70 gadu jubileju svin Daina Auziņa Uzvarā.
Pa dzīves ceļa līkločiem Daina Auziņa iet ar paceltu galvu un smaidu. Atskatoties uz piedzīvoto septiņu gadu desmitu garumā, uzvariete ar prieku un laimes pilnu balsi runā par darbu, ģimeni un brīvo laiku.
Sirds pilsēta – Kuldīga
Jubilāres dzimtā puse ir Kuldīga. Par šo pilsētu viņa runā ar saviļņojumu un neviltotu prieku. Jubilāre katru gadu braucot uz Kuldīgas pilsētas svētkiem, kuri, viņasprāt, ir grandiozi. Kurzemes pilsētā dzīvo bērnības draudzene Gundega. Abas ik gadu pa mīļāko vietu Latvijā soļo kā jaunībā. «Kuldīgā dzīvoju līdz 25 gadu vecumam. Strādāt sāku jau septiņos gados, kad gāju ganos un darīju citus lauku darbus. Oficiāli savas darba gaitas sāku 16 gados, kad strādāju Kuldīgas kara komisariātā. Uzaugu trīs bērnu ģimenē. Visas bijām meitiņas peciņas, bet man kā vecākajai abas māsas vienmēr vajadzēja auklēt un pieskatīt,» par bērnību stāsta Daina.
Viņa uz Bauskas pusi pārcēlusies 1971. gadā, Gailīšu pagasta Uzvarā dzīvo kopš 1975. gada. Jubilāre mūža garumā strādājusi par grāmatvedi, darba pienākumus veikusi Bauskas skaitļošanas stacijā un Bauskas slimnīcā. Dažbrīd darīti arī gadījuma darbi, izmēģināta pat apsarga profesija. 17 gadu Ausma strādājusi Uzvaras kolhozā, vēlāk Gailīšu siltumuzņēmumā, bet pēdējā darbavietā «Bauskas celtniekā» Daina aizvadījusi 12 gadu.
«Nekad nav par vēlu,» smaidot par 40 gados iegūto grāmatvedes diplomu saka uzvariete. «Kaut gan daudzus gadus strādāju ar papīriem, izglītību specialitātē ieguvu tikai pusmūžā.»
Jubilārei jaunībā ļoti paticis sportot. Pie sirds gājusi vieglatlētika un volejbols, bet mīļākā spēle bijusi basketbols. Tagad, kad notiek Eiropas čempionāts basketbolā, Daina spēles neskatoties, bet rezultātus zinot.
Ar vīru uz viena viļņa
Kad gaviļniece pārcēlusies uz kādreizējo Bauskas rajonu, viņai te nepaticis. «Pēc skaistās dzīves Kuldīgā biju šokā par to, ka esmu nonākusi «čuhņā». Laikam ejot, es pieradu, un nu man nekādu pretenziju pret Bausku un Uzvaru nav. Tomēr Kuldīga vienmēr būs mana pilsēta numur viens,» saka D. Auziņa.
Kolhozā «Uzvara» Daina iepazinusies ar vīru Alfrēdu, kurš pērn devies viņsaulē. Kopā pāris nodzīvojis 40 laimīgus un mīlestības pilnus gadus. Daina ar vīra aiziešanu mūžībā jau sadzīvojusi, bet sarunās par Alfrēdu pārsvarā lieto tagadnes formu, un vārds «mēs» izskan ļoti bieži. «Mēs labi dzīvojām. Viens otru papildinājām. Man patika teātris, bet viņam ne, savukārt operā gulēju es. Kopumā mēs bijām uz viena viļņa,» smaidot nosaka uzvariete. Kad kolhozā piešķirts atvaļinājums, abi jau tās pašas dienas vakarā ar auto «metās bēgt» uz ārzemēm. «Bieži ceļojām. Krustu šķērsu izbraukāta visa Krievija, Čehija un Ungārija. Ceļojām līdz pēdējai atvaļinājuma stundiņai, jo, ja atgriezāmies agrāk, kolhoza vadība Alfrēdu uzreiz sauca darbā,» atceras Daina.
Viņai ir dēls Ivo un meita Inga, pieci mazbērni un divi mazmazbērni. «Visu mūžu auklējos – audzināju māsas, savus bērnus un tagad mazbērnus un mazmazbērnus. Esmu priecīga par tik lielu ģimeni,» smaidot saka jubilāre.
Priecīga un laimīga
Brīvajā laikā Daina ada un tamborē. Tuvojas ziema, un jaunas zeķītes un cimdiņi radiņiem noderēs. Arīdzan ar internetu viņa esot uz «tu». Arī vīrs bijis. «Alfrēds skatījās visus ziņu izlaidumus televīzijā no septiņiem vakarā. Tad nāca un visu man atstāstīja, bet es jau internetā to pašu izlasīju pa dienu. Tad viņš sāka «draudzēties» ar internetu, un galu galā «gūglē» viņš «urķējās» kā zivs ūdenī. Es šad un tad paspēlēju kādu spēlīti,» attieksmi pret jaunajām tehnoloģijām raksturo jubilāre. Viņa interneta tīmekļos atradusi vēl četras Dainas Auziņas. Ciemos gan jau nebraukšot, bet fakts esot interesants.
Jubilāre regulāri apmeklē kultūras pasākumus Bauskas un Rundāles novadā, viņa joprojām stūrē auto. Uz Rīgu gan vairs nebraucot, bet visur citur nokļūt neesot pro-blēmu. Vasarā Daina strādā dārziņā.
Jubilejas balle uzvarietei nav paredzēta. Lielas svinības bijušas 40. dzimšanas dienā. «Tieši toreiz iekrita «sausā likuma gads», bet mums visiem tik ļoti gribējās iedzert, ka aizlaidāmies uz Ulbroku pie ģimenes draugiem un dziļā lauku nostūrī nosvinējām svētkus, kā pienākas. Svinības bija arī 60 gadu jubilejā, bet šogad neko grandiozu nevēlos,» teic Daina.
«Esmu laimīga un priecīga par visu, kas ir, par cilvēkiem man apkārt. Ja tu esi labs, tad pret tevi arī labi izturēsies. Es ik rītu ceļos nesteidzīgi, baudu dienu un daru, ko vēlos. Esmu priecīga par nodzīvotajiem gadiem ar vīru, saviem bērniem un bērnu bērniem. Esmu laimīga,» sarunas beigās saka jubilāre.
