75. dzimšanas dienu nosvinējis bijušais Bauskas mērs.
Baušķenieku Edmundu Zubānu «Bauskas Dzīve» apciemoja 3. jūnijā, dienu pēc viņa 75. dzimšanas dienas. Dzīvoklī Vītolu ielā vēl smaržoja ziedi, valdīja sirsnīga pēcsvētku noskaņa.
Nekāda lielā ballīte nav bijusi, sveikuši, laimes un labu veselību jubilāram vēlējuši paši tuvākie cilvēki.
Jāgaida mazmazbērni
«Veselība, tas jau ir galvenais. Lai gan īpaši par to nesūdzos – dzīvojam piektajā stāvā, dienā vairākas reizes nākas mērot desmitiem pakāpienu. Tas man tīrais nieks,» smej jubilārs un paskaidro, ka «galvenais uzdevums» tagad esot mazmazbērnus sagaidīt. E. Zubāns bilst, ka ar to noteikti tikšot galā, jo līdz šim dzīvē ir daudzi un dažādi atbildīgi pienākumi pildīti. Baušķenieki viņu noteikti atceras kā vienu no pilsētas saimniekiem.
Labiekārtota pilsēta
Kādreizējo Bauskas pilsētas izpildu komiteju E. Zubāns vadīja sešus gadus. Kā Zubāna laika zīmes pilsētā palikušas viņa vadītā ielu paplašināšana, Bauskas vizuālā tēla uzskaistināšana. Nojaucot vecās mājas, platāka kļuva Kalna, bijusī Padomju iela. Labiekārtota bijušā Sadzīves pakalpojumu kombināta apkaime.
Pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā komunistu valdība deva atļauju ārvalstu tūristiem apmeklēt Rundāles pili. Bauskai bija dots uzdevums gādāt, lai ceļš līdz tai būtu vizuāli patīkamāks. Līdzās citiem vides sakārtošanas darbiem daudzviet pilsētā uzstādīja lielformāta plakātus. Viens tāds Bauskā skatāms joprojām – Kalna ielas labajā malā pirms apļa uz mājas redzams aicinājums «Saudzē dabu!». Par tajos gados paveikto pilsētas labiekārtošanā Bauska izpelnījās toreizējās valdības augstu apbalvojumu – Ministru padomes «Goda rakstu».
Apzinīgs un godīgs darbinieks
Profesiju Jelgavā dzimušais un Sēlijā jaunību aizvadījušais Edmunds apguva Bebrenes veterinārajā tehnikumā, kur izmācījās par farmaceitu. Vēlāk izglītošanās turpināta Ļeņingradā (tagad Sanktpēterburga) un Maskavā, apgūstot ugunsdzēsības uzraudzības inspektora, kā arī jurista iemaņas. Dzīves pieredze, iepriekšējos darbos apliecinātais strādīgums, apzinīgums un godīgums bija iemesls tam, ka 1986. gadā E. Zubānu uzaicināja darbā milicijā. Kārtību uzraugošajā iestādē nostrādātajos 14 gados dažādie amata pienākumi vainagojās ar Kārtības policijas priekšnieka pienākumu pildīšanu.
Aicināts salīdzināt darbu milicijā tolaik ar policistu strādāšanu pašlaik, E. Zubāns atzīst, ka būtība nav mainījusies. Pienākumi palikuši tie paši, tikai darba apstākļi kļuvuši citādāki. Tā spriest viņam ļauj arī vērojumi, kā policistes profesijā strādā meita Linda.
«Salīdzinājumā ar manu pēckara gadu bērnību Lindai tā ritējusi daudz vieglāk. Tomēr par viņas darbu šodien negribētu teikt, ka tas kļuvis vieglāks. Tehnisko iespēju ir vairāk, taču kontingents, ar kuru Lindai jāstrādā, man šķiet, ir krietni smagāks,» secina pieredzējušais likumsargs.
«Vainīga» bija sulas glāze
Pie jubilejas galda sēžot, apspriežam arī, kā tapusi Zubānu ģimene. Sieva Lidija no albuma izņem kādu fotogrāfiju – tajā redzams skaists jauns vīrietis ar elegantu frizūru. «Tāds viņš toreiz strādāja Andreja Upīša (tagad Plūdoņa) ielas veterinārajā aptiekā. Es savukārt tai pretī, «Bauskas tirgotāja» veikalā, tirgoju sulas. Jauneklis nāca pie manis tās regulāri pirkt, un kādai suliņai laikam jau kaut ko biju «piespricējusi» klāt,» bezbēdīgi nosmej Lidijas kundze. Nedaudz sakautrējies, Edmunds tam piekrīt un atzīst, ka laulībā kopā aizvadīti skaisti gadi. Šajā laikā daudz ceļots, apskatīta Vidusāzija, divreiz būts tūristu pārgājienā Kaukāza kalnos, ar kuģi pa Volgu ceļots no Maskavas līdz Astrahaņai.
Tagad ceļojumu maršruti nedaudz sarukuši. Aizbraukts uz kādu teātri, koncertu, izstādi Rīgā. Vasarā regulāra ir rosīšanās ģimenes dārziņā, cieņā ir garākas pastaigas.
