Zaļezera purvs, kas atrodas Bārbeles pagastā, 2004. gadā ir iekļauts Eiropas vienotās programmas «Nature 2000» īpaši aizsargājamo teritoriju sarakstā.
Zaļezera purvs, kas atrodas Bārbeles pagastā, 2004. gadā ir iekļauts Eiropas vienotās programmas “Nature 2000” īpaši aizsargājamo teritoriju sarakstā. Bauskas rajonā pavisam ir astoņi objekti, kuru aizsardzību reglamentē Eiropas Savienības (ES) likumi.
Liegums – ezera gultne
Vietējie iedzīvotāji spriež, ka aizsargājamā purva mūsdienu nosaukums nav pareizs. Neparasto dabas objektu viņi dēvē par Zāļezera purvu. Tam piekrīt arī Jelgavas reģionālās vides pārvaldes (RVP) vecākais inspektors Bauskas rajonā Aivars Legzdiņš. Viņš iepazīstina ar dabas lieguma īpatnībām: “Purvs ir tikai daļa no sena ezera gultnes, kas ietilpst aizsargājamā teritorijā. Tai ir raksturīga biotopu liela dažādība – stāvkrasti ar kadiķu audzēm, mežs, tīrelis, slīkšņains purvs. Pašā centrā atrodas Bārbeles ezeriņš. Tālā senatnē ūdenstilpe bija krietni lielāka. Tagad šīs teritorijas ir pārpurvojušās. Starp citu, Bārbeles ezera saimniece ir va/s “Latvijas Valsts meži”. Tā ir netipiska situācija, jo ir pierasts, ka uzņēmumam pieder tikai meži.”
Bebri nosprosto grāvi
Ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju robežojas zemnieka Mārtiņa Mediņa nomas zeme un vēl astoņu Bārbeles un Stelpes pagasta saimnieku īpašumi. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopējā platība ir ap tūkstoš hektāru.
Mārtiņš Mediņš un viņa kolēģi jau sešus gadus nesekmīgi cenšas saņemt atļauju dabas lieguma teritorijā esošā grāvja bagarēšanai, jo lauksaimniecības zemes lielas platības pakāpeniski pārvēršas par slīkšņām. Novadgrāvis, kas vairāku kilometru garumā apjož Zaļezera purvu, ir pilns ar bebriem. Grauzēji ir ierīkojuši vismaz 12 dambjus, kas rada ūdens uzkrāšanos un veicina zemes pārpurvošanos.
Par Miļupīti dēvētais novadgrāvis ir kļuvis par vietējo zemnieku un Jelgavas RVP inspektoru nesaskaņu iemeslu. Zemes īpašnieki aizdambēto grāvi grib pēc iespējas ātrāk iztīrīt un ir patiesi sašutuši, ka dabas sargātāji pret viņu nodomiem izturas ļoti piesardzīgi. Sava taisnība ir konfliktā iesaistītajām abām grupām. Zemnieki, enerģiski aizstāvot savas intereses, ierēdņus vaino šķēršļu radīšanā, lai gan patiesībā runa ir tikai par likuma prasību ievērošanu.
Atvērts jauns birojs
Faktu komentē Aivars Legzdiņš: “Kolhozu laikā, veicot meliorāciju, pie ieejas Zaļezera purvā tika izrakts novadgrāvis, kas nezin kādēļ nodēvēts par Miļupīti. Tāpēc var rasties iespaids, ka zemnieki ir nodomājuši bagarēt upi īpaši aizsargājamā teritorijā. Tas, protams, netiktu atļauts. Es labi saprotu zemes īpašnieku prasības, taču “Likuma par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 43. pantā ir noteikts, ka jebkuras darbības veikšanai objektu “Nature 2000″ tuvumā ir jāsaņem ietekmes uz vidi novērtējums. Pēc Latvijas iestāšanās ES tika izveidota jauna struktūra – Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs. Tikai šī iestāde ir tiesīga atļaut vai aizliegt bagarēt novadgrāvi.”
Sākotnējo vērtējumu jau ir snieguši Jelgavas RVP inspektori, uzskatot, ka novadgrāvja tīrīšana ekoloģisko situāciju Zaļezera purvā ietekmēs minimāli un nekādus draudus biotopiem neradīs. Atzinums jau ir nosūtīts Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojam, un tiek gaidīta atbilde.
Kaitina ierēdņu gausums
Taču Mārtiņš Mediņš neatkāpjas no pārliecības, ka tā ir apzināta vilcināšanās. “Gandrīz 60 hektāri ganību slīkst. Varbūt man vajadzētu atteikties no liellopu audzēšanas? Tādā gadījumā ir jāparedz alternatīva. Lai valsts man maksā par lauksaimniecības darbības pārtraukšanu! Es apģērbšu tautastērpu, apsēdīšos pie televizora un gaidīšu ārzemju tūristus, kuriem patīkot biotopos staigāt pa brikšņiem un slīkšņām,” Mārtiņš ir ļoti pikts.
Novadgrāvja bagarēšana nav spontāna iegriba, bet gluži neatliekama vajadzība. Ieinteresētie zemnieki ir atraduši gan naudas devēju – Zemkopības ministri ju – , gan darbu pasūtītāju. Aivars Legzdiņš domā, ka Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja atzinums Bārbeles zemniekiem varētu būt labvēlīgs.
Kamēr atbilde nav saņemta, novadgrāvja tīrīšanu sākt nedrīkst. Zemnieki kļūst nepacietīgi, jo tuvojas rudens, kas darbu veikšanu var sarežģīt. Zemes īpašniekus kaitina birokrātiskais gausums, ES likumi un, protams, fakts, ka jāsaimnieko dabas lieguma tuvumā.
