Rundāles novada Svitenes muižai ir sena skolas vēsture, par kuru liecības muzejā savākusi pedagoģe Gunta Novika. Viņa te strādā no 1971./1972. mācību gada, kad atsūtīta pēc studijām.
Vāc stāstus
«Domāju – divus gadus nostrādāšu un prom! Pati esmu no Codes, mana mamma vadīja deju kolektīvu un klubu. Biju Maskavā praksē, 29. augustā pārbraucu un 30. augustā sāku te strādāt. Citiem bija darba vietas jau sadalītas, man taupīja Griķu skolu, bet te deva dzīvokli pie skolas, kas toreiz bija liela priekšrocība. Savu vīru – arī codieti – satiku šeit, te saknes un čaklo saimnieku tradīcijas mūs ievilka,» smaidot atminas Gunta.
Pedagoģe stāstus par Svitenes skolas pagātni vākusi gan no periodiskajiem izdevumiem, gan vēstures avotiem, gan bijušo skolotāju un audzēkņu krājumiem Viņai ir unikāli dokumenti par skolas norisēm un cilvēku gaitām.
Ģirņu Alīnes fotogrāfijas no 1936. gada radinieki atdeva pēc viņas aiziešanas mūžībā. Salidojumos iegūtās bildes no dažādiem avotiem saliktas uz galda, lai absolventi pieraksta, ko katrs pazīst. Diezgan daudz sarakstīja, secina Gunta. Vecākā liecība skolas muzejā ir no 1926./1927. mācību gada, kad te mācījušies arī lietuviešu bērni.
Svitenes skola dibināta grāfienes Cecīlijas Anrepas fon Elmptas laikā, kas gādājusi par zemnieku bērnu izglītību un zemes nodošanu rentniekiem, vairojot latviešu patstāvību un turīgumu. Pirmais skolotājs Jēkabs Rozenbergs bijis amatnieks, taču ātri apguvis pedagoga amata prasmi un no skolēnu puses raksturots kā «stingrs un labs skolmeistars». Grāfiene skolotājam atvēlējusi zemi, vecāki kopgaldam sanesuši labību, putraimus, zirņus, kartupeļus, siļķes, taukus, gaļu 40 bērniem pusgadam, 1836. gadā rakstīja «Latviešu Avīzes». Pēc Jēkaba Rozenberga skolotāja amatu pārņēmis viņa dēls Ģederts. Līdz pārkrievošanai 1885. gadā, kad skolās iecēla krievu inspektorus, Svitenē mācīja ticību, lasīšanu, rakstīšanu, rēķināšanu, vācu valodu.
Strīdi ar sabiedrību
Muižas saimniece 1860. gadā nodibināja Svitenes skolas palīdzības fondu, kurā katru māju saimnieks iemaksāja 100 rubļu. Tā kā fon Elmptas nolūks bija par šo naudu mācīt vācu valodu, līdz ar pārkrievošanu viņa no dalības atteicās, un saimnieki ap 5000 rubļu krājumu nolēma izlietot skolēnu tālākizglītošanai. J. Rozenbergam un viņa pēcnācējiem bija vajadzīgi palīgskolotāji, jo audzēkņu skaits tolaik auga strauji.
Ap 19. un 20. gadsimta miju sabiedrībā pret skolu izturējās ne visai vēlīgi, tai bija trūcīgi mācību līdzekļi. Jāpiebilst, ka tolaik skolotājus ievēlēja, un tā 1906. gadā te nonāca pirmā sieviete pedagoģe Amalda Francs kopā ar Paulu Hartmanu. Viņus sabiedrība ieredzēja, jo skolotāji organizēja dažādus sarīkojumus, vācot līdzekļus audzēkņiem un mācībām, tāpēc skolai klājās daudz labāk.
Biedrības «Zemgalieši» koris 1895. gadā, gadu pēc dibināšanas, piedalījās Vispārējos dziesmu svētkos Jelgavā. Tie ir pirmsākumi svitenieku dziedāšanas tradīcijai, ko pēc Otrā pasaules kara pilnveidoja leģendārais diriģents Kārlis Hammers. 1908. gadā Svitenē nodibināta izglītības biedrība, tās priekšlasījumus, sarunas un teātra izrādes apmeklējuši 100 cilvēku.
Pēc Latvijas valsts nodibināšanas Svitenes muižu ar ēkām, augļu dārzu un 12 ha zemes piešķir pagasta sabiedrībai. Tā ir bēdīgā stāvok-
lī pēc Bermonta spēku atkāpšanās un ēkas nodedzināšanas mēģinājuma, ko modrie vietējie ļaudis pārtraukuši. Apstākļi uzlabojās 1921./1922. mācību gadā, kad muižu izremontēja un apkurināja, te mācījās 137 skolēni. Trūcīgiem bērniem pārtiku nodrošināja pagasta valde. Kopš 1923. gada mācības sākās laikus, skolā notika teātra izrādes, Ziemassvētku eglītes, bazari, vingrojumi, deklamācijas, koncerti, bērnu un valsts svētki.
Pārbūvē ērti
Pirmās brīvvalsts laikā skola saņēma līdzekļus bibliotēkai un mācību grāmatām, stipendijas trūcīgāko skolēnu tālākizglītībai. Svitene kopā ar septiņām citām skolām iegādājās mazo kino aparātu «Kok», ar kuru bez maksas demonstrēja zinātniskas filmas. Audzēkņiem rīkoja ekskursijas, vecākiem – sapulces. 20. gadu vidū Svitenē izveidoja papildskolu, kurā jaunieši apguva zināšanas arodos, augļkopībā, sakņkopībā, mājturībā.
Līdz pat padomju okupācijai reģistrēti visi absolventi un pedagogi, arī viņu tālākās gaitas, ja tie Sviteni bija atstājuši. Daudzi te strādājušie pedagogi apglabāti tuvējā apkaimē, dzimtas turpina dzīvot vairākās paaudzēs. 1938. gadā skolu pārbūvēja par pagasta pašvaldības līdzekļiem, tā pārtapa par vienu no ērtākajām mācību iestādēm Zemgalē.
Muzejā ir albumi, kas liecina par starptautiskiem sadarbības projektiem pirmās brīvvalsts laikā. Tos organizēja Sarkanais Krusts vairāku valstu skolām, kuru audzēkņi un pedagogi gatavoja detalizētus ģeogrāfijas, dabas, ekonomikas un fotogrāfiju albumus par savām mītnes zemēm. Svitenē glabājas albumi par Ameriku, Siāmu, Austrāliju, Itāliju, Japānu, Indiju, Argentīnu, Šveici. Šos albumus skolai nodevis Gunārs Līnis, 30. gadu papildskolas priekšnieka dēls. Arī viņa māte te ilgi bija skolotāja, atceras Gunta.
Padomju jaunatne
Svitenes papildskolas priekšnieks Līnis 1934. gadā rakstījis regulāras atskaites par galdniecības klasēm. Te par cilvēktiesībām stāstīja Latvijas Universitātes docents Mucenieks, skolotājs Vītols pasniedza lauksaimnieku praktisko rēķināšanu.
Tarifikācijas saraksts no 1945. gada atklāj skolotāju algas – 800, 700, 300, 400 rubļi vēl tā sauca-majā vecajā padomju naudā, ko 1961. gadā devalvēja. Gunta saskaita, ka pati atceras četras naudas maiņas. 40. gadu beigās atvēra vienu no pirmajām lauku vidusskolām ar 242 audzēkņiem – 8. klasē vien to bija 40.
No 1970. gadiem Gunta atminas veselu absolventu klasi, kas aizbrauca uz Krasnojarsku Sibīrijā «BAMu celt», tā bija viena no padomju «paradīzes» propagandas celtnēm – nebijuša garuma dzelzceļa līnija Baikāla–Amūras maģistrāle.
Muzeja krājumā ir ar roku rak-stīti stundu saraksti un lietvedības dokumenti. G. Novika atceras lietvedi Hertu Ķīseli, kas te strādājusi arī par klavieru pavadītāju deju kolektīvam. «Viņas rokrakstu pazīstu joprojām, tas redzams muzejā sakrātajos dokumentos. Herta bija skolas sirds,» teic mantojuma vācēja.
Svitenieku radošo un rosīgo garu nevar iznīcināt – kaut arī pašlaik no pamatskolas te atstāta viena apvienotā sākumskolas klase un divas pirmsskolas grupas, muižā darbojas mākslas skola, ienesot dzīvību vēsturiskajās telpās.
SVITENES SKOLA LAIKA GAITĀ
Svitenes skola dibināta 1834. gadā Jūgu mājās.
1836. gadā uzcelta skolas ēka – tagadējais pagasta nams, kas 1874. gadā paplašinot pārbūvēta.
1837. – 1880. gadā Svitenes skolas audzēkņu skaits pieauga no 30 līdz 143.
Skolas uzturēšana 1880. gadā izmaksāja 520 rubļus.
1893. gadā tai pievienota Lielbērsteles baznīcas skola, 18. gadsimta 30. gados abos pagastos bijuši 1866 cilvēki.
1919. – 1920. gadā, mainoties varām, skola nedarbojās, bet notikusi mājmācība.
Svitenes muižas pilī skolu izvieto ar 1920./1921. gadu.
1923./1924. gadā Svitenē darbojās pilna 6. klašu pamatskola ar 171 skolēnu un 5 pedagogiem. Gadā skolas uzturēšanai atvēlēja 9674,01 latu.
Pirmās brīvvalsts laikā Svitenes skolu kopumā apmeklēja 741 skolēns.
1940. gadā padomju vara Svitenē atvēra septiņgadīgo pamatskolu.
1944. gadā Svitenes muižā izvietoja kara slimnīcu.
1949. gadā Svitenē atvēra vienu no pirmajām lauku vidusskolām.
1963. gadā skola pārtapa par astoņgadīgo pamatskolu.
Avots: Svitenes muižas muzeja krājums.
