Izsenis latvieši godā turējuši darba tikumu, kopuši pašu veidotās tradīcijas. Par to žurnālā rokdarbiem un mājai «Mājas Draugs» 1939. gada 10. maija numurā rakstījis prezidents Kārlis Ulmanis: «.. plašā tautas daļā dzīvi bija vecie ideāli un ticība, ka darbs visas tautas un valsts labā stādāms augstāk par vienas dienas rēķiniem, ka nevar un nedrīkst būt tā, ka tautas un valsts uzdevumu un darbu būtībai nebūtu vairs dziļuma un svētāka rakstura, ka tautai un valstij jādzīvo tikai šai dienai, bez tālākiem mērķiem, ka jaunatnei jāpaliek bez ideāliem, bez augstākas sūtības.»
No vecmāmiņas un māmiņas «pūra»
Lai katrs mēs dotu artavu kopējam mantojumam, es kā saimniece ierosinu atcerēties un saglabāt arī ēšanas tradīcijas, aicinot dalīties pieredzē par tādu veselīgu ēdienu kā putra. Mēs esam labības audzēšanas reģions, tāpēc vajadzētu sīkāk iepazīt dažādos graudu ēdienus. «Balts kalns, zelta aka vidū.» Miniet nu latviešu tautas mīklu! Protams, tā ir putra ar sviesta piciņu viducī.
Ne vienmēr darbi veicas, kā iecerēts. Par to arī latviešu tautas paruna: «Kādu putru izvārīsi, tādu izstrēbsi.»
Cik sevi atceros, ēdām gan biezputras, gan šķidras putras no vecmāmiņas un māmiņas «pūra». Aizdarā bija sviestiņš, margarīns, speķa mērcīte, gaļas mērcīte vai ievārījums. Ēdām gan kā rīta, gan pusdienas un vakara maltīti. Gatavoja no visiem Latvijā sastopamiem graudiem, kā arī no prosas, rīsiem.
No savas pieredzes zinu, ka liela nozīme ir putraimu rupjumam. Katrs izmērs maina putras garšu un struktūru. Garša mainās arī no izsalkuma un tā, uz kādas uguns vai sildelementa putru vārām. Kamēr uz plīts vārījās veļas katls, vecmāmiņa mēdza ieliet pienu ar ūdeni garenajā čuguna «pīlē», iebērt putraimus, un cepeškrāsnī iekšā. Virums bija irdens, putraimi mīksti. Vislielākā nozīme ir putras vārītājai, jo vairāk savas mīlestības iemaisīsit, jo sārtāki būs ēdāju vaigi.
Sūtiet dažādas putru receptes uz «Bauskas Dzīvi» līdz 17. augustam!
Kaucmindes mājturības skolas saimnieču padoms pašlaik lieti noderētu. Gan jau viņu noslēpumi glabājas paaudžu mantojumā. Aicinām atsaukties asprātīgākās vecmāmiņas vai saimnieces, kas spēj no nekā radīt gardu putru, un dalīties pieredzē. Vēlamas pat pavisam vienkāršas receptes. Gribam zināt arī, kas ir izsmalcināta putra un kādi ir tās aizdari.
Jūsu piedāvātās receptes izvērtēs putras godēšanas komanda, un varbūt tieši jūsu putru varēs baudīt Rātslaukumā Vecpilsētas pagalmiņu svētkos 10. septembrī.
Izvērtējot piedāvātās receptes, apkoposim mūsu novadu saimnieču kulināro mantojumu un, ja būsit atsaucīgi, varēsim izdot recepšu apkopojumu. Ļoti gaidīšu atsaucīgu saimnieču ieteikumus un pasta adresi, lai varētu nosūtīt mazu pateicību.
Receptes sūtiet: Dairas Jātnieces konkursam laikraksta «Bauskas Dzīve» redakcijā Rīgas ielā 51 Bauskā, LV-3901 vai elektroniski redakcija@bauskasdzive.lv.
Norādiet savu vārdu, adresi un tālruņa numuru.
Dairas piedāvātā recepte miltu putrai
Daudzums vienai personai: puslitrs ūdens un piens, var būt arī sakņu buljons, 200 g rupjo, miežu, kviešu vai rudzu miltu, šķipsniņa sāls.
Verdošā šķidrumā iemaisa miltus un pamatīgi ar putu slotiņu vai koka karoti kuļ, līdz putra sabiezējusi un ir gatava.
Man mamma mācīja putru maisīt, veidojot bezgalības zīmi (∞), tad putra katla viducī nepiedeg un mēs ierakstām tajā labu programmu.
