Ir vairāki nostāsti, kā cēlies vietvārds Bārbele. Kad tagadējā Bārbeles pagasta teritorijā apmetušies pirmie iedzīvotāji, apkārtnes mežos audzis daudz bārbeļu krūmu.
Ir vairāki nostāsti, kā cēlies vietvārds Bārbele. Kad tagadējā Bārbeles pagasta teritorijā apmetušies pirmie iedzīvotāji, apkārtnes mežos audzis daudz bārbeļu krūmu. Samērā nabadzīgo augšņu dēļ vietējie ļaudis nodarbojušies ar kazkopību. Dieviete Bārbala uzskatīta par kazu aizbildni, no viņas vārda, visticamāk, arī cēlies apdzīvotās vietas nosaukums. Bārbelei ir savs ģerbonis, kurā ietverti abi tās simboli – balta kaza bārbeļu krūma zaru ielokā.
Dzīvo pie lielceļu krustcelēm
Izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis (30 kilometru līdz Bauskai, 67 – līdz Rīgai, 47 – līdz Aizkrauklei, deviņi – līdz Skaistkalnei) vieš ticību, ka Bārbeles pagasta nākotne nav bezcerīga. Atbilstoši rajona Padomē izstrādātajai rajona attīstības vīzijai un programmai, nākotnē, uzlabojot ceļus Rīga- Skaistkalne un Bauska–Aizkraukle, tiktu nodrošināta lielāka satiksmes plūsma. Tādējādi rastos iespēja Bārbelē veidot pakalpojumu servisu caurbraucējiem, īpaši tūristiem. Otra nozīmīga pagasta priekšrocība un bagātība ir apzinātās, Zemgales novadam neraksturīgās dabas vērtības. Ir nodoms tās iekļaut Iecavas augšteces aizsargājamās dabas teritorijā. Trešais bārbeliešus stiprinošais «pīlārs» – vietējo kultūras tradīciju kopšana.
Vēsturiskais centrs kā viens veselums
Bārbele piesaista ar ciema vēsturisko centru, kurā vienkop atrodas tautas nams, baznīca, doktorāts, vecā veikala ēka, parks. Tautas nams būvēts 19. gadsimta 80. gados kā krogs, 1926. gadā par bārbeliešu ziedojumiem tas tika pārbūvēts. Šī ēka visos laikos bijusi pagasta valdes, ciema izpildkomitejas un pašlaik ir pagasta pašvaldības īpašums. Tajā izvietota pagasta pārvalde, pasts, telefonu centrāle un bibliotēka (ap 8000 grāmatu un 20 nosaukumu periodisko preses izdevumu). Ir telpas, kurās strādā friziere. 1988. gadā pēc ciema priekšsēdētāja Ilgara Krauzes ierosmes tika sākts tautas nama kapitālremonts. Pirms tam ēka bija tuvu sabrukumam, apsildei izmantoja 18 krāšņu. Kultūrvēsturiskajā celtnē ierīkoja centrālo apkuri, komunikācijas. Vide kļuva daudz pievilcīgāka, saglabājot ēkas arhitektoniskās īpatnības. Gan bārbelieši, gan viesi atzīst, ka pat tālākā apkārtnē nav tik mājīga tautas nama, kāds ir Bārbelē.
Pagasta priekšsēdētājs Ilgars Krauze, arī Bauskas rajonā pirmās Tautas frontes grupas dibinātājs, Bārbeli «stūrē» kopš 1987. gada. Bārbeles pagasta pārvaldē, ieskaitot priekšsēdētāju, strādā pieci darbinieki, pildot visas pašvaldībām uzdotās funkcijas. «Mums nav greznu limuzīnu, bet ir ceļu kopšanas un būves tehnika, divi autobusi, ugunsdzēsēju automašīna ar nepārtrauktu diennakts dežūru, celtniecības mehānismi, kā arī darbīgi, zinoši cilvēki,» tā I. Krauze.
Kultūras dzīvē iesaistās lieli un mazi
Pagastā darbojas vidējās paaudzes deju kopa Birutas Hegenbartes vadībā, sieviešu vokālais ansamblis, pūšamo instrumentu kvartets, četri bērnu kolektīvi, no kuriem viens – «Pauzīte» – šogad piedalīsies Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos Rīgā. Kultūras namā regulāri tiek rīkotas diskotēkas, balles un atpūtas vakari, sarīkojumu laikā tautas namā strādā bārs kafejnīca. Tautas namā saglabājusies stacionāra kino demonstrēšanas iekārta.
Luterāņu baznīca piedzīvo renesansi
Pirmoreiz Bārbelē baznīca uzcelta 16. gadsimta otrajā pusē. 1789. gadā tagadējā dievnama vietā tika uzbūvēts jauns, pēc 100 gadiem atkal pārbūvēts. Deviņdesmito gadu sākumā baznīcā atjaunota grīda, altāris, ierīkota elektrība, gandrīz pilnībā atjaunotas ērģeles. 1994. gadā baznīcai un tās tornim tika uzlikts jauns jumta segums. Pērn Adventes laikā uzstādīja prožektorus, kas tumsā izgaismoja baznīcas fasādi, padarot centru gaišāku un pievilcīgāku.
Bārbele «izdevusi» tautās ievērojamus ļaudis
Bārbeles pusē meklējamas tautas dižgara Jāņa Raiņa dzimtas saknes. Saradojoties Stelpes pagasta Pliekšāniem un Bārbeles puses Grikovsku ģimenei, 1853. gadā salaulājās Krists Pliekšāns un Dārta Grikovska – Raiņa ve- cāki.
Bārbeles «Lazdās» 19. gadsimta otrajā pusē dzīvojis un strādājis rakstnieks Andrejs Riekstiņš. Šajā pagastā dzimuši dzejniece Astra (Lūcija Mačiņa-Dīriķe, 1890–1985), Jānis Priedkalns (1934), zinātnieks, tagadējais Latvijas valsts pastāvīgais pārstāvis ANO Ņujorkā, arī Latvijas Valsts prezidenta kandidāts, rakstnieks Voldemārs Akacis (Bračka, 1922–1980), ievērojamais Latvijas farmācijas speciālists Viktors Stenge (1876–1932), mākslinieks un diplomāts Jānis Lazdiņš (1875–?), zinātnieks Egons Dārziņš (1894– 1966), skulptors Indulis Folkmanis (1939), aktīvs Latvijas brīvības cīnītājs Juris Ziemelis (1941–1988) un citas ievērojamas personības.
Sirmā skola mainās līdzi laikam
Pagastā vienīgā izglītības iestāde – 1871. gada rudenī nodibinātā deviņgadīgā skola, pieredzējusi un izvadījusi dzīvē vairākas bārbeliešu paaudzes. Pateicoties skolas direktorei un sava amata entuziastei Dacei Penķei, pēdējo gadu laikā attīstītas un realizētas vairākas idejas – skolas bēniņos izveidots mājīgs un mūsdienīgs mācību centrs, jauns veidols piešķirts vairākām mācību telpām, ierīkots pieslēgums internetam. Vairākas idejas izdevies realizēt, saņemot Sorosa fonda-Latvija atbalstu. Direktore atzīst, ka šodienas apstākļos nav viegli runāt par mācību iestāžu attīstību laukos. Tomēr tikai attīstības iespēju meklējumi nodrošinās skolas pastāvēšanu, atzīst D. Penķe.
Sēravots bijis izslavēts visā Latvijā
Nozīmīgākie dabas objekti pagastā ir Bārbeles sēravots, Zāļezera purvs, Rukšu ezers. Noslēpumainība un nostāsti apvij Pilveru pilskalnu, kas atrodas Misas purvā pagasta austrumu daļā, netālu no Aizkraukles rajona robežas, un Dunkuru – senā Bārbeles ezera neaizaugušo daļu.
Bārbeles sēravots atrodas apmēram divus kilometrus no ciemata centra. Jau 1651. gadā šeit Kurzemes hercogs Jēkabs licis iekārtot pirmo vannu dziedniecības iestādi Latvijā. «Ūdens te šļācies cilvēka augumā un tecējis ātri, ka pie ietekas Iecavas upē varētu iekārtot pat dzirnavas,» liecina vēstures hronika. Savukārt vēlāk hercogs Ernsts Johans Bīrons pavēlējis avota apkaimē celt peldu māju. Šis nodoms gan nav īstenojies. Iespējams, ka būves iecere ir pamatā vecu ļaužu nostāstam par pili, kas it kā atradusies Dzērvītes un Iecavas upes satekā. 18. gadsimtā Bārbeles avots bijis visspēcīgākais no tajā laikā zināma- jiem minerālavotiem. 19. gadsimta pirmajā pusē avota ūdenī tika novērota sērūdeņraža koncentrācijas samazināšanās.
Pastāv uzskats, ka Rukšu ezers, kas ir iecienīta peldvieta un atrodas septiņus kilometrus no Bārbeles centra pagasta dienvidrietumu daļā, pēc izcelsmes ir karsta kritene, kuru piepilda ūdens. Ezerā atrodas peldoša sala, sastopamas medicīniskās dēles un reti ūdensaugi. Pēdējos gados ezeru par piemērotu vietu ligzdošanai atzinuši paugurknābja gulbji.
Teika par Pilveru pilskalnu
Teika vēsta, ka vietā, kur atrodas Pilveru pilskalns, bijis dziļš bezdibenis. Tajā atradusies velna pils. Reiz ļaudis bezdibeni sākuši aizbērt, velns viņus pamanījis, kad bezdibenis bijis gandrīz pilns. Nelabais dusmās piecirtis kāju; pils no spēriena nogrimusi pavisam, bet bezdibeņa vietā izcēlies kalns, ko nosaukuši par pilskalnu. Citi nostāsti atklāj, ka Pilveru pilskalnā atradusies seno zemgaļu apmetne.
Dunkura apkārtnē meklē vācu tanketi
Slavenais Dunkurs atrodas netālu no šosejas Rīga–Skaistkalne. Bārbelieši zina, ka bezdibens ūdens «acij» nedrīkst tuvoties staignā krasta dēļ. Iespējams, ka Dunkura apkārtne glabā ne vienu noslēpumu vien. Pirms dažām nedēļām vienu no tiem vēlējās atklāt uzņēmīgi ļaudis no Rīgas. Līdz viņiem bija nonākusi vēsts par Dunkura apkaimē nogrimušu vācu armijas tanketi. To, ka šāds spēkrats, atkāpjoties vācu karaspēkam, tiešām ir Dunkura tuvumā nogrimis, var apliecināt vairāki bārbelieši. Diemžēl racēju pūles šoreiz nevainagojās ar panākumiem – acīmredzot laika gaitā pārveidojušās platības liedza noteikt precīzu tanketes atrašanās vietu.
Fakti
Bārbeles pagasta platība – 9590 ha, tajā skaitā lauksaimniecībā izmantojamā zeme – 42 procenti no kopējās platības. Aptuveni tikpat, 42 procentus platības, aizņem meži.
Ar graudaugiem apsētās platības aizņem 380 ha (1995. gadā – 1240 ha), ilggadīgie zālāji – 1000 ha.
Iedzīvotāju skaits 2000. gada maijā – 1029,
tajā skaitā:
– darbspējīgā vecumā – 482,
– bērni, skolēni – 330,
– pensionāri – 217.
Bārbeles pamatskolā mācās 134 skolēni, strādā 16 skolotāju un 10 saimniecisko darbinieku.
Nākamgad 10. novembrī apritēs 130 gadu, kopš dibināta Bārbeles skola.
