Bauskas pilsētas pamatskolas darbinieki pagājušās nedēļas nogalē, 5. maijā, devās vienas dienas ceļojumā uz Lietuvas galvaspilsētu Viļņu un ezeru pili Traķiem.
Bauskas pilsētas pamatskolas darbinieki pagājušās nedēļas nogalē, 5. maijā, devās vienas dienas ceļojumā uz Lietuvas galvaspilsētu Viļņu un ezeru pili Traķiem.
Mācību iestādes direktores vietniece audzināšanas darbā Iveta Semjonova atklāj, ka pavasara ekskursijas notiek vairākus gadus un ir kļuvušas par skolas tradīciju. Iepriekš jau apskatīti visi Latvijas novadi, pērn izglītības darbinieki aizbraukuši uz Igauniju. Tāpat kā metodiskajās dienās, redzētais paplašina pedagogu un skolas darbinieku redzesloku.
Tūrisma firmas piedāvātās ekskursijas ceļazīme katram no 35 baušķeniekiem izmaksāja vien desmit latu, bet ieejas biļete Traķu pilī apmēram pāris latu.
Salīdzina pārmaiņas
Brauciens uz kaimiņvalsti sākās pulksten sešos no rīta, bet ceļotāji mājās atgriezās ap desmitiem vakarā.
“Ekskursanti atskārta, ka pārsvarā Viļņā būts 90. gados. Tāpēc šķita interesanti salīdzināt šajā laikā notikušās pārmaiņas Lietuvā un Latvijā,” tā I. Semjonova. Pirmā pieturvieta izglītības darbiniekiem bija pilsēta Panevēža. Tur braucēji apskatījuši Raiņa un Aspazijas māju. Lielisko noskaņojumu papildinājusi saulainā un siltā diena. “Baudījām tikko modušos dabu. Priecājāmies par sakoptajām ceļmalām un lauku sētām,” teic baušķeniece.
Uzlādē miers un nesteidzība
Traķi ir viena no senākajām lietuviešu apmetnēm. Nocietinājumu cēlis kņazs Ģedimins. Pils ezeru vidū vēdīja vēsturisku noskaņu, kas ekskursantiem no Latvijas radīja īpašu izjūtu – apkārtējais miers, klusums un nesteidzība emocionāli uzlādēja.
“Iedomājos – kādreizējie pils iedzīvotāji gan varēja novērtēt apkārtnes skaistumu! Ūdeņi visapkārt mums atgādināja Bauskas pili,” vēsturiskā objekta apskates izjūtas atceras I. Semjonova. Daudziem ceļabiedriem radusies doma aizbraukt turp vēlreiz ar ģimenēm.
Vietējie ir ļoti ticīgi
Pēc Traķu pils apskates Bauskas pilsētas pamatskolas darbinieki devās uz Viļņu. Tur ekskursantu mērķis bija baudīt vecpilsētas noskaņas. Ceļā uz Viļņu I. Semjonovu pārsteiguši plaši būvniecības darbi kaimiņvalsts galvaspilsētas pievārtē.
“Ak Dievs, kā Viļņa ir mainījusies. Pilsēta – sakopta, pārdomāti attīstīta. Tās noskaņas var baudīt nesteidzīgi,” saka izglītības darbiniece. Viņa kopā ar citiem braucējiem uzkāpusi augstajā Ģedimina kalnā. No tā skatu torņa pavērusies plaša galvaspilsētas panorāma. Netālu atrodas kalns, kura virsotnē uzstādīti trīs lieli balti krusti. Gide stāstīja, ka senos laikos no kalna virsotnes nogrūsti un bojā gājuši trīs kristietības sludinātāji.
Pedagoģei Dzintrai Avotiņai atmiņā iespiedušies Viļņas apbūvētie kalni. Kaimiņvalsts metropole viņai šķitusi līdzīga Latvijas pilsētām.
Viļņā baušķenieki apmeklējuši Svētā Pētera Pāvila katedrāli un kādu pareizticīgo baznīcu. I. Semjonovai un Dz. Avotiņai palicis iespaids, ka lietuvieši ir ļoti ticīgi. Ceļu un šoseju malās ik pēc kāda attāluma atrodas krucifikss.
Izgaršo tradicionālos ēdienus
Ekskursijas programmā bija iekļauts brīdis, kad baušķenieki devās uz Viļņas nacionālajām ēstuvītēm, lai nobaudītu lietuviešu tradicionālos ēdienus.
“Krodziņa vizuālais noformējums atgādināja lauku sētu. Mēs sēdējām pie galdiņa – šim nolūkam pielāgotas kājminamās šujmašīnas. Nobaudīju cepelīnus ar gaļu, pildījuma izvēle bija liela. Cepelīnu vēsturiskais nosaukums ir “didžkukuļai”, kas nozīmē “lielie plāceņi”,” tā ekskursante. Viņa uzsver, ka cilvēks nevar dzīvot tikai darbā. Redzētais un izjustais emocionāli bagātina, un to neviens nevar atņemt.
