tika ierosināta krimināllieta par svešas mantas slepenu zādzību. Šoreiz Tiesa viņu sodīja ar brīvības atņemšanu slēgtā cietumā uz vienu gadu un mēnesi. Tā kā nozagtās mantas no V. Baļinska atgūtas, Tiesa piedzina tikai izdevumus par advokāta juridisko palīdzību lietas izmeklēšanas laikā.
Dzeršana pie laba neved
Vecsaulietis Kaspars Gailītis (dz. 1983. g.) savu jaunību baudīja pēc paša gribas. Ne viņam bija kārtīgas izglītības, ne noteiktas darbavietas. Iedzeršanai nepieciešamo alkoholu varēja nopelnīt, strādājot gadījuma darbus. Līdz šim viņam nebija nācies sastapties ar likumu, taču arī to gribējās izbaudīt.
Pērn, 9. decembra vakarā, kārtējo reizi iedzēris, Kaspars Gailītis devās piedzīvojumu meklējumos uz mājām, kur dzīvo Z. ģimene. Piedzērušais paziņa namā netika ielaists. Dusmu mākts, viņš ar dūri sāka dauzīt pa logu rūtīm. Četras no tām huligāns izsita un pret iedzīvotāju gribu iekļuva mājā, tā pārkāpjot LR Satversmes garantētās tiesības uz mājokļa neaizskaramību. Ignorēdams saimnieku protestus, Kaspars bāza kabatās mantas, kas pašam šķita noderīgas. Tie bija dažādi kosmētikas piederumi. Ieraudzījis keramikas krājkasīti, bezkauņa to tīši sasita, lai pēc tam pievāktu saturu, kas bija tikai 2,40 lati. Veicis “varoņdarbus”, K. Gailītis devās prom, bet kāds jau bija paspējis izsaukt policijas iecirkņa pilnvaroto, kurš no garnadža kabatām “izkratīja” nozagtās mantas un naudu, bet pret pašu ierosināja krimināllietu pēc trim likuma pantiem.
Dažas dienas piedzīvojumu meklētājam nācās pavadīt iepriekšējās izmeklēšanas izolatorā. Atskurbis, gulēdams “uz nārām”, pārdomādams savu dzīvi, ticis brīvībā, Kaspars labprātīgi atlīdzināja cietušajiem radušos zaudējumus par sabojāto mantu. Nonācis tiesā uz apsūdzēto sola, viņš izdarīto nožēloja, taču sodāmība bija neizbēgama. Tiesa K. Gailīti sodīja ar nosacītu brīvības atņemšanu uz gadu, uzliekot pārbaudes laiku uz sešiem mēnešiem.
Izmanto kurmja iemaņas
Lai iekļūtu aizslēgtā telpā, nav obligāti jābūt “kramplauzim”. Iecavniekam Igoram Ignatovam (dz. 1984. g.) un kādam nepilngadīgajam kā kurmītim pilnīgi pietika ar iemaņām alu rakšanā. Iepriekš vienojušies par svešas mantas iegūšanu nelikumīgā ceļā, pērn, 3. septembra vakarā, abi noziedznieki ieradās kādās Iecavas novada mājās. Galvenais I. Ignatova darbarīks bija lāpsta, ar kuru viņš izraka alu zem garāžas durvīm. Caur to “kurmis” ielīda garāžā un atvēra durvis.
Abiem bija iepriekšējas sodāmības: nepilngadīgajam – nedzēsta, bet I. Ignatovam – jau dzēsta, taču zagļa iemaņas glabājās atmiņā. Laupījums svešajā garāžā bija kārdinošs. Dažās stundās varēja nopelnīt vairāk nekā 100 latu, tādēļ Igors par godīga darba meklēšanu daudz nedomāja. Tajā naktī abi zagļi garāžas īpašniekam nozaga ar benzīnu darbināmu 220 V elektroģeneratoru 90 latu vērtībā, akumulatoru lādētāju desmit latu un elektrisko slīpmašīnu deviņu latu vērtībā. Nozagtās mantas tika noslēptas mežā. To realizāciju uzticēja nepilngadīgajam nejēgam, kurš visu laupījumu pārdeva par 40 latiem, neiegūdams ne pusi no patiesās vērtības. Nekas vairs nebija atgūstams, jo tiesā zēns pat nespēja nosaukt mantu uzpircēju. Taču pašiem pēc tiesas sprieduma nācās īpašniekam maksāt pilnā apmērā.
Abus garnadžus Tiesa sodīja ar nosacītu brīvības atņemšanu uz gadu, uzliekot tādu pašu pārbaudes laiku. Tā kā Tiesa zaudējumus no abiem tiesājamiem piedzina solidāri, nepilngadīgā daļu maksās viņa māte.
