Piena ražotāju kooperatīvi un lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas brīdina par nozarē samilzušo krīzi un aicina to risināt Eiropas un valsts līmenī.
Piena iepirkuma cenas, kas pēdējā gada laikā kritās Krievijas embargo ietekmē, šogad februārī atkal samazinājušās, pati zemākā reģistrētā cena – 16 centu par kilogramu. Tas rada kritisku situāciju nozarē, uzsver kooperatīvu vadītāji.
Cenu pretruna
Piena kooperatīvu vadītāji ārkārtas sanāksmē apsprieduši situāciju, paredzot – svaigpiena cenu kritums turpināsies, zemnieki – piena ražotāji – turpinās strādāt ar zaudējumiem, un piena lopkopības saimniecībām draud bankrots. Svaigpiena apjoms pēc kvotu atcelšanas ir palielinājies, rezultātā ir samazinājusies piena iepirkuma cena, un iekšējais tirgus ir pārpildīts. Taču pārstrādātāji un veikalu ķēdes saglabājot augstas vietējo piena produktu cenas, nesolidarizējoties ar zemniekiem, uzsver Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA).
Ieteiktais risinājums piena nozares stabilizēšanai ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšana iepirktajam svaigpienam un piena produktiem, iesaka kooperatīvu vadītāji. Tādu apspriežot Lietuvā, kur situācija ir līdzīga, bet Vācijā un Polijā ražotajiem piena produktiem PVN ir ievērojami zemāks. Latvijas ražotāji iesaka Eiropas mērogā sviestam un vājpiena pulverim palielināt intervences iepirkuma cenu un maksimālo apjomu.
LLKA valdes priekšsēdētāja vietniece, LPKS «Piena ceļš» vadītāja Ilze Aizsilniece pauž: «Jauns noieta tirgus jāmeklē ne tikai katram piena pārstrādes uzņēmumam individuāli, bet arī atbildīgo ministriju līmenī. Arī Latvijā netiek izmantoti visi potenciālie piena produkcijas patērētāji – skolas, bērnudārzi un cietumi, kur izmanto lētākā iepirkuma politiku, nevis dod priekšroku Latvijā ražotajam.»
Apsver slēgšanu
Iecavas novada piena ražošanas lielsaimniecības «Jumis» īpašnieks Pēteris Bite «Bauskas Dzīvei» atzina – kaut arī pāris gadu izdevies uzturēt piena lopkopības virzienu ar graudu audzēšanas nozares ienākumiem, patlaban sākot apsvērt zaudējumus nesošās nozares slēgšanu.
«Bijušajā Bauskas rajonā esam palikuši tikai daži piena lielražotāji,» vērtē P. Bite, «nelīdz arī dalība kooperatīvos, jo tie, tāpat kā pārstrādes nozare, ir pārāk saskaldīti. Mazi kooperatīvi nevar noteikt iepirkuma cenu, to turpina diktēt piena pārstrādātāji.»
«Jumī» piena lopu ganāmpulks mērķtiecīgi veidots divus gadu desmitus, izmantojot inovatīvas saimniekošanas metodes, tomēr pašlaik ieguldījumi vairs neatmaksājas, saka P. Bite. Viņš Iecavas un Bauskas novada laukos apmēram 1000 ha platībā saimnieko sadarbībā ar tēvu Jāni Biti.
Latvijas Zemnieku federācijas (LZF) kopsapulcē 10. martā apspriesta vēl viena problēma – maksājumu kavēšanās zemniekiem, «Bauskas Dzīvei» stāsta biedrības vadītāja Agita Hauka. ««Mālpils piensaimnieks» par pērn gada garumā no zemniekiem saņemto pienu samaksājis tikai pusi,» atklāj A. Hauka, «tas padziļina ražotāju krīzi un mazina iespēju turpināt saimniekošanu.»
Protestus vēl neapspriež
Atbalsts piensaimniekiem bija galvenais temats biedrības «Zemnieku saeima» (ZSA) kongresā 11. mar-tā. Organizācijas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš uzsvēra nepieciešamību vairot Latvijā ražotās pārtikas, īpaši piena produktu, iekšējo patēriņu. ZSA ir iecerējusi šogad organizēt sabiedrības informēšanas akcijas, aicinot pircējus izvēlēties pašu ražojumus, plānots strādāt ar veikalu tīkliem, vēstīts mājaslapā zemniekusaeima.lv.
Medijos pēc ZSA sanāksmes izskanēja vēsts, ka apspriesta iespēja rīkot protesta akcijas piena ražotāju aizstāvībai. LZF un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes dalībniece Agita Hauka «Bauskas Dzīvei» teic, ka nozares nevalstisko organizāciju vidū tādas vēl nav apspriestas. «Ja ZSA to ierosinās, gan LZF, gan LOSP situāciju vērtēs,» saka Agita Hauka, «visticamāk, piedalīsimies pamatotās akcijās, taču – vai protesti uzlabos piena cenu, neesmu droša.»
Sadarbība nozares dalībnieku aizstāvībai turpinās arī Baltijas līmenī – nule Eiropas Komisijai nosūtīta kopīga Lietuvas, Latvijas un Igaunijas lauksaimnieku vēstule par kritisko situāciju piena ražošanā, informē A. Hauka.
Jāsamazina emisijas
Zemkopības ministrija informē, ka 14. marta ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Briselē nav uzklausīts Latvijas un dažu citu dalībvalstu lūgums sniegt papildu finansiālu atbalstu grūtībās nonākušajiem piena ražotājiem un cūkkopjiem.
«Pagaidām ir dzirdēti vairāki diezgan nenoteikti priekšlikumi situācijas uzlabošanai, turpinot diskusijas par risinājumu meklēšanu tikai jūnijā,» vēsta zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
Jauns uzdevums piena lopkopjiem ir Eiropas normatīvu noteiktā siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG) samazināšana, par ko LZF kopsapulcē stāstīja biedrības un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes eksperte Silvija Dreijere. Viņa uzsvēra: «Eiropas mērķis nav piespiest Latvijas zemniekus samazināt lopu skaitu, bet iemācīties saimniekot citādi, mazinot ietekmi uz vidi.»
Viens no SEG samazināšanas līdzekļiem bija segto mēslu krātuvju ierīkošana lopkopības saimniecībās. Lauksaimniecības universitātes paspārnē rit projekts, kura gaitā pēta tālāku SEG samazināšanu saimniecībās.
