Vai Latvija nekļūs par imigrācijas zemi tiem, kurus ES tagadējās dalībvalstis negribēs uzņemt savā teritorijā?
Vai Latvija nekļūs par imigrācijas zemi tiem, kurus ES tagadējās dalībvalstis negribēs uzņemt savā teritorijā?
Tos nelegālos imigrantus, kuriem kāda ES dalībvalsts atsaka patvērumu, izraida no ES, nevis pārsūta uz citām dalībvalstīm. Latvijai imigranti nedraud no ES, bet gan no trešajām valstīm.
Mūsu zemē uzturēšanās atļaujas gadā pieprasa vidēji 2500 ārvalstnieku. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm šis skaitlis ir niecīgs. Arī aizturēto nelegālo ieceļotāju skaits Latvijā ir salīdzinoši neliels. Valsts robežsardzes sniegtā informācija liecina, ka 2002. gadā aizturēti 260 nelegālie imigranti (izraidītas 255 personas), tas ir pat mazāk nekā iepriekšējos gados.
Nelegālie imigranti galvenokārt mēģina caur lidostu un ostām neoficiāli izceļot uz Eiropas un Skandināvijas valstīm, apliecina Valsts robežsardzes Imigrācijas pārvaldes priekšnieks Jānis Zeps. Sagaidāms, ka pēc Latvijas pievienošanās ES nelegālo imigrantu skaits palielināsies vairākas reizes, bet viņu mērķis būtu nokļūt Rietumeiropā.
Latvijas iedzīvotājus baida lētāka darbaspēka pieplūdums, bet tas mēdz plūst uz augstāku labklājības līmeni sasniegušām valstīm – Vāciju, Lielbritāniju vai Zviedriju. No šī gada trīs mēnešos aizturētiem 111 nelegālajiem imigrantiem, tikai ceturtā daļa – 28 – ir nelegālie viesstrādnieki. Mūsu zeme imigrantiem nešķiet pievilcīga, jo Latvija ne tagad, ne arī tuvākā nākotnē nespēs nodrošināt tādus apstākļus un pabalstus, kādus patvēruma meklētājiem un imigrantiem var garantēt bagātās Rietumeiropas valstis. Latvija pēc iestāšanās būs nabadzīgākā ES dalībvalsts. Eiropas valstu iedzīvotājiem ir daudz lielāks pamats uztraukties par iespējamo pieplūdumu no Austrumeiropas – pēc Eiropas Komisijas prognozēm «vecajai» Eiropai desmit gadu laikā būs jāuzņem 1,4 miljoni viesstrādnieku un no Latvijas – aptuveni 25 tūkstoši.
ES dalībvalstis pieliek daudz pūliņu, lai ierobežotu nelegālo imigrantu ieplūšanu, vispirms jau ar ārējās ES robežas nostiprināšanu. Šengenas prasību izpildei Latvijai piešķirts 71 miljons eiro.
Arī Imigrācijas likums, kas stāsies spēkā 2003. gada 1. maijā, rada barjeras ārzemniekiem. Ja ārzemnieks vēlas Latvijā uzturēties ilgāk par atļautajām 90 dienām, viņam ir jāiegūst uzturēšanās atļauja. Lai Latvijā ārvalstnieks varētu strādāt, viņam jau pirms iebraukšanas mūsu zemē jānokārto visas pārbaudes un jāsaņem izsaukums. Šāda atļauja tiek dota uz nodarbinātības laiku, bet ne ilgāk kā četrus gadus. Piecu gadu uzturēšanās atļauju mūsu valstī var izsniegt uzņēmējiem, kas Latvijas tautsaimniecībā ieguldījuši «kapitālu ne mazāk kā viena miljona ASV dolāru apmērā».
