Otro gadu desmitu praktizējot medicīnā, ārste Marija Bosko secinājusi, ka ne tikai mīlestība, bet arī ļoti daudzas slimības «iet caur vēderu».
Otro gadu desmitu praktizējot medicīnā, ārste Marija Bosko secinājusi, ka ne tikai mīlestība, bet arī ļoti daudzas slimības «iet caur vēderu».
Gremošanas trakts ir ļoti jūtīgs pret infekciju izraisītājiem, tas ir «atsaucīgs» arī pret nervu sistēmas satricinājumiem, smēķēšanu, alkohola lietošanu. Šķiet, ka visbiežāk sastopamā kuņģa saslimšana ir akūts un hronisks gastrīts – kuņģa gļotādas iekaisums, no kā atbrīvoties nav viegli. Valdīja uzskats, ka šī kaite piemeklē cilvēkus, kuri neregulāri ēd, lieto pārāk asus ēdienus un līdzīgi nodara sev pāri. Pēdējos gados pētījumu rezultātā medicīnā izvirzīts un apstiprinājies jauns viedoklis par gastrītu un tā ārstēšanu. Par to Marija Bosko stāsta:
– Gastrīts tiešām ir populāra kaite, un katru gadu saslimušo skaits aug. Tas skar pat gadu vecus bērnus, bet pēc 20 gadu vecuma gastrīts ir katram ceturtajam cilvēkam. Gastrītu saasinājuma sezonas ir pavasaris un rudens. Pretēji agrāk valdošajam ieskatam, gastrīts nesāp, hronisks gastrīts vispār nav jūtams, pārmaiņas kuņģa gļotādā konstatē tikai ar fibrogastroskopijas metodi. Vēders sāp, ja ir funkcionālā dispepsija, kuņģa čūla. Bet saslimšanai ar gastrītu nav sakara ar ēšanas režīmu vai sliktu pārtiku. Gastrītu izraisa helikobaktērija – ‘helicobacter pylori’. Šis atklājums nāca klajā astoņdesmito gadu vidū.
Kur un kā ar to var inficēties?
– Parasti tas notiek jau bērnībā, gluži tāpat kā notiek inficēšanās ar helmintozēm – cērmēm, spalīšiem. Mediķi saka – fekāli orālā ceļā. Ja reiz inficēšanās ir notikusi, pēc laika, kas atkarīgs no organisma spējas pretoties baktērijas postošajai iedarbībai, sāksies gastrīts. Pieauguši cilvēki inficējas retāk. Pacientiem, kuri gadiem ilgi mocījušies ar gastrītu, liekas pārsteidzoši, ka tagad sakām – divu nedēļu ārstēšanas kursa laikā jūs varat atbrīvoties no helikobaktērijas un nepatīkamās kaites. Tiesa gan – medikamenti ir dārgi, viens kurss maksā ap Ls 40, zāles ir stipras, tās lietojot, jābūt ļoti akurātam, ievērojot ārsta norādījumus. Reizi mūžā helikobaktērijas likvidēšanu apmaksā Slimokase. Domāju, ka pacientam ir vajadzīga tikai laba griba un pacietība. Heliobaktērijas likvidēšana īpaši jāapsver cilvēkiem, kuriem ģimenē iepriekš kādam bijusi kuņģa čūla vai kuņģa, barības vada vēzis.
Pavasarī un rudenī grūtāk ir kuņģa čūlas slimniekiem.
– Tā var izveidoties, gastrītam progresējot, un atkal vainojama helikobaktērija. Tāpēc arī gastrīta ārstēšana nodarbina mediķus, jo no tā var rasties kuņģa čūla, kas ilgstoši sāp, var skart lielāku asinsvadu, asiņot, plīst, to uzskata par vienu no pirmsvēža saslimšanām. Agrāk čūlas slimnieki plānveidīgi nāca slimnīcā ārstēties, diemžēl tagad dārdzības dēļ viņi cieš sāpes, līdz jāsauc neatliekamā palīdzība.
Bet ja nav ne gastrīta, ne čūlas, tomēr vēders sāp?
– Ja vēders sāp, gari prātot nevajadzētu, jāmeklē ārsts. Bet gremošanas trakta īpatnības katram cilvēkam ir savas. Svarīgi zināt, kas mums kaiš, un prast dzīvot saskaņā ar sevi, arī ar savām slimībām. Nereti jutīgam cilvēkam atliek vien nodomāt – paēdīšu, un sāpēs vēders – un tas patiešām sāp. Ja neņemam vērā iepriekš sacīto par gastrītu un helikobaktēriju, jāteic, ka ļoti bieži mēs sev nodarām pāri, pārslogojot kuņģi. Jāēd lēnām un tiešām trīsdesmit trīs reizes jāsakošļā ēdiens, lai tas kuņģī nonāktu sasmalcināts, kopā ar fermentiem, kas ir siekalu sastāvā. Pamēģiniet tā darīt un secināsit, ka, apēdot daudz mazāk ēdiena, jutīsities sātīgāk paēdis, nekā ātri aprijot daudz, līdz pakrūtē sāk spiest. Ne velti taču saka, ka ēšana ir viena no baudām.
Nereti vēderkaites sauc arī par netīru roku slimībām.
– Higiēna ir ļoti svarīga. Vasarā jāgādā arī par produktu uzglabāšanu vēsumā. Siltā gadalaika slimības ir dizentērija, salmoneloze, dažādi gremošanas trakta traucējumi, caureja. Pēc mēneša Līgo svētki, kad ļoti daudzās mājās ceps šašliku. Jāzina, no kādas gaļas tas gatavots, jo trihineloze, ko izraisa meža dzīvnieku miesā dzīvojošs parazīts, joprojām ir sastopama. Tā ir ļoti smaga slimība.
Kādas zāles nepieciešams turēt mājas aptieciņā, lai katra nieka dēļ nebūtu jātraucē dakteris?
– Ar cirvi nevajag iet sēnēs. Pret caureju bez ārsta ziņas nekādā gadījumā nevajadzētu lietot ļoti stipras zāles, piemēram, antibiotikas. Populārie pretcaurejas līdzekļi immodiums un levomicetīns paralizē zarnu darbību, caureju tie aptur, bet pēc tam, īpaši bērniem, var būt problēmas. Labākas ir «Lineks» kapsulas. Der mājās turēt paciņu rehidrona pulvera. Ja caureja ļoti stipra, rehidronu izsķīdina ūdenī un dzer, lai atjaunotu zaudēto sāļu un ūdens līdzsvaru. Tēju un buljona dzeršana nepalīdz.
