Nesen runāju ar kādu paziņu, kura nu jau ir vecmāmiņa. Viņa allaž veiksmīgi pratusi visiem pārmaiņu kūleņiem tikt pāri un pielāgoties īstajam vilnim. Var jau būt, ka to var saukt par prasmi izdzīvot.
Nesen runāju ar kādu paziņu, kura nu jau ir vecmāmiņa. Viņa allaž veiksmīgi pratusi visiem pārmaiņu kūleņiem tikt pāri un pielāgoties īstajam vilnim. Var jau būt, ka to var saukt par prasmi izdzīvot. Jāprot laikus saskatīt un meklēt iespējas, kā mācīties pilnveidoties. Steidzīgais laiks negaidīs, kad izraudāsim asaras, kad nu beidzot saņemsimies. Būsim atklāti – tie, kuri nav spējuši saņemties, nav varējuši par sevi paši domāt, tagad, zaudējuši pēdējās cerības, sēž rindās pēc dažādiem pabalstiem. Protams, ir ļoti dažādas situācijas, katra ir citādāka, bet vairums tomēr ir tādas…
«Nelaimes čupiņa» klīst no vienas iestādes uz citu. Piereģistrējas bezdarbniekos, jo citādāk jau pašvaldība pabalstu nedos. Ja «bezdarbniekos» piedāvā darbu – piedodiet, tas par prastu, šis par smagu. Ir daudz darba piedāvājumu, bet strādāt gribētāju?
Vai tas ir normāli, ja darbaspējīgs cilvēks, uzzinājis, ka vairs nav mazturīgs, nav priecīgs, sākumā ir apjucis, bet vēlāk jau sašutis? Kā! Un man tagad vairs nepienāksies? Kā es tagad dzīvošu? Kam tad domāti tie dažādie sociālie dienesti? Lai domātu, kā tautu pabalstīt. Padoms un ieteikumi nav tik pieprasīti kā pārtikas pakas un izdzīvošanas pabalsti. Vai tad nu akurāt ļaus badā nomirt? Varat neticēt, bet pie šādas dzīves «līnijas» var pierast – pēc pabalstiem no vienas mājas uz otru, tad vēl bērnu nauda – iet kā pa sviestu.
Laikam jau šie cilvēki līdz savai pēdējai stundiņai raudzīsies tajā virzienā, kur viss pienācās, kur tika iedalīts, kur pietika ar pamatskolas izglītību un darba stundās varēja nedarīt neko, tāpat jau no darba neatlaidīs. Ja atlaidīs, tad ar švunku pieņems citur, nepaspēsi vēl pats tā īsti apdomāties.
Jācer, ka mūsu bērni pratīs novērtēt izglītības nepieciešamību un mācēs paši par sevi domāt, negaidot ar pastieptu paģērētāja rociņu.
Ir cilvēki, kam tiešām pienāktos vairāk, nekā viņi saņem. Tie ir pensionāri, kas savu jaunības spēku un veselību atdevuši «saulainai nākotnei».
