Vairāk nekā 50 codiešu ceturtdienas, 31. janvāra, vakarā pulcējās Draudzības ielas kultūras namā, lai paustu savu attieksmi pret sauso sadzīves atkritumu pirmapstrādes centra būvi viņu pagastā.
Vairāk nekā 50 codiešu ceturtdienas, 31. janvāra, vakarā pulcējās Draudzības ielas kultūras namā, lai paustu savu attieksmi pret sauso sadzīves atkritumu pirmapstrādes centra būvi viņu pagastā.
Codiešu replikās un jautājumos dominēja principiāla attieksme «pret». Amatpersonas vairākkārtīgi centās skaidrot progresīvo atkritumu šķirošanas tehnoloģiju, pamatojot to ar pašmāju un ārzemju pieredzi.
Likums diezin vai būšot vietējo pusē
Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas priekšsēdētāja vietniece Rūta Bendere izvērsti skaidroja atkritumu savākšanas, šķirošanas un pārstrādes tehnoloģiskos procesus. «Tas ir rūpniecisks objekts, kas nav videi bīstams,» apliecināja R. Bendere. «Te nebūs jūsu pieminēto žurku, putnu, kas ķērc un rada netīrību. Tas būs kaut kas līdzīgs malkas placim, uz kuru vedīs sašķiroto atkritumu konteinerus no pilsētas.» Kā īpaši pārliecinošu argumentu R. Bendere minēja faktu, ka pirmapstrādes centram paredzētā vieta jau ir ļoti sagandēta, jo te iepriekš atradās degvielas uzpildes stacija. «Ja ir samaitāts, tad gandēsim tālāk, nevis domāsim, kā var ko glābt un satīrīt!» asi iebilda codieši. Noslēgumā R. Bendere neapmierinātajiem ieteica vienu no turpmākās darbības variantiem – vērsties Reģionālajā vides pārvaldē, lai tiktu veikti aprēķini, kāda varētu būt šī objekta iespējamā ietekme uz dabu. Tomēr R. Bendere atzina, ka likums šoreiz diezin vai būšot codiešu pusē, jo objekta kaitīguma līmenis paredzams tik zems, ka grūti rast iemeslu, lai to nebūvētu.
Konteinerus vedīs no pilsētas un pagastiem
Sarunu ar codiešiem Bauskas pašvaldības uzņēmuma «Komunālie pakalpojumi» direktors Egils Pukinskis sāka ar apelēšanu pie savas sirdsapziņas. Tieši te, Codes pusē, aizritējusi viņa bērnība, un viņš nevēl savām bērnības vietām sliktu. E. Pukinskis vēlreiz uzsvēra, ka te vedīs tikai sašķirotos atkritumus no Bauskas un rajona. Tos sapresētus nogādās tālāk pārstrādei. Viņš arī informēja, ka zeme ir iznomāta no privātpersonas C. uz 25 gadiem. Vietas izvēle pamatota arī ar to, ka te ir pietiekami sakārtota infrastruktūra, nav tālu jāved, līdz ar to nesadārdzinās transporta izdevumi. Ir veikti gruntsūdeņu pētījumi, kas arī ir labvēlīgi objektam. «Tātad jūs izvēlējāties lētāko un vienkāršāko variantu, lai attīstītu savu biznesu. Kāpēc nebūvējat šo centru attālāk, kādā pamestā fermā, angārā, kuru mūsu pagastā netrūkst?» jautāja klātesošie. Izvērsta un pamatota atbilde uz šo codiešu jautājumu neizskanēja.
Nauda jau tiek tērēta
Bauskas Domes izpilddirektors Jānis Mičulis informēja, ka objekta būvei jau saņemti 22 tūkstoši latu no Latvijas vides aizsardzības fonda. Nauda tiek tērēta – top žogs, veikti telpu remonti. Arī J. Mičulis kā vienu no galvenajiem argumentiem minēja šīs vietas piesārņotību, kas liedz te ierīkot dārziņus, sporta laukumu vai atpūtas centru. «Kāpēc jūs, baušķenieki, savus atkritumus vedat šķirot pie mums?» skanēja jautājums. «Bet arī jūs, codieši, taču izmantojat Bauskas infrastruktūru – mūsu skolas, veikalus, parkus. Mums ir jāsadzīvo, nevis jānorobežojas vienam no otra,» pārliecināja J. Mičulis.
Kāpēc Codei jākļūst par Bauskas izgāztuvi?
«Kas tas mūsu pagastam par likteni – būt par Bauskas izgāztuvi?» bēdu stāstu aizsāka kāda codiete. «Mums ir pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, «Grantiņu» izgāztuve, nevienam neko neprasot, līdzās mājām nesen uzbūvēja mobilo sakaru torni, tepat ir arī gāzes uzpildes stacija. Viss transports no Bauskas iet pa Draudzības ielu, savu Mēmeles ielu pilsēta nelabo. Tagad būs vēl atkritumu šķirotava. Vai nav cita pagasta Bauskas pievārtē, kuram «uzticēt» kādu no šiem nelabajiem objektiem? Kāpēc mūsu pašvaldība necīnās par sava pagasta iedzīvotāju tiesībām dzīvot tīrā, nesagandētā vidē?» Šie un vēl citi pārmetumi tika adresēti Codes pagasta pašvaldībai un konkrēti tās vadītājam Andrim Āboliņam. «Privātīpašniece noslēdza līgumu ar Bauskas Domi, mēs nevaram tur iejaukties,» skaidroja A. Āboliņš. «Es varu solīt, ka noteikti prasīsim atzinumu no speciālistiem par iespējamo objekta ietekmi uz vidi.» «Tomēr kādam tas taču ir izdevīgi, ka šāds objekts tiek būvēts tieši te? Vai tiešām šī lieta ir tik «tīra», kā mums to pasniedz?» neticīgi jautāja klātesošie. «Jūs redzēsit, tie ir tikai asniņi, tikai pirmā kārta. Paies gadi desmit, piecpadsmit, tiks būvēta otrā kārta, taps kāds pārstrādes objekts. Tad jau būs par vēlu, jo tagad mēs šo vietu nebūsim nosargājuši,» arī tāda doma tika izteikta. Bauskas Domes, vietējās pašvaldības amatpersonām nu atliek ar savu turpmāko rīcību pierādīt, ka šādai skeptiskai nākotnes prognozei Codē nav pamata.
