Komentārs. Saeimas pieņemtā likuma īstenošanas interpretācijas «nokož» labo mērķi algu publiskošanā.
Publikācija «Izskatās formāli un ķeksīša pēc» laikraksta «Bauskas Dzīve» 16. marta numurā raisījusi plašas diskusijas sociālajos tīklos. Zvanot un rakstot vēstules, uz to reaģējuši arī dažu pašvaldību pārstāvji.
Portālā bauskasdzive.lv reti kurš komentētājs izceļas ar korektu attieksmi pret sevi un noķengātajiem «neliešiem, blēžiem, dīkdieņiem» utt. Vairums viedokļu veidoti pēc principa – visi slikti, tikai es…
Ministrijas ieskats
Uzklausot pašvaldību pārstāvju viedokļus, diemžēl atklājas jaunieveduma nepilnības, kas dažbrīd ir pat uz absurda robežas. Rundāles novada domes juridiskās nodaļas vadītājs Edgars Paičs atsūtījis no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) saņemto norādi. Tajā, atsaucoties uz Finanšu ministrijas viedokli, skaidrots termins «aprēķinātais atalgojums»: «Par Atlīdzības likuma 3. panta 9.2. daļā lietoto «aprēķinātais atalgojums» skaidrojumu, vai tas nozīmē bruto vai neto atalgojumu, Finanšu ministrijas ieskatā, lai saglabātu pēctecību no Valsts pārvaldes iekārtas likuma un nemainītu informācijas apjomu, jāpublicē neto atalgojums.» Šajā garajā vārdu virknējumā uzmanību saista pamatojuma forma «ministrijas ieskatā». Latviešu valodas vārdnīca (Rīga: «Avots», 1998. gads) skaidro: «Ieskats – ‘uzskats, domas’. Katram savs ieskats. Rīkoties pēc saviem ieskatiem.»
Jurista uzskats
Tātad – nevis skaidri un nepārprotami, kā to paredz likums, dots formulējums, bet vienas ministrijas ierēdņu «ieskats». «Bauskas Dzīvi» konsultējošā jurista ieskatā termins «aprēķinātais atalgojums» tulkojams kā bruto alga jeb alga «uz papīra». Turklāt ministrijas ieteiktais neto nav salīdzināms skaitlis plašākā mērogā, piemēram, starp Baltijas valstu ierēdņiem, jo katrai valstij sava nodokļu sistēma. Arī valstu statistikas biroji, piemēram, informējot par vidējo darba samaksu valstīs, lieto bruto rādītājus. Tikai šie skaitļi ir saprotami salīdzināmi. Pašvaldību budžetā arī visas summas minētas bruto. Ierēdņiem, protams, izdevīgāk uzrādīt algas neto, jo tad summas izskatās mazākas.
To, ka ministriju norādes nav korektas, liecina pašvaldību interneta vietnēs atrodamā informācija. «Bauskas Dzīve» apskatīja dažādus Latvijas novadus. Līvānos, piemēram, skatāmas arī visu novada pedagogu algas, lai gan likums to neparedz. Līdzīgi rīkojās arī Rundāles novads, publicējot janvārī Pilsrundāles vidusskolas pedagogiem izmaksātās algas. Taču februārī tās vairs nav redzamas.
Konsekvences nekādas
Haoss turpinās arī algu norādīšanā bruto vai neto. Bruto algas ir skatāmas ne tikai Bauskas, bet arī, piemēram, Baldones novada mājaslapā. Savukārt Ķekavas pašvaldības publicētajos algu sarakstos nekur nekas nav paskaidrots – summas norādītas pirms nodokļu nomaksas vai pēc.
Vienotas kārtības informācijas pasniegšanā nav arī ministrijās. Ne visur pie algu sarakstiem norādīts, ka publicētā ir neto suma. Veselības ministrija savu sarakstu nosaukusi par «darba samaksu», nepaskaidrojot, ko slēpj uzskaitītās naudas summas. Kad pēc ilgākas meklēšanas izdodas atrast Aizsardzības ministrijas interneta vietnē ievietoto algu sarakstu, netop skaidrs, vai tajā norādītas neto vai bruto summas. Arī par paraugu ņemamajā Finanšu ministrijā, pēc ilgām pūlēm tās interneta vietnē atrodot amatpersonu algu sarakstu, tā izkārtojums ir pilnīgi citādāks nekā pārējās valsts institūcijās. Turklāt arhīvā ievietotajam janvāra algu sarakstam izmantota reti pielietojama programmatūra.
Nekonsekvence radījusi virkni citu pārpratumu. «Bauskas Dzīvei» piezvanīja Vecumnieku novada Kurmenes pagasta pārvaldes vadītājs Agris Kondrāts. Vietnē vecumnieki.lv nepārprotami vēstīts – februārī kā Kurmenes pagasta pārvaldes vadītājam viņam izmaksāti 959 eiro. «Tā ir nekorekta informācija. Šī izmaksātā alga man ir par diviem pienākumiem – esmu gan pagasta pārvaldes vadītājs, gan darba aizsardzības speciālists novadā. Cik konkrēti man pienākas par katru no šiem darbiem, uzreiz pateikt nevaru,» komentē A. Kondrāts.
Saeima piekāpjas birokrātiem
Šie un virkne vēl citu piemēru liecina, ka labi domāto likumdevēju vēlmi panākt plašāku valsts un pašvaldības iestāžu atklātību birokrāti ir nogrāvuši. To atzīst arī Saeimas deputāts Ints Dālderis, vēstot aģentūrai LETA: «Birokrāti vēlas, lai lielie algu apmēri nebūtu publiski pieejami. Viņi atradīs dažādus iemeslus, bet mēs turpināsim.»
Pašlaik birokrātu pārspēks pār tautas ievēlēto Saeimas deputātu spējām ir ievērojams. Ciniski to varētu skaidrot arī tā: «Nu ko tu, muļķa vēlētāj, vienkāršais, ar savu vienkāršību lien tur, kur gudrās galvas spriež, kā visu pēc iespējas sarežģīt, noslēpt un, iespējams, noblēdīt!» Šāda birokrātu rīcība uzticamību mūsu valsts pārvaldei nekādā veidā nepalielina.
