Ceraukstes pagasta Jāneikās labības lauka plaknē izveldrētā zīme ir unikāls notikums pasaules mērogā.
Ceraukstes pagasta Jāneikās labības lauka plaknē izveldrētā zīme ir unikāls notikums pasaules mērogā.
Tā «Bauskas Dzīvei» sacīja dziednieks, Latvijas dabas un senatnes pētnieks, Ivars Vīks. Kopā ar viņu Bauskā bija ieradies Māris Zvaunis, kurš apkopo interneta piedāvāto informāciju par biomagnētiskajām parādībām.
Abi zintnieki 20. jūlijā notikuma vietā Jāneikās mērīja biomagnētisko strāvojumu un atzina, ka tā ir ļoti neparasta, nezināma enerģija. «Bauskas Dzīve» par to informēja 14. jūlijā. Vietējie iedzīvotāji liecināja, ka zīme labības laukā pamanīta drīz pēc 6. jūlija negaisa, taču nav zināms, kad tieši.
Ivars Vīks un Māris Zvaunis uzsvēra, ka ģeometriski precīzi apļi zālājos un labības laukos novēroti gandrīz visos kontinentos. Labības laukā tikko izveidojušos apli abi zintnieki 17. jūlijā pētījuši Piebalgā. Tomēr Jāneiku krusta zīmei līdzīgas neesot nekur. Pārbaudot šajā vietā, nav konstatēta arī ādere šī jēdziena tradicionālajā izpratnē. Ļoti stingras esot enerģētiskās robežas starp augošo un veldrē nospiesto labību. Dziednieki iesaka šajā vietā cilvēkiem ilgstoši neuzturēties, jo enerģija, ko izdala zīme labības laukā, var dažādi ietekmēt veselību.
Ivars Vīks 21. jūlijā sazinājies ar fizikas zinātniekiem Jāni Dolaci, Tālivaldi Kalniņu un Jāni Valdmani, lūdzot veikt izpētes mērījumus Jāneikās. Varētu iesaistīties arī reģionālās vides aizsardzības speciālisti. Iedzīvotāji, kuriem ir savi novērojumi, kas saistīti ar dabas parādībām pirms, pēc vai 6. jūlijā notikušā negaisa Jāneikās vai citviet mūsu rajonā, var rakstīt «Bauskas Dzīvei» vai arī zvanīt mums pa tālruni 24059.
Dienvidanglijas rudzu laukos izveidojušos apļus pētījis Kalifornijas (ASV) zinātnieks D. Skots. Viņš izmantojis dažādas tehniskas ierīces, radiācijas detektoru, infrasarkanās gaismas iekārtu, videokameru. Anomālajās joslās, kur graudaugi noliekdamies laukos veidojuši riņķveida zīmējumus, konstatēti radioaktīvie izotopi. Izmantojot iekārtu, kas ļauj filmēt tumsā, zinātnieks fiksējis, kā rudzu stiebri sāk liekties un nogulstas pie zemes, izveidojot apli. Palielinot iegūtos videoattēlus, zinātnieks pamanījis, ka starp vārpām tekalē parastas skudras. Izvirzīta hipotēze, ka skudras veido apļveida struktūras zemes magnētiskā lauka ietekmē. Bet kā mazās skudras spēj noliekt garās vārpas?
