Autobusi un vieglie automobiļi cits pēc cita no šosejas A7 iegriežas Grenctālē un piestāj pie vietējā kultūras nama. Spēkratiem galvenokārt ir Somijas, Igaunijas, Lietuvas valsts numuru zīmes. Kultūras namā atbraucēji nedodas meklēt bibliotēku un nepēta koncertu afišas. Viņi meklē ieeju alkohola tirgotavā. Drīz vien atbraucēji nāk laukā, stumjot iepirkumu ratus. Tajos saiņi ar degvīna, alus pudelēm, skārdenēm, greznas konjaka, viskija kastes. Tāds skats, iespējams, pēc kāda laika varētu pavērties Grenctālē.
Izrādīta interese
Bauskas novada izpilddirektora vietniece Ineta Ruhocka «Bauskas Dzīvei» apstiprināja, ka pašvaldībā vērsies uzņēmējs no Igaunijas. Viņš paudis vēlmi izvērst biznesu un kā vienu no iespējamajām ēkām noskatījis Grenctāles kultūras namu. Uzņēmējs nodarbojas ar alkohola tirdzniecību, viņam Latvijā pieder veikali Valkā, Ainažos.
Uzņēmējs izteicis vēlmi nomāt Grenctāles kultūras namu. Veikala vajadzībām viņš iecerējis izmantot lielo zāli. Savukārt tai līdzās esošā mazā zāle, bibliotēka, doktorāts varēs darboties kā līdz šim. Uzņēmējs gatavs ieguldīt naudu, lai sakārtotu jumtu. Līdz ar lielās zāles pārbūvi viņš sakoptu ēkas apkārtni šosejas pusē. Tur varētu izveidot stāvlaukumu, atsevišķu ieeju tirgotavā.
«Tā ir tikai Igaunijas uzņēmēja vīzija par biznesa izvēršanu. Ja viņš gatavs investēt naudu ēkas remontā un lielās zāles pārbūvē, ieguldīt līdzekļus jaunu darba vietu radīšanā, tad uzņēmējam ir biznesa plāns, kā ieguldīto atgūt. Arī pēc nākamā gada, kad Latvijā paredzēts paaugstināt akcīzes nodokli alkoholam, tas pie mums būs lētāks nekā kaimiņvalstīs. Tas ļauj plānot biznesa attīstību,» skaidro I. Ruhocka.
Uzskata par nepiemērotu
Izpilddirektora vietniece piebilst, ka notikušas tikai pirmās sarunas ar iespējamo investoru, bet tikšanās plānotas nākotnē. Piedāvājumu vērtēs pašvaldība, un uzņēmējs vēl visu izsvērs. Jūlija domes sēdē I. Ruhocka par piedāvājumu informēja deputātus. Tika nolemts, ka šo jautājumu vēlreiz izskatīs 17. augusta vides un attīstības komitejas sēdē. Ir iecere pirms tam deputātiem apmeklēt Grenctāles kultūras namu, lai novērtētu tā stāvokli, izzinātu telpu izmantošanas iespējas un slodzi.
Domes sēdē runātais sasniedzis grenctāliešus. Vairākuma vietējo ļaužu nostāja ir negatīva. «Tas ir debīlisms kaut ko tādu piedāvāt apspriešanai,» tāda bija Albīna Baļčūna pirmā reakcija, uzzinot par biznesa plāniem. No 1982. gada ar nelielu pārtraukumu līdz pat 2011. gadam viņš bija Grenctāles kultūras nama direktors.
A. Baļčūns atceras ēkas būvniecību, atklāšanu, kopsaimniecības ieceres. Tolaik padomju saimniecība «Rainis» savu ekonomisko varēšanu un nākotnes ambīcijas vēlējās apliecināt, izbūvējot «Raiņa» ciemā modernu atpūtas, sporta un administratīvo centru. Kultūras namam tapa speciāls projekts, tika radīta vizuāli izteiksmīga, liela, moderni aprīkota celtne. Līdzās bija plānots būvēt saimniecības kantori, atvēlēts zemesgabals modernam stadionam, sporta zālei, skolai. Ciematā bija iecerēts uzbūvēt 12 daudzdzīvokļu mājas, iedzīvotāju skaitam sasniedzot vairākus simtus.
Gateris, kazino…
Laiki mainījās, no iecerētā tika īstenota vien kultūras nama būve. Milzīgās ēkas uzturēšana prasīja ļoti lielu naudu. Pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā bija sakrājies milzīgs parāds par ēkas uzturēšanā izmantoto elektroenerģiju. Uzradās uzņēmējs, kurš bija ar mieru parādu segt, prasot par to iespēju ēkā izbūvēt gateri.
«Tas bija izmisuma brīdis. Taču pēkšņi uzradās citi biznesmeņi, kas vēlējās ierīkot telpās spēļu zāles, par to veicot daļēju ēkas remontu. Tad jau labāk kazino, nevis gateris. No 1993. gada marta līdz decembrim kazino pastāvēja, tad bizness nojuka. Taču ēka tika paglābta no izpostīšanas. Re, kur brīvā Latvijā esam nonākuši – līdz šņabja bodei! Tad jau labāk lai ierīko gateri – vismaz tik briesmīgi tas neizklausīsies! Ja tam uzņēmējam tik ļoti telpas vajag, tepat Grenctālē pie pienotavas ir tukša par Eiropas naudu uzbūvēta govju ferma un angārs. Lopkopība Latvijā arī nav vajadzīga, lai viņš savu šņabja veikalu ierīko fermā!» iesaka A. Baļčūns.
«Lai taisa bodi skolā!»
Sašutusi par jaunumiem ir kultūras aktīviste Anastasija Bolša: «Mums vēl tikai šņabja veikala te trūkst. Jau tā pilns ar dzērājiem. Pilnīgas muļķības ir runātājiem, ka kultūras nams stāv tukšs. Te dzied koris, notiek kāzu svinības, mēģinājumus rīko dejotāji no Bauskas un priecājas par lielo skatuvi. Ja deputāti pieņems šādu lēmumu, tas būs vēl viens solis lauku iznīcināšanai. Tūlīt jau Mežgaļu skolu slēgs. Lai igaunis taisa savu šņabja bodi tur, tāpat ēka stāvēs tukša! Piedevām lai vēl uzlej asfaltu līdz Mežgaļiem! Vismaz pagastam būs kāds labums.»
Apgalvojumam, ka ēka nav pilnībā noslogota, nepiekrīt Grenctāles kultūras nama vadītāja Jurgita Červinska. Pašlaik te darbojas jauktais koris, sieviešu deju kopa «Rota», bērnu vokālais ansamblis. «Rota» mēģinājumiem izmanto arī lielās zāles skatuvi. Kultūras pasākumi Grenctālē lielākoties notiek tā dēvētajā deju zālē. Šī gada pirmajā pusē lielajā zālē notikuši septiņi pasākumi, te uzstājušies dejotāji no Ceraukstes pagasta, kopa «Rota», bija cikla «Latviešu zelta dziesmas» kārtējais koncerts.
Liela skatuve
J. Červinska piebilst, ka lielo zāli labprāt izmanto citi novada kolektīvi mēģinājumiem. Īpaši aktuāli tas ir pirms skatēm. Lielās zāles noslogotība varētu būt ap 40 procentiem. Vienlaikus vadītāja izsaka pārmetumus novada kultūras dzīves organizētājiem, jo viņi nelabprāt izmanto iespējas, ko piedāvā Grenctālē. Te varētu vairāk rīkot skates, koncertus. Kad pirms pāris gadiem rokoperas «Lāčplēsis» producenti iebilda par Bauskas kultūras centra mazo skatuvi, aicinājums organizēt izrādi Grenctālē netika sadzirdēts.
«Man nav pieņemami, ka mēs deju zālē organizēsim kultūras pasākumu, bet aiz sienas darbosies dzērienu veikals. Ja nebūs iespējas izmantot lielās zāles skatuvi, deju kopai «Rota» darbība jābeidz. Tad jau kultūras darbs šeit vispār jāpārtrauc,» tā J. Červinska.
Par nepieņemamu kultūras nama daļas atvēlēšanu alkohola tirgotavai atzīst Brunavas pagasta pārvaldes vadītāja Baiba Marčenkova: «Ļoti ceru, ka tā nenotiks. No morālā aspekta man prāts atsakās savienot divas lietas – kultūra un šņabja veikals. Lielajai zālei piemīt īpaša aura, kuru nedrīkst noniecināt.»
Viss rūpīgi jāizsver
Pretēji brunaviešu noliedzošajām emocijām, ne visi deputāti un pašvaldības administrācijas darbinieki ir nepārprotami pret investora iecerēm. Deputāte, sociālo, izglītības, kultūras un sporta lietu komitejas vadītāja Karīna Andreika apliecina, ka vēl nekas nav izlemts. Taču ar viena sprieduma pasludināšanu viņa aicina nesteigties. «Es saprotu, cik grūti savienojamas šīs divas lietas – kultūra un alkohola tirgotava. Taču nevar noliegt faktu, ka ēka tiek maz izmantota. Ekonomisko aspektu nedrīkst ignorēt. Tādēļ viss ir ļoti rūpīgi jāizsver,» tā K. Andreika.
Deputāts Artūrs Toms Plešs atzīst, lēmums ir jāpieņem ļoti prātīgi: «Līdz šim Grenctāles kultūras namā neesmu bijis ne koncertā, ne kādā ballē. Tādēļ ēka ir jāapskata, jānovērtē tās stāvoklis, arī telpu noslogojums. Ja tajā darbojas tikai trīs kolektīvi un lielajā zālē gadā notiek labi ja desmit pasākumu, tad ekonomiski tā ir liela izšķērdība.» Deputāts aicina ar sapratni izturēties pret investora piedāvājumu. Alkohola lieltirgotava – tās ir jaunas darba vietas. Pozitīvi jāvērtē arī nomnieku vēlme salabot jumtu, veikt citus remonta un labiekārtošanas darbus. Dzērienu tirgotavas atvēršana automātiski nenozīmē, ka uzreiz notiks apkārtējās vides degradācija.
Aizbiedēt ir viegli
Ļoti saudzīgi izturēties pret investoriem aicina novada administrācijas attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone: «Visvienkāršākais ir skaļi pateikt «nē». Taču pašlaik nav tāda situācija, ka investori mūs gāztu riņķī. Katra uzņēmēja vēlme iegādāties vai nomāt īpašumu, ieguldīt naudu, radīt jaunas darba vietas rūpīgi jāizskata. Šajā gadījumā ir zināms, ka uzņēmējs izvērsis saimniecisko darbību Igaunijā, attīstījis vairākus veikalus Latvijā. Pašvaldībai rūpīgi jāiepazīstas ar viņa piedāvājumu un vēlmēm. Pozitīvi vērtējama vēlme sakārtot telpas, iespēja tirgot ne tikai alkoholu, bet ierīkot arī saimniecības un rūpniecības preču tirgotavu.»
I. Tijone uzsver, ka aizbiedēt investorus var ļoti viegli. Bauskā bijuši gadījumi, ka, sabiedrībai paužot krasu noliegumu, ražotājs atrada vietu savam uzņēmumam citā pilsētā. Aizraidot vienu, pēc tam otru ieguldītāju, par teritoriju izplatās ziņas kā investīcijām nelabvēlīgu. Bauskā ir plaša teritorija industriālajā parkā, kur investori tiek ļoti gaidīti.
Ko likt pretī naudai?
Grenctāles kultūras nama darbības sākumā un tā ziedu laikos tajā biežs viesis bija Raimonds Pauls. «Bauskas Dzīve» lūdza viņa komentāru.
«Ko es varu komentēt?! Diemžēl viss ir aizgājis. Es varu vienīgi kavēties atmiņās, ka tā bija lieliska vieta. Labi aprīkota zāle, vienmēr pilna cilvēku. Grenctālē mēs uzstājāmies biežāk nekā Bauskā. Vietējie mūs laipni uzņēma, atceros kultūras cilvēku, savu labu draugu Voldemāru Levanu. Es labprāt šo vietu tagad redzētu tādu, kāda tā bija agrāk. Taču Grenctāle nav vienīgais tāds bēdu stāsts. Varu nosaukt daudzas savulaik kolhozu uzturētas kultūras celtnes, kuras tagad ir aizlaistas postā. Bagātā investora vēlmes es nevaru vērtēt. Latvijas ekonomika ir ļoti vāja. Ja investors nāk ar naudu, ko viņam var padarīt? Ko tu viņam liksi pretī? Dziesmu? Tomēr galīgais lēmums jāpieņem jums pašiem,» novēl Maestro.
Pirms pieņemt lēmumu par telpu iznomāšanu, deputāti iecerējuši tikties ar uzņēmēju no Igaunijas, apmeklēt Grenctāles kultūras namu.
UZZIŅAI
Grenctāles kultūras nams atklāts 1982. gadā.
Ēkas kopējā platība ir 3500 kvadrātmetru.
Lielās zāles platība ir 480 kvadrātmetru, skatuves platība – 96 kvadrātmetri. Sēdvietu skaits – 420.
Ēkā darbojas bibliotēka, doktorāts.
2016. gadā kultūras namā notikuši 26 sarīkojumi, no tiem viens bijis maksas pasākums. Tos kopā apmeklējuši 2045 cilvēki. Uz maksas sarīkojumu bija ieradušies 35 apmeklētāji.
Avots: kulturaskarte.lv.
Ieguldījumi Grenctāles kultūras nama remontā
2016. gadā jumta remonts par 17 512 eiro;
2015. gadā apkures katla remonts par 13 089 eiro;
2013. gadā laukumā pie ēkas ieklāts bruģis par 62 822 eiro;
2012. gadā galvenās ieejas un sānu ieejas rekonstrukcija – 27 248 eiro;
2010. gadā palīgtelpu remonts par 39 840 eiro;
2006. gadā siltumtrases remonts par 21 343 eiro;
2004. gadā renovācijai piešķirti 69 393 eiro.
Nauda tērēta gan no pašvaldības budžeta, gan Eiropas fondiem.
Grenctāles kultūras nama kolektīvi:
Brunavas un Ceraukstes jauktais koris «Grenctāle» – 27 dalībnieki;
sieviešu deju kopa «Rota» – 10 dalībnieces;
bērnu vokālais ansamblis «Tirli bums» – 8 dalībnieki.
Avoti: pašvaldība, kulturaskarte.lv.
Albīns Baļčūns, Grenctāles kultūras nama vadītājs no 1982. līdz 2011. gadam: «Ja tam uzņēmējam tik ļoti telpas vajag, tepat Grenctālē pie pienotavas ir tukša par Eiropas naudu būvēta govju ferma un angārs. Lai viņš šņabja veikalu ierīko tajā!»
Jurgita Červinska, Grenctāles kultūras nama vadītāja: «Ja nebūs iespējas izmantot lielo zāli, tad kultūras darbs šeit vispār jāpārtrauc.»
Anastasija Bolša: «Lai tas igaunis taisa savu šņabja bodi Mežgaļu skolā! To tāpat drīz likvidēs. Un lai vēl uzlej asfaltu līdz Mežgaļiem! Vismaz pagastam būs kāds labums.»
Artūrs Toms Plešs, Bauskas novada domes deputāts: «Ja te darbojas tikai trīs kolektīvi un lielajā zālē gadā notiek labi ja desmit pasākumu, tad ekonomiski tā ir liela izšķērdība.»
Raimonds Pauls: «Latvijas ekonomika ir ļoti vāja, tādēļ, ja investors nāk ar naudu, nu ko viņam var padarīt?! Ko tu viņam liksi pretī? Dziesmu?»
