«Bauskas Dzīve» saņēmusi Mazās hidroenerģētikas asociācijas valdes vēstuli, kurā pausts atbalsts hidroelektrostaciju celtniecībai. Publicējam tās saīsinātu variantu.
«Bauskas Dzīve» saņēmusi Mazās hidroenerģētikas asociācijas valdes vēstuli, kurā pausts atbalsts hidroelektrostaciju (HES) celtniecībai. Publicējam tās saīsinātu variantu.
Priekšvēlēšanu drudzis un sausā vasara ir saasinājuši uzmanību par mazajām hidroelektrostacijām valstī. Nepamatoti izteikti pārmetumi preses izdevumos, radio un televīzijas raidījumos radījuši nevajadzīgu spriedzi sabiedrībā.
Tiek meklēts tikai tas, cik lielas naudas summas patērētājam ir jāpārmaksā par mazo HES realizēto elektroenerģiju, tiek aicināts atcelt dubulto iepirkuma tarifu. Taču plašsaziņas līdzekļi pat nepiemin hidroenerģētiķu ņemto kredītu un to procentu atmaksāšanas iespējas, izdevumus, kas saistīti ar vides un apkārtnes sakopšanu, HES uzturēšanas izmaksas, algas apkalpojošajam personālam un nodokļu maksāšanu valstij.
Šī gada neraksturīgi sausā un karstā vasara un ar to saistītais zemais ūdens līmenis visās Latvijas upēs tiek nepārprotami uzskatīts par mazo HES negatīvu ietekmi uz dabu.
Sausie vasaras mēneši ir radījuši ne vienu vien konflikta situāciju mazās hidroenerģētikas jomā. Vairumā mazo upju ūdenstece pilnībā apsīka – ūdens nebija ne grāvjos, ne dīķos. Arī gruntsūdeņi nespēja nodrošināt nepieciešamo ūdens daudzumu upēs. Tādēļ vairumā mazo HES nebija iespējams nodrošināt garantēto (sanitāro) ūdens caurplūdumu, kas noteikts ūdenskrātuves ekspluatācijas noteikumos. Ūdeni neizmantoja turbīnu darbināšanai un to pat nepārvadīja pāri slūžām. Ūdens līmenis vairākās ūdenskrātuvēs pazeminājās tikai iztvaikošanas dēļ. Šādos apstākļos vainot HES īpašnieku par garantētā caurplūduma nenodrošināšanu upē ir aplami un nekorekti.
Arī šogad vides reģionālo pārvalžu ūdens bioloģisko resursu inspektori veica mazo HES apsekošanu un kontrolēja, kā tiek ievēroti ūdenskrātuvju ekspluatācijas noteikumi. Piemēram, Gaujas augšteces mazajās HES, par ko makšķernieki ir sacēluši lielu brēku, pārbaudi veikuši Madonas reģionālās vides pārvaldes ūdens bioloģisko resursu aizsardzības nodaļas speciālisti. Pārkāpumi par zivju aizsardzību mazajās HES nav konstatēti.
Neizpratni rada Latvijas «zaļo» un makšķernieku organizētās aktivitātes pret mazajām HES. Nevienā no Eiropas Savienības valstīm nav vērojama šāda tendence, neskatoties uz to, ka pastāv mazās hidroenerģētikas attīstību stimulējoša likumdošana. Pretēji medijos izskanējušai informācijai, mazās HES nenojauc, bet gan atjauno, palielinot hidroagregātu jaudu.
Mazās hidroenerģētikas pēlējiem Latvijā izdevīgi nepieminēt to, ka mūsu valstī ūdensspēku izmanto vismaz 800 gadu. Valstī 1938. gadā darbojās vairāk kā 660 ūdensdzirnavu un nedaudz vairāk kā 30 mazo hidroelektrostaciju.
HES ūdenskrātuvju tuvumā dzīvojošajiem šovasar bija iespēja dzirdīt lopus, izmantot ūdeni savā saimniecībā. Dažviet ūdeni ņēma arī mežu ugunsgrēku dzēšanai. Upē, kurā ir viena vai vairākas ūdenskrātuves, kopējais ūdens tilpums ir ievērojami lielāks, līdz ar to vairāk ir arī zivju.
Mazo HES īpašnieki atjaunojuši, uzbūvējuši un ekspluatē savus īpašumus, stingri saskaņojot ar Latvijas valsts likumiem un speciālajiem noteikumiem, ko pieņēmusi Saeima un Ministru kabinets. Neievērojot tos, nevienu mazo HES nav iespējams nodot ekspluatācijā. Ja īpašnieks pārkāpj hidroelektrostacijas ekspluatācijas noteikumus, viņš jāsoda likumdošanā paredzētā kārtībā.
Valsts atbalsts, kas konkrētā situācijā izpaužas kā divkāršā elektroenerģijas iepirkuma cenas ieviešana, veicina vides tīrību, samazina atkarību no importētiem energoresursiem, nodrošina papildu darba vietas un ienākumus no nodokļiem par labu valstij.
Mazās hidroenerģētikas asociācijas valde
