75 gadu jubileju svin Zenta Bērzmārtiņa Strēlniekos.
Bauskas novada Mežotnes pagasta Strēlniekos Zenta Bērzmārtiņa dzīvo kopš dzimšanas un citviet sevi iedomāties nespēj. Arī visi darba gadi aizvadīti Mežotnes pagastā.
Izlaidusies jaunatne
«Paskatoties uz zāļu kastīti, nevar saprast, vai dzīvoju labi vai slikti,» smaidot prāto Zenta. Teic, ka jūtas labi un gausties nav iemesla. «Laiks paskrējis nemanot. Ja varētu, gribētu atgriezties kaut desmit gadus atpakaļ. Paskrien diena, nedēļa, mēnesis, gads, un te pēkšņi esmu attapusies jau septītajā gadu desmitā,» aizdomājusies secina Z. Bērzmārtiņa.
Jubilāre kavējas atmiņās par kolhoza laikiem, toreizējo kārtību, viņas uzskats strikts: «Mūsdienu jaunieši izlaidušies galīgi! Sēž un «skrāpē» telefonus. Skolā skolotājs neko vairs nevar pateikt, skolēniem liegts pat tāfeli notīrīt. Nav nekādas disciplīnas vai pienākumu. Domāju, ka armija jaunekļus izaudzinātu, bet arī tā vairs nav obligāta.»
Zenta tomēr nenosoda jauno paaudzi, vienīgi uzskata, ka mūsdienās bērniem viss tiek iedots kā uz paplātes. «Prieks par jauniešiem, kuri sporto vai nodarbojas ar citiem hobijiem un dara ko lietderīgu. Nodarbību apmeklēšana veicina kārtības ievērošanu,» pauž jubilāre.
Gaida pavasari
Jubilāres dzimtās mājas ir tikai piecu kilometru attālumā no pašreizējās dzīvesvietas. Zentai ir divas māsas un divi brāļi. Bērnību viņa atceras smagu. Ieguvusi pamatskolas izglītību un uzreiz pēc skolas sākusi strādāt.
Visus darba gadus pavadījusi Strēlniekos. Sākumā kolhozā «Sarkanais strēlnieks» strādājusi visādus lauku darbus, vēlāk paaugstināta par sekretāri un dispečeri. Tad nāca neatkarīgās Latvijas laiks, un Zenta varēja doties pensijā.
Vairākus gadus viņa kopusi piemājas saimniecību, audzējusi dārzeņus un turējusi lopiņus. Vēl tagad ir vēlme strādāt dārziņā un audzēt puķes, tāpēc Zenta ar nepacietību gaida pavasari, kad varēs sākt rušināties dārzā. «Es daru visu pa savam. Kaut arī man palīdzību vajadzētu, es labāk izdarīšu lēnāk un mazāk, bet pati,» pārliecinoši teic jubilāre.
Pilsētā ātri apnīk
Z. Bērzmārtiņa 50 gadu pavadījusi laulībā ar vīru Vilni, kurš nesen kā devies viņsaulē. Abi izaudzinājuši meitu un dēlu, kuri dāvājuši piecus mazbērnus. Zenta arīdzan priecājas par mazmazbērnu. Brīvajā laikā viņa ada un min krustvārdu mīklas, lasa žurnālus.
Strēlniekos viņa dzīvo visu mūžu. «Citur negribu. Jā, var paciemoties pie kāda dienu vai divas, bet tad jau velk atpakaļ uz mājām. Reiz meita mani aizveda uz baletu Rīgā. Biju stāvā sajūsmā. Znots pēc izrādes izvizināja mani pa galvaspilsētu, parādīja, kura ir prezidenta egle, kura – Ušakova. Man ātri apnika. Tur tik daudz mašīnu, trokšņi, neskaitāmas gaismas zib gar acīm. Nē, nē! Tas nav priekš manis,» pārdomās dalās Zenta.
Viņa cītīgi seko līdzi notikumiem pasaulē. «Skatos ziņu raidījumus, lasu avīzi. Dažbrīd domāju, vai tiešām man galva jāpiegružo ar visu šo informāciju, bet zināt gribas, kaut ne visu var atcerēties,» atvadoties teic Zenta Bērzmārtiņa.
