Zobārstniecību nereti cilvēki uztver vai nu kā urbšanu, vai raušanu, taču, laikus un pareizi rūpējoties par zobiem, regulāri apmeklējot higiēnistu, nepatīkamo bojāšanās procesu varam attālināt uz ilgu laiku.
Minimāliem līdzekļiem
Zobiem nav jābūt sniegbaltiem kā reklāmās, bet noteikti vajag būt tīriem, «Bauskas Dzīvei» uzsver mūspuses mediķi. Nepatīkamu elpu var radīt zobs, kas tikko sācis bojāties, un sāpes cilvēks vēl nejūt. Ja mute nelāgi ož, vispirms jāpārbauda zobi, pēc tam – kakls un gremošanas orgāni, aknas, žultspūslis. Zobu kopšanas un ārstēšanas paņēmieni laika gaitā ir mainījušies, un patlaban uzsvars pārvietojies uz profilaksi.
SIA «Zemgales mutes veselības centrs» zobārste Anda Bergmane uzskata, ka sabiedrībā trūkst izpratnes par to, cik daudz mēs paši varam ar minimāliem līdzekļiem parūpēties par zobu veselību. «Ļoti svarīgi domāt par saviem ēšanas paradumiem. Neveselīga ir bieža ēšana, kas raksturīga gan bērniem, gan pieaugušajiem. Tā ogļhidrāti visu laiku uztur mutē skābo vidi, kurā veidojas baktērijas,» skaidro mediķe.
Ir ļaudis, kam slinkums tīrīt zobus divas reizes dienā, tāpēc daktere iesaka – ja dienas laikā nav iespējas iztīrīt pēc maltītes zobus, lietderīgi muti izskalot ar fluoru saturošu līdzekli. Cilvēki par maz izmanto zobu diegu, kaut arī nav iespējams visu iztīrīt ar zobu birsti.
Dažādas sajūtas
Caurumi nereti ilgi «slēpjas», līdz pamazām cilvēks sāk just sāpes, un var nonākt līdz diezgan dārgai zobu nervu un kanālu ārstēšanai. Pēc sajūtām iespējams diferencēt bojājuma pakāpi – vidēji bojātiem zobiem sāpes vairāk jūt uz saldu, savukārt sāpes vakarā un no aukstuma biežāk norāda uz nervu iekaisumu. Nepatika pret aukstumu un skābumu var norādīt uz zobu kakliņa jutīgumu, kas raksturīgi gāzēto dzērienu un citrusaugļu cienītājiem.
«Vecpilsētas zobārstniecības» higiēniste Natālija Blažēvica stāsta, ka bieži cilvēki atnāk brīdī, kad zobs jau sāp un vairs reizēm nevar palīdzēt. Tas ir saistīts ar finansiālo stāvokli, jo zobārstniecība nav lēta. Lai pakalpojumi būtu kvalitatīvi, daudzas lietas notiek sadarbībā ar Rīgas speciālistiem, piemēram, laboratoriskās pārbaudes, kvalitatīvu protēžu veidošana.
Labi instrumenti un materiāli ir dārgi, un tas ietekmē ārstēšanas cenu, taču garantē kvalitatīvu rezultātu.
Zobu higiēnai ir ļoti liela loma. SIA «EvaMar» higiēniste Eva Žaugre rekomendē procedūru izmantot divas reizes gadā. Ja netiek likvidēts aplikums, zobakmens, smaganu iekaisumi, sekas ir zobu bojāšanās. Smaganu asiņošana ir viena no pirmajām iekaisuma pazīmēm. Aplikumā un zobakmenī dzīvo baktērijas, kas uztur iekaisumu.
Nevēlamā paradontoze
Visai nevēlama, bet aktuāla ir paradontoze pusmūža un vecākiem cilvēkiem. Pēc higiēnista apmeklējuma vecāki cilvēki reizēm saka, ka ir sajūta – zobi kustas. Tas skaidrojams ar to, ka zobi kādu laiku bijuši kā «iecementēti akmenī». Aplikums pārvēršas zobakmenī, tas spiež smaganu uz leju, atrofējas kauls, un zobs kļūst kustīgs.
A. Bergmane teic, ka paradontozes veidošanos visvairāk ietekmē nepietiekama higiēna. SIA «Zemgales mutes veselības centrs» vadītāja Mirdza Lazda komentē: «Ir novēroti arī pilnīgi nebojāti zobi ar izteiktu paradontozi, tās rašanos ietekmē arī visa organisma veselība un imūnsistēma.»
E. Žaugre piebilst, ka paradontozi rada baktērijas: «Ja redzu, ka jaunam cilvēkam kustas zobs, sūtu pie paradontologa. Biežāk paradontoze ir mutēs, kur baktērijas iedzīvojušās un netiek kontrolētas.» N. Blažēvica uzsver: «Paradontoze ir jāārstē, speciālistam nosakot, cik bieži nepieciešama zobu higiēna.»
Aizpildi tukšumu
Reizēm, kad esam par vēlu reaģējuši uz kādu zoba saslimšanu, nākas no tā šķirties. Situācijās, kad izkrīt vai tiek izrauts kāds pamatzobs, nevajadzētu to atstāt novārtā. Skaidro A. Bergmane: «Daba nemīl tukšumu, un zobi tiecas migrēt visos virzienos. Jo ilgāk neko nedara ar tukšumu, jo to aizpildīt būs sarežģītāk. Tehnoloģijas cilvēkiem tagad piedāvā lētāku un ātrāku variantu – stiklšķiedras materiāla protēzi. Tas ir jaunums zobārstniecībā, trīs gadus pieejams Latvijā. To var saukt par mazo arhitektūru mutes dobumā. Šīs metodes priekšrocība ir apstāklis, ka netiek bojāti blakuszobi. Ir arī dārgākas labas metodes, piemēram, zobu implantēšana.»
Lai būtu labi un skaisti zobi, reizēm ir vajadzīga ortodonta palīdzība. Mazajās pilsētās tikt pie ortodonta nav nemaz tik viegli, jo šīs nozares speciālistu trūkst. Baušķeniekus divas reizes mēnesī SIA «Zemgales mutes veselības centrs» pieņem Rīgas Stradiņa universitātes Ortodontijas katedras pasniedzējs sertificēts ortodonts Māris Gržibovskis. Speciālists novērojis, ka biežāk sastopamās ir sakodiena problēmas un agrīni zaudēti piena zobi, jo tad traucēta kaulu attīstība. Reizumis bērniem ir tā saucamais «pudeļu kariess», proti, priekšējie četri zobi paliek tumši un nodrūp līdz saknei. Šādā situācijā ortodonti iesaka nēsāt zobu aizvietotāju – plati, kas līdzinās protēzei. Tas ir nepieciešams, lai bērns varētu iemācīties runāt.
Pirms vizītes sagatavot
Māris Gržibovskis aicina vecākus bērnus pirms zobārsta vizītes sagatavot: «Lielākā kļūda no vecāku puses ir pateikt bērnam – tev neko nedarīs! Bērns to var uztvert kā mānīšanu, tāpēc pareizāk ir sacīt, ka dakteris pārbaudīs zobus.»
A. Bergmane saka: «Lielākā problēma, ka vecāki neatved bērnus pārbaudīt reizi pusgadā. Bieži vecākiem sagādā grūtības panākt, lai mazais ar prieku tīrītu zobus, taču tas ir ļoti svarīgi, lai mute būtu vesela kopš bērnības. Bieži palīdz bērna līdzdalība procesā – ļaut izvēlēties pašam zobu birsti vai zobu pastu ar multfilmu varoņiem, izvēlēties garšas, piedāvāt zobu pastu, ar kuru var pūst burbuļus.»
Māris Gržibovskis iesaka bērniem parādīt animācijas filmiņu «Man ir tīri zobi!». Viņš uzsver, ka bērni nedrīkst lietot pieaugušo zobu pastas un tīrīšanā galvenais ir nevis spēks, bet pareizi paņēmieni.
Taujātas par zobu balināšanu, mediķes skaidro, ka ir līdzekļi, ar kuriem labu rezultātu var panākt arī mājas apstākļos, īpaši nebojājot zobus. Balinātāja sastāvā ir ūdeņraža pārskābe, kas zobu dara jutīgāku. Ja cilvēks nav gatavs mainīt savus paradumus – turpina smēķēt, dzer tēju, kafiju, sarkanvīnu, zobi būs jābalina biežāk.
A. Bergmane piebilst, ka zobu balinātāji ir zobārstu pastāvīgie klienti: «Jāpadomā, vai to vērts darīt. Man tīkamāks ir dabiskais zobu tonis, nevis televīzijas reklāmās redzamie koši baltie smaidi. Kafijas un tējas cienītājiem varu ieteikt ik pēc laika lietot balinošās zobu pastas. Skaistas ir veselas smaganas un salaboti zobi.»
E. Žaugre ir pret balināšanu: «Zobi kļūst trauslāki, veidojas mikrospraudziņas un pēc tam vēl vairāk var iekrāsoties, tas ir kā apburtais loks.»
