Viss sākās tā… Svētdienas rītā, apstaigājot laukus, kviešu gabalā ieraudzīju, kā vējš plivina divus papīra gabalus.
Viss sākās tā… Svētdienas rītā, apstaigājot laukus, kviešu gabalā ieraudzīju, kā vējš plivina divus papīra gabalus. Nebūdams pēc dabas slinks un kā jau kārtīgs saimnieks pagāju tiem pretī, lai paceltu. Un ko domājat, tās bija aploksnes, kas adresētas z/s “Eriņi” Codes pagastā, otra z/s “Ābelītes” Dāviņu pagastā. Tas mani ieinteresēja.
Ejot tālāk kviešu laukā, ieraudzīju trīs lielus atkritumu maisus, kas pat nebija aizsieti. Tāpēc spēcīgais vējš darīja savu un gaiņāja pa lauku tetrapakas, zāļu iepakojumus un citu drazu. Vājprāts! Mūsdienās, kad nav problēmu ar atkritumu savākšanu, kad atliek tikai pieteikt konteinerus un par pakalpojumu samaksāt. Ja nav konteineru, tad šos maisus taču varēja atstāt uz sava lauka, nevis piespēlēt citam.
Zvanīju personai, kuras vārds bija izlasāms uz konvertēm un aicināju viņu savākt savus “labumus”. Telefona klausulē atskanēja noliegums, ka būtu kaut kas vests un izmests. Pirms saruna tika demonstratīvi pārtraukta, vīrietis painteresējās, kur dabūju viņa telefona numuru. Tiešs apliecinājums par maisu piederību ir vairākas vēstules, kas adresētas iepriekš minētajām zemnieku saimniecībām. Tās paņēmu kā pierādījumu.
Kaut gan saimniekam solījām zvanīt uz “Bez tabu” raidījumu, izlasījuši “Bauskas Dzīvē” par Cūkmeņa atmošanos, nolēmām lūgt viņa palīdzību.
Ar cieņu – Dāviņu pagastā
