Iecavas putni. Novadā mītošais apodziņš ir aktīvs dienā.
Ar citām pūcēm diez vai šāds triks viegli izdotos, bet apodziņu fotogrāfs iecavnieks Rolands Linejs pamanījies nobildēt dienas laikā. Izrādās, tas ir tikai dabiski, jo mazais mednieks ir «nepareizā» pūce un medī dienā.
Ornitologs Viesturs Ķerus stāsta par šī mazā putna īpatnībām: «Apodziņš, latīniski «Glaucidium passerinum», angliski – pundurpūce, vāciski un krieviski – zvirbuļpūce. Skaidrs, ka runa ir par kaut ko mazu. Patiesi – apodziņš ir mazākā no Eiropā sastopamajām pūču sugām. Putns ir tikai mājas strazda lielumā.»
Pūcei piedienīgās ūjināšanas vietā apodziņa balss drīzāk ir svilpošana, turklāt līdzīga sarkankrūtīša jeb svilpja balsij. «Šī svilpošana bija pamatā revolūcijai Latvijas ornitologu zināšanās par šo putnu. Savulaik apodziņu uzskatīja par ārkārtīgi lielu retumu. Izrādījās, ka tas tāpēc, ka apodziņus meklējam nepareizajā laikā – naktī līdz ar citām pūcēm. Ornitologs Varis Liepa, pasvilpojot apodziņa balsī dienas laikā, atvēra mums acis, ka patiesībā šī pūcīte aktīva diennakts gaišajā laikā un krēslā,» atceras V. Ķerus.
Dienas laikā aktīvi ir arī apodziņa upuri – strupastes un zvirbuļveidīgie putni. Kā jau pūcei pieklājas, apodziņš ir plēsējs. Savukārt lielākas pūces, par kuru upuri varētu kļūt pats apodziņš, šajā laikā parasti apkārt neblandās. Turklāt izvēli par labu medībām dienā nosaka arī tas, ka apodziņam pūču vidū ir sliktākā redze.
Ja apodziņam ir izdevies nekļūt nevienam par upuri un sasvilpt sev mātīti, var ķerties pie ligzdošanas. Ligzdošanai apodziņš izvēlas maz traucētus egļu mežus, kur aug arī apses. Egles nodrošina apodziņam labvēlīgus barošanās apstākļus un slēptuves, savukārt apses ir piemērotas ligzdošanai. Galvenokārt tāpēc, ka tās patīk dzeņiem, kuru izkaltajos dobumos apodziņš var apmesties tad, kad paši kalēji jau pārcēlušies uz citu dzīvesvietu.
Dobumā dēj trīs līdz desmit olas, kuru perēšana un vēlākā mazuļu barošana ir apodziņu mātītes atbildība. Jūnijā un jūlijā jaunie apodziņi atstāj ligzdu. Šie putni ir nometnieki, tāpēc lielākoties ziemu pārlaiž tepat Latvijā. Taču ārpus ligzdošanas sezonas apodziņi mēdz klejot, tāpēc var būt redzami un dzirdami arī ligzdošanai nepiemērotās vietās.
