Šīs rindas rakstu meitām un mātēm, jo runa ir par jaukāko un dārgāko, kas mums pieder, – jaunību un skaistumu.
Šīs rindas rakstu meitām un mātēm, jo runa ir par jaukāko un dārgāko, kas mums pieder, – jaunību un skaistumu. Tas pašām vien jāsaudzē, jo diemžēl vīrieši to nenovērtē, viņiem vajadzīgs tikai kārtējais triumfs un uzvara pār kādu lētticīgu dvēseli.
To es saku par siržu lauzējiem – precētiem vīriem. Daži no viņiem nerod mieru un laimi ģimenē. Citi jūtas kā mūžīgie mednieki, meklējot arvien jaunas aizraušanās. Diemžēl arī sabiedrībā izlaidība netiek nosodīta, jo daudzos populāros žurnālos fotoattēlos redzam pazīstamus cilvēkus ar kādu jaunu draudzeni. Tas ir tikai vīrieša pašapliecinājums draugu vidū, mirkļa vilinājums, tam noticot, jaunās sievietes saposta savu dzīvi.
Pati to esmu izbaudījusi un zinu, cik viegli ļauties pašapmānam. Arī man tāds uz pleca raudāja, žēlojās, ka mājās viņu nesaprot, pūles nenovērtē, sieva pret viņu noskaņo pat mazos bērnus. Man gribējās viņam dot labāko, bet vajadzēja paiet krietnam laikam, lai saprastu, ka esmu iekodusi ļoti sūrā grēka ābolā. Tie, kuri dzied riesta dziesmu, redz tikai iekāres mērķi.
Mātes varētu palīdzēt meitām saprast, cik maldinoša ir šāda situācija. Svarīgi, lai paaudžu vidū nezustu saprašanās. Vajadzētu runāt par to, ka sieviete nekad nebūs īsti laimīga, ja savu dzīvi veidos uz citu nelaimes, nodarot sāpes citai un viņas bērniem. Tas, kurš ir atstājis vienu sievieti, pametīs arī nākamo. Ja vīrietis nav mīlējis savus bērnus, nemīlēs arī jūsējos. Aiz šādiem vīriešiem paliek asaru paltis, nesaprastas, salauztas bērnu dvēselītes, garantētas problēmas pusaudža gados, arī veidojot savu ģimeni. Un ne jau visas vīru pamestas sievas ir raganas. Visbiežāk viņas ir nelaimīgas, skumjas, bieži arī neveselas, jo slimības rodas no pārdzīvojumiem.
Bauskas rajona iedzīvotāja, kura savu īsto vārdu nenosauc
