Sestdienas priekšpusdienā Bauskas novada Dāviņu veikalā «Bauskas Dzīve» sastapa pārdevēju SVETLANU FEDJAJEVU. Tirgotavā ik pa brīdim ļaudis nāca cits pēc cita, tādēļ sarunu ar pārdevēju vajadzēja vairākkārt pārtraukt.
– Tā tikai šķiet, ka lauku veikalā ir maz pircēju. Cilvēki te nāk daudz, šad tad pat veidojas neliela rinda. Protams, dažreiz minūtes desmit neviens neienāk. Tad kārtoju preces un dokumentus. Vairākumu pircēju pazīstu, jo viņi ir vietējie. Zinu, kas kuram interesē, ko piedāvāt. Pārdevējam jābūt draugam, labam psihologam, lai ieinteresētu pircēju. Nepilnos piecpadsmit tirdzniecībā aizvadītos gados, šķiet, esmu šīs īpašības apguvusi. Tādēļ varu teikt, ka man šis darbs patīk.
Strādāju maiņu režīmā. Šonedēļ brīva bija trešdiena, ceturtdiena un piektdiena. Jauki, ka bija labs laiks, varēju izbaudīt pavasari, redzēju pirmos gājputnus. Bērzu sulu gan nav sanācis nogaršot, ceru, ka to vēl paspēšu izdarīt. Toties esmu jau sasējusi tomātus un papriku. Tā tomēr ir lētāk nekā pirkt tirgū stādiņus. Savā piemājas dārziņā cenšos izaudzēt pašu nepieciešamāko.
Ziemas atgriešanās sestdienā mani īpaši neskumdināja. Es neļauju laika apstākļiem ietekmēt manu garastāvokli, jo uzskatu, ka saule, sniegs, sals, lietus un vējš ir Dieva doti laikapstākļi, kuros mums jādzīvo. Cilvēki mēdz runāt par pavasara nogurumu. Es to nejūtu, laikam tādēļ, ka esmu optimiste.
Brīvajā laikā labprāt adu. Man šis vaļasprieks patīk, esmu uzadījusi sev kleitu un pončo. Tagad top meitai vestīte. Kad visu dienu ir skaitītas monētas un papīra nauda, cilātas un kārtotas preces, vakarā gribas no visa atslēgties. Stundiņas divas padarboties ar adāmadatām – tā ir lieliska atslodze. Idejas saviem adījumiem noskatu žurnālos, šo to izdomāju arī pati.
Grāmatu lasīšanai laiku īpaši neatvēlu, taču ar interesi pārskatu jaunākos žurnālus un avīzes. Ar prieku apmeklēju kultūras pasākumus. Mājās labprāt skatos televīzijas pārraides, patīk Krievijas televīzijas šovi.
