Ziemas sporta lielvalstu pārstāvji nereti pauž izbrīnu par to, ka tik mazā zemē kā Latvija, kur pat nav kalnu un citu piemērotu apstākļu, tik daudz iedzīvotāju ir iecienījuši slēpošanu, hokeju.
Ziemas sporta lielvalstu pārstāvji nereti pauž izbrīnu par to, ka tik mazā zemē kā Latvija, kur pat nav kalnu un citu piemērotu apstākļu, tik daudz iedzīvotāju ir iecienījuši slēpošanu, hokeju. Arī Bauskas pusē, kur sals ir vieglāks un neturas tik stabili kā Vidzemē, ir ziemas prieku kāri baudītāji. Šajā gadā viņi noilgojušies pēc sniega un ledus kā nevienu iepriekšējo sezonu.
Zorģu hokejistus komandē Zutis
Slidotavā, kas iekārtota pie Mežotnes internātvidusskolas, dienā un vakara stundās leduslaukums ir aizņemts. Vīri sacīja, ka pirmajās reizēs uz ledus pavadītas pat trīs vakara stundas.
Tā 6. februārī apgaismotajā laukumā vietējie hokejmīļi sagaidīja netālos kaimiņus – Iecavas novada Zorģu komandu. Staltie puiši ziemā dzenā ripu, vasaras mēnešos dīda spēkratus motokrosa trasē. Kaspars Zuze, ko hokejistu aprindās dēvē par Zuti, stāsta: “Mums visiem patīk asas emocijas. Hokejā un motokrosā to ir papilnam. Pašlaik ir tā, ka zorģenieki veido komandu darbā un uz ledus. Pagājušajā rudenī izveidots uzņēmums “Altai”, kas nodarbojas ar bruģa ražošanu un klāšanu.” Zutis vēl bilst, ka hokejs palīdz uzturēt labu fizisko formu. Spēks vajadzīgs visai komandai, kurā spēlē brāļi Jānis un Armīns Kimi, Einārs Kavoss, Māris Plešs, Mārcis Dravnieks un Aigars Rudzītis. Daži hokejisti ir iesaistījušies amatieru komandās un meistarību pilnveido ledus hallēs Rīgā, Jelgavā.
Savi prieki uz un zem ledus
Uz otrdienas draudzības spēli bija ieradies arī Mežotnes internātvidusskolas santehniķis Anatolijs Garijevs. Aujot kājās slidzābakus, nelielā auguma spraunais vīrs sacīja: “Copes gan šodien nebija.” Izrādās, viņš ir kaislīgs makšķernieks un zemledus zvejas cienītājs. Pie Lielupes laiks izkūstot nemanot.
Anatolijs vienā dienā pagūst baudīt divus vaļaspriekus, ko dāvā tikai ziema un sals. Mežotnes pagasta pirmajā hokeja čempionātā bija pieteikta komanda “Garijevi”, kurā spēlēja tikai radinieki. Ja vien viņiem būs brīvs laiks, tad arī šī gada mačos ledus cīņās kopā ar tēvu dosies dēli un vēl citi radinieki, kas piederīgi Garijevu dzimtai.
Mežotnieku hokeja galvenais koordinators un komandieris Gvido Kalnmalis leduslaukumā atradās kopā ar 13 gadu veco dēlu Jāni. Redzams, ka puika uz slidām jūtas droši. Tāpat kā Bērzu pamatskolas audzēknes Sanda Šaršņeva un Una Barsuka. Meiteņu koši sārtie vaigi bija izteiksmīgs apliecinājums, ka ne jau minūtes, bet ilgāku laiku viņas pavada uz ledus. Vecāki abām sagādājuši slidas.
Īslīces pagasta sporta darba organizators Aleksandrs Rimševics informē, ka ar pašvaldības gādību un vietējo puišu entuziasmu ir izveidots leduslaukums Bērzu ciematā. Inventāru bērniem sagādājuši vecāki. Ir iecere organizēt pagasta čempionātu hokejā. Atkusnis to aizkavēja īstenot.
Vecumniekos slidotgribētāji izmanto dabiskās ūdenskrātuves, paši tīra sniegu. Iecavā, Grāfa laukumā, šonedēļ arī uzliets ledus.
Sporta stundās labprāt slido
Griķu pamatskolas audzēkņi kopš pagājušās ziemas pieraduši, ka sporta stundas viņiem notiek uz dīķa. Sporta skolotāja Ināra Kļimoviča atgādināja: “Iepriekšējā aukstā sezona bija tik noturīga, ka divus mēnešus droši varēja izmantot dīķi. Tas ir pietiekami liels, lai 5. – 9. klašu bērni apgūtu slidošanas iemaņas. Ne viens vien pirmo reizi āva kājās slidas un pieveica nedrošību.” Mācību iestāde, iegūstot projekta naudu, varēja nopirkt slidošanas inventāru, un tā pietiek, lai sporta stundas pavadītu uz ledus.
“Bauskas Dzīve” vēroja, kā tas izdodas. Dažs itin sparīgi traucās no viena dīķa gala uz otru, cits bija piesardzīgāks. Skolotāja I. Kļimoviča stāstīja: “Mācību stundas plāns ir tāds, lai bērni apgūtu pamatiemaņas, tas ir, droši slidot uz priekšu un atpakaļ, veikt pagriezienus.” Ģirts Dubinskis gan labi mācās, gan aktīvi sporto. Zēns sacīja, ka viņam patīk pārmaiņas – labprāt spēlējot dambreti un arī slidojot. Arī daži pedagogi vaļas brīžos izkustas leduslaukumā.
Pēc ilga laika sacentīsies meža trasē
Slēpošana, salīdzinājumā ar hokeju, pieklususi, var pat sacīt, nonīkusi. Neviens vairs neatceras, kad rīkotas plašākas sacensības. Aizmirsies arī tas, ka Bauskas pievārtē savulaik bija iekārtots apgaismots slēpošanas aplis.
Taču nupat “Bauskas Dzīve” saņēma pirmajā brīdī gandrīz vai neticamu informāciju. 20. februārī Vecsaules pagasta Likvertenu mežā notiks Bauskas spartakiādes sacensības distanču slēpošanā. Pilsētas Domes sporta darba organizatore Zenta Tauriņa precizē: “Spartakiādes dalībnieki paši ieteica programmu papildināt. Labi, ka Bauskā ir viens slēpošanas entuziasts, kurš apņēmies sakārtot trasi. Man prieks par Herbertu Mucenieku, kurš to dara rūpīgi un atbildīgi. Ļoti ceru, ka februāra trešā otrdiena būs īsti ziemīga un slēpes slīdēs labi. Distancē paredzēts doties pēc pulksten 16. Pati tikko biju izlūkos un sajūsminājos, cik skaists ir Likvertenu mežs. Trīs kilometru aplis dāmām un divas reizes garāka distance kungiem prasīs spēku un izturību. Jau tagad varu apgalvot, ka slēpotāji sevi spēs uzlādēt ar pozitīvām emocijām.”
Likvertenu mežs ir Bauskai tuvākā un daudzu iecienītākā atpūtas vieta. Baušķenieku Mucenieku ģimene – Mārīte un Herberts – šeit uzņem enerģiju, baudot skujkoku un jaukta tipa audžu pievilcību. Herberts neslēpj, ka fiziska piepūle slēpojot viņam ir tīkama un palīdz uzturēt veselību. Tādēļ viņš jau vairākus gadus kopj slēpju trasi. Zāģē kokus, ko vējš nogāž, ierīko tiltiņu pāri grāvim, lai nebūtu jāzaudē ātrums. Pēc Herberta iniciatīvas sadarbībā ar Bauskas 1. vidusskolas audzēkņiem bija organizētas meža sakopšanas talkas, jo daudzi šo teritoriju uzskata par atkritumu izgāztuvi. H. Mucenieks savāc pamestās drazas. Vidusdaugavas mežsaimniecības 9. Bauskas iecirkņa meistars Lauris Ropājs pozitīvi vērtē šīs rūpes par Bauskas piepilsētas zaļo zonu.
Pret slēpotājiem – ar kvadraciklu
Taču šīs ziemas pirmās dienas Herbertam sagādājušas vairāk raižu, nevis prieka. Pagājušajā nedēļā viņš steidza ievilkt sliedes, lai slēpotāji varētu gan atpūsties, gan gatavoties sacensībām. Kad pēc atkušņa aizbrauca uz mežu, Herberts ieraudzīja, ka viena trešdaļa slēpju ceļa sapostīta ar kvadraciklu. Sašutums mijās ar domām – ko darīt? Nemainīs taču citviet slēpju taku. Vajadzēja strādāt ar grābekli, lai līdzinātu to, kas labojams. Neatlaidīgajam baušķeniekam ir izdevies noskaidrot, kas izbojājis viņa paveikto. Tie paši vecsaulieši, kādas ģimenes juniori. L. Ropājs norāda, ka braukšana ar šādu tehniku aiz barjeras, kas ierīkota uz viena iebraucamā ceļa, ir aizliegta.
Saprotams ir ne vien Herberta, bet arī baušķenieces Anitas secinājums: “Pa ierasto taku paslēpot nevarēju, tā bija pamatīgi sabojāta ar tehniku.” H. Mucenieks vēl bilst: “Arī kājāmgājēji izvēlas soļot tieši pa slēpju sliedi, it kā blakus nebūtu pietiekami vietas. Nesaprotu, kāpēc atpūtnieki neiedomājas, ka Bauskas tuvumā šī ir vienīgā slēpošanas vieta. Vajadzētu taču saprast un redzēt, ka tas ir slēpju ceļš.”
Riekstukalnā – astoņas trases
Lai gan mūspusē sniega lielgabali klusē, Bauskai tuvējā Baldonē Riekstukalna un Mežkalnu trases īpašnieki plinti krūmos nav metuši un beidzot sagaidījuši gan sniegu, gan salu. Riekstukalna slēpošanas bāzes vadītājs Ervīns Kišuro apstiprina, ka šī nozare nav no ienesīgajām, jo uzņēmēji ir spiesti rēķināties ar mātes dabas labvēlību. Šogad iztikuši paši ar saviem līdzekļiem, jo kredītu ņemšana būtu pārāk riskanta. Arī turpmākā investēšana slēpošanas trašu attīstībā rūpīgi jāapsver, ir pārliecināts E. Kišuro.
Baušķenieku izvēle par labu Riekstukalnam un Mežkalniem varētu būt viena iemesla dēļ – šāda veida izklaide ir vistuvāk Bauskai. Ideāla vieta, ja slēpošanai vai snovošanai var atvēlēt tikai pāris stundu, tādējādi arī pasargājot sevi no ilgiem pārbraucieniem pa Latvijas ceļiem. Pirms vairākiem gadiem, šajās vietās iegriežoties, varēja skatīt pārvietojamos vagoniņos ierīkotu slēpošanas inventāra nomu un kasi, pašlaik to vietā slejas varenas divstāvu ēkas.
Šosezon Riekstukalns azartīgiem slēpotājiem piedāvā četras dažādas trases 250 – 320 metru garumā. Savukārt iesācējiem ir izveidota lēzena nogāze, kuras nobrauciena garums ir 150 metru. Turpat savus spēkus var izmēģināt arī paši mazākie slēpotāji. Tie, kuriem vēl bailes stāties uz slēpēm, droši var doties uz blakus esošo ragaviņu kalnu.
Ne sliktāks par dabisko
Dēļu mīļotājiem Riekstukalnā ir ierīkots snovborda parks un 270 metru gara borderkrosa trase ar stāviem un plašiem tramplīniem, kurus vasarā var izmantot arī īstenie kalnu divriteņu eksperti. Vēl pērn vajadzēja mocīties ar elkoņa tipa pacēlājiem, bet šogad daudzviet tie ir nomainīti ar tablešu veida ierīcēm. Padomāts arī par apgaismojumu diennakts tumšajā laikā. To nodrošina prožektori, kas izvietoti trašu malās. Tā kā ziema mēdz niķoties, sniega sega trasēs tiek uzlabota ar sniega pūtēju palīdzību. Ja aukstais laiks pieturas visu sezonu, pietiekot vienreiz kārtīgi sapūst un baltā sagša saglabājoties līdz pat ziedonim. E. Kišuro atzīst, ka sniega sagādāšana ir diezgan dārgs process. Gluži jauns sniega lielgabals maksājot no 20 līdz 30 tūkstošiem eiro.
Cilvēki bieži mēdz sapūsto saukt par mākslīgo sniegu. E. Kišuro norāda, ka nekā mākslīga šajā procesā nav – ūdens tiek sajaukts ar gaisu un tur izsmidzināts, bet, zemē krītot, tas sasalst. Viņš nepiekrīt, ka tas būtu sliktāks par dabisko, bet pieļauj, ka slīdamība ir nedaudz citādāka, taču to pamanīt varot tikai lietpratējs.
Cilvēki vēl nav paguvuši remdēt pirmās ziemas prieku baudīšanas slāpes, tāpēc brīvdienās Riekstukalnā jārēķinās ar rindā stāvēšanu gan pie pacēlājiem, gan arī nomas punktā, ja nav sava inventāra. Tāpēc iepriekš jāpadomā par laika organizēšanu un, iespējams, jāizbrīvē slēpošanai kādas darbdienas pēcpusdiena vai novakare.
Gandrīz kā Gaiziņā
Dažus kilometrus tālāk no Riekstukalna var doties iemēģināt arī Mežkalnu slēpošanas bāzes piedāvātās nogāzes. Šosezon kalna apmeklētājiem pieejamas divas jaunas reljefā diezgan interesantas trases ar tablešu tipa pacēlājiem. Uzstādīts arī enkurveida pacēlājs slēpotāju pieprasītākajā ziemeļu nogāzē. Sava trase ierīkota arī snovotājiem.
Mežkalni atrodas pie Baldones observatorijas. Pieredzējušie slēpotāji runā, ka observatorija pie Baldones būvēta tāpēc, ka tur valdot īpašs mikroklimats. Aptuveni tāds pats kā Gaiziņā. Ne viens vien savulaik pārliecinājies – kad Rīgā pavasaris asfaltu jau ne tikai nokausējis, bet arī nožāvējis, Baldones pakalnos vēl iespējams slēpot, tāpēc šī vieta ziemas prieku baudītājus vilinājusi visos laikos.
***
uzziņai
– Mūsu rajonā ziemas sporta preces var iegādāties tikai Bauskā.
– Akciju sabiedrības “Bauskas tirgotājs” veikala “Sporta meistars” pārdevēja Ilga Biguze uzskaita piedāvājumu: slēpes un slēpošanas ekipējums, triju veidu hokeja slidas, ragaviņas zīdaiņiem un pirmsskolas vecuma bērniem.
– SIA “Fotomiks” veikala “Sports Bauskā” pārdevēja Sintija Vēze raksturo preču klāstu: slēpes, slēpju zābaki, stiprinājumi, tērpi slēpošanai, arī cimdi un cepures, hokeja slidas un visdažādākais aprīkojums, jaunums – speciālās ziemas brilles.
– Abuviet tirdzniecība aktivizējusies, iestājoties salam.
***
cenas
Pacēlāju izmantošana Riekstukalnā:
– par visu periodu pirmdienās no plkst. 14 līdz 18 – Ls 4; pārējā laikā – Ls 4 par stundu. Bērniem (līdz 12 g. v.) un pensionāriem Ls 2,5.
Pacēlāju izmantošana Mežkalnos:
– par vienu stundu – Ls 4; bērniem un pensionāriem – Ls 2.
– Nevienā no šīm vietām nevar norēķināties ar maksājumu kartēm.
