1998. gadā Jelgavas cukurfabrika pieņēmusi 252 tūkstošus tonnu saldo sakņu un saražojusi 33,6 tūkstošus tonnu cukura.
1998. gadā Jelgavas cukurfabrika pieņēmusi 252 tūkstošus tonnu saldo sakņu un saražojusi 33,6 tūkstošus tonnu cukura. Liepājas cukurfabrika attiecīgi – 150,8 tūkst. tonnu un 20,2 tūkst. tonnu. Jēkabpils cukurfabrika – 153 tūkst. tonnu (pārstrāde vēl nav pabeigta). Visaugstākais cukura iznākums bijis Jelgavā – 13,34%, Liepājā – 13,33%, bet Jēkabpilī (pēc datiem līdz 10. janvārim) – 10,76%.
Cukurfabrikas Jelgavā un Liepājā beigušas cukurbiešu pārstrādes sezonu. Darbs vēl turpinās Jēkabpils cukurfabrikā.
Sūtīšanai uz Jēkabpili 132395 tonnas saldo sakņu pieņemts Iecavā. Šeit pašlaik vēl glabājas 10000 tonnu cukurbiešu, kas jāaizved uz pārstrādes uzņēmumu.
Jēkabpils fabrika nesasniedz plānoto jaudu
Bauskas rajona cukurbiešu audzētājus, kuriem bija noslēgti līgumi ar Jēkabpils cukurfabriku, satrauc ieilgusī pārstrādes sezona un gausā samaksa. «Bauskas Dzīve» sazinājās ar akciju sabiedrības «Jēkabpils cukurfabrika» padomes priekšsēdētāju, paju sabiedrības «Līdums» augkopības dienesta vadītāju, Leonu Kričalo. «Neko iepriecinošu mūsu zemniekiem es nevaru pavēstīt,» tā L. Kričalo. «Pat nespeciālistam saprotams, ka tik gara pārstrādes sezona nes zaudējumus. Taču uzņēmums nespēja sakārtot tehnoloģiskos procesus, lai sasniegtu pietiekamu pārstrādes jaudu diennaktī un nodrošinātu optimālu cukura iznākumu. Salīdzinot Liepājas un Jēkabpils fabrikas darba rezultātus, liepājnieku veikumu var raksturot ar vārdu «ideāli». Februāra sākumā tiks precizēts akcionāru sapulces datums. Domāju, ka tā tiks sasaukta līdz 10. martam. Tikai tad cukurbiešu audzētāji iegūs vispusīgu informāciju par aizvadīto pārstrādes sezonu un līgumu slēgšanas noteikumiem šajā gadā. Ir dzirdētas gaužām pesimistiskas runas par Jēkabpils fabrikas nākotni, taču par to varēs spriest pēc tam, kad būs santīmu santīmā apkopoti pārstrādes sezonas rezultāti.»
Gaida vagonus
Iecavas cukurbiešu pieņemšanas punkta priekšnieks Edmunds Ribaks raizējas par to, lai bietes ātrāk tiktu nogādātas Jēkabpilī. Sakņu kvalitāte, tik ilgi glabājoties, protams, ir zudusi. Īpaši tām cukurbietēm, kuras bija sasalušas un siltajā laikā ir atkusušas.
Punkta darbinieki nesniedz informāciju par cukurbiešu piegādātājiem pārskaitīto naudu. Grāmatvede Ināra Gaile skaidro, ka visi norēķini saistīti ar cukurfabrikas grāmatvedību. Var teikt tikai to, ka lielie audzētāji kādu daļu naudas ir saņēmuši. Viens zemnieks, jūtot, ka nesagaidīs cerēto, Jēkabpilī paņēmis 120 tonnu cukura. Iecavā no fabrikas atvests 118 tonnu saldvielas. «Bauskas Dzīve» par norēķiniem lūdza informāciju akciju sabiedrības «Jēkabpils cukurfabrika» galvenajai grāmatvedei, taču viņa nevēlējās par to runāt un ieteica sazināties ar fabrikas ģenerāldirektoru.
Jelgavnieki diferencē iepirkuma cenu
Jelgavas cukurfabrikas galvenais agronoms Aivars Kamols, tiekoties ar zemniekiem mācību dienā Svitenē, 1998. gadu raksturoja kā cukurbiešu rekordgadu. Taču gluži pretēja aina ir cukura tirgū. Realizācija ir tik slikta kā nevienā citā iepriekšējā ziemas periodā. Tādēļ arī jelgavniekiem ir finansiāli sarežģījumi, kurus palīdz risināt Anglijas firma «MAN», piešķirot kredītu. Tādējādi norēķini ar zemniekiem neaizkavē- jas un līdz 19. janvārim bija veikti 76 procentu apjomā.
Jelgavas cukurfabrikā izstrādāts līgumu projekts, kurā fiksētas trīs cenas, ko piemēros atkarībā no cukurbiešu audzēšanai labvēlīga vai slikta gada. A cena paredzēta Ls 20,5 par tonnu, B – Ls 17, C – Ls 10. Līgumus slēgs līdzīgi kā 1998. gadā – pēc reitinga tabulas, proti, pēc piegādāto cukurbiešu apjoma un kvalitātes. Turklāt, kad fabrika iepirks vajadzīgo iekārtu, par piegādātajām saknēm maksās, ņemot vērā to cukura saturu.
A. Kamols secināja, ka cukura realizācijas sliktās iespējas ierobežo tā ražošanu.
