Mūsmājās ķirbji garšo visiem, jo īpaši salātiem gatavotie. Turklāt pērnā rudens ražai pagrabā bija vajadzīgi papildplaukti.
Mūsmājās ķirbji garšo visiem, jo īpaši salātiem gatavotie. Turklāt pērnā rudens ražai pagrabā bija vajadzīgi papildplaukti.
Salāti
Gatavošanai izmantoju trīsarpus litru tilpuma emaljas katlu. To piepildu ar palielos kubiciņos sagrieztiem ķirbjiem. Sīrupam jeb marinādei vajag pusotra litra vārīta ūdens, 700 – 800 gramu cukura, divas tējkarotes citronskābes un svaigas viena apelsīna miziņas. Ar uzvārītu (karstu) marinādi pārleju ķirbjus, lieku katlu uz plīts un ļoti sekoju, kas notiek vāroties. Katrs ķirbis ir citādāks. Dažreiz, tikko izkarsuši, gabaliņi jau izjūk. Visbiežāk pēc uzvārīšanās gāzes pavardu izslēdzu, taču katlu, nosegtu ar vāku, vēl brīdi paturu uz plīts, protams, tikai tad, ja ķirbja gabaliņi vēl nav īsti mīksti.
Salātiem ļauju «ievilkties» un atdzist. Pēc dažām stundām tie jau ir ēdami – gan kā piedeva pie stiprākām maltītēm, gan kā saldēdiens. Šādi gatavoti ķirbji nav ilgi glabājami.
Ķīselis
Kad ķirbju salāti apēsti, marinādi neizleju. Tai pievienoju jāņogu sulu – krāsai un skābumam. Virumā ieberu gabaliņos sagrieztus ābolus no pagājušā gada dāsnās ražas, ja rocība atļauj, – arī iepriekš izmērcētas rozīnes vai citus žāvētus augļus. Kad topošais ķīselis pavārījies, to sabiezinu ar aukstā ūdenī iejauktu kartupeļu cieti – divas trīs ēdamkarotes, vēl pavāru, un ķīselis atdzesēts ir gatavs lietošanai ar pienu. Ciemiņiem to var pasniegt arī ar putukrējumu vai saldējumu. Kad ķīselis apēsts, meklēju jaunu ķirbi, un viss sākas no gala.
Abos gadījumos iespējams variēt: gan ar saldumu un skābumu salātiem, gan ar sabiezinājumu ķīselim.
D. SARMA Bauskā
