Parasti eju uz veco tirgu «paandelēt» savus ražojumus – rokdarbus. Arī 10. novembrī iekārtojos nojumē, kas paredzēta pensionāriem.
Parasti eju uz veco tirgu «paandelēt» savus ražojumus – rokdarbus. Arī 10. novembrī iekārtojos nojumē, kas paredzēta pensionāriem.
Aizgājušas pirkt biļeti par ieņemto vietu, es un vēl divas tirgot gribētājas konstatējām, ka šoreiz neesam īsto aizņēmušas. Mūsu nojume ierādīta «novadu tautastērpiem» – «humpalām». Vēl – vajadzējis iepriekš pieteikties, lai gan vietējā avīzītē ievietotajā sludinājumā tas nebija norādīts. Mums vietas būšot dārzeņu un puķu nojumēs. Mums – rokdarbniecēm? Blakus nojume tukša – karājas kādas septiņas «pufaikas», protams, no Viļņas. Šī nojume esot «aizklapēta».
Divas bailīgākās tirgotājas aizgāja. Es kā «Ķīnas mūris» nekustējos ne no vietas. Kasiere aizgāja pasūdzēties tirgus īpašniecei. Atnāca arī tirgus turētāja un piedraudēja man ar policiju. Nenobijos un turējos pie savas ierastās – ieņemtās vietas. Vēl īpašniece – ja nepatīk pie dārzeņiem, puķītēm, lai pameklējot citu tirgu ar labāku vietiņu! Labi vēl, ka nesūtīja pie nobendētajām zosīm un gaiļiem!
Lūk, kā sagaidīja pārdot gribētājus Mārtiņdienas tirgū.
Pēc divām stundām bailīgās tirgotājas atgriezās man blakus, jo starp puķēm neviens rokdarbus nebija ieraudzījis.
Ļoti, ļoti tirgot gribētāja baušķeniece
