Bauskas pašvaldībai, zaudējot tiesā, jāšķiras no vairāk nekā 27 tūkstošiem eiro. Summa ir pietiekami liela, lai vērtētu, kāpēc tā noticis un kurš ir vainīgs. Ārkārtas sēdē vērtējums bija vienkāršs – vainīgs nav neviens! Deputāti nobalsoja, ka «amatpersonu darbībās, pildot amata pienākumus, nav konstatējamas ar nodomu vai aiz rupjas neuzmanības veiktas darbības, kas novedušas pie zaudējumu nodarīšanas».
Tad kādā veidā 27 tūkstoši aizlaisti vējā? No sēdē spriestā var secināt, ka vainīgas ir tiesas, kuras vienā gadījumā spriedušas tā, otrā – citādi. Tiesas nospriedušas «nepareizi», bet jāšķiras no naudas nodokļu maksātājiem? Nav īsti loģiski. Ja tiesām sagatavoti tādi dokumenti, kuros nepārprotami, pat simtprocentīgi droši nav izklāstīti pašvaldības rīcību attaisnojoši argumenti, vai vaina nav tomēr jāmeklē starp šo dokumentu autoriem?! Arī tas, ka viena tiesu instance spriež tā, otra citādi, liecina – kaut kas nav bijis padarīts līdz galam.
Situācija ir neapskaužama, un deputāti, visticamāk, neprasīs, lai juridiskās nodaļas speciālisti ar vadītāju priekšgalā «samestu» 27 tūkstošus tiesas sprieduma izpildei. Taču nevienā oficiālā, sabiedrībai atklātā sēdē nav izskanējusi vēlme aizrādīt, izteikt rājienu «nevainīgajiem» vaininiekiem. Varbūt priekšsēdētāja kabinetā vai kafijas telpā kāds ir rāts un kaunināts, taču oficiālas informācijas par to nav.
Šāda pieļāvība darbiniekiem rada nesodāmības izjūtu – vienreiz izspruka cauri, varbūt varēs mēģināt vēlreiz. Atbildību par darbu tas nekādi nepaaugstina. Kā pretstats tam ir Vecsaules skolas direktora rīcība. Būdams godavīrs, viņš, nesagaidot tiesvedības beigas par savas padotās apšaubāmu rīcību, iesniedza atlūgumu. Nodarītie zaudējumi šajos gadījumos ir atšķirīgi, taču lietas būtību tas nemaina.
