Valsts vadītājos klausoties, liekas – pasaules uzmanības centrā ir tikai Latvijas Valodas likums. Izklausās, ka vecā kontinenta visu valstu iedzīvotāji ir iepazinušies ar šī likuma projektu.
Valsts vadītājos klausoties, liekas – pasaules uzmanības centrā ir tikai Latvijas Valodas likums. Izklausās, ka vecā kontinenta visu valstu iedzīvotāji ir iepazinušies ar šī likuma projektu, bet mēs paši to neesam ne acu galā redzējuši un tautas viedokļa par gaidāmo likumu nav un nevar būt. Jādomā, ka tam nav arī sevišķas nozīmes, jo Valodas likums tiek pieskaņots tikai Eiropas Drošības sadarbības organizācijas (EDSO) vēlmēm.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju Dzintaru Ābiķi pārsteidzis fakts, ka likuma tekstu neesot izlasījuši pat daļa deputātu (intervijā «Dienai»). Taču spriedelēšanā piedalās visi un piekliedz pilnu Eiropu: nepieļausim diskrimināciju, starptautisko institūciju rekomendāciju ignorēšanu. Vēl traģiskāk, ja to pašu atgremo gan ārlietu ministrs Valdis Birkavs, gan premjers Vilis Krištopans. Bet tieši viņu pienākums būtu skaidrot, kāpēc Latvija nevar un nedrīkst pieņemt visus EDSO ieteikumus. Tā vietā tikai pārmetumi nacionāļiem, kuriem jau pieskaitāma arī Tautas partija. Viņi dzenot Latviju postā un radot bīstamus šķēršļus sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā.
Mēs gan tikām mācīti, ka referendumā iebalsotie labojumi Pilsonības likumā ir tikpat kā ceļazīme uz šo savienību. Pēc referenduma atskrēja Makss van der Stūls, paspieda roku kangariem un no jaunām rekomendācijām atturējās… pieklājības pēc. Tagad viss ir aizmirsts, un dienas kārtībā nokļuvis Valodas likums. Kā zināms, vēl nav pieņemts arī Izglītības likums, un galu galā varam nonākt situācijā, kad valsts valodas nezinātājiem tā nemaz nebūs jāmācās. Nez’ ko vēl prasīs!
Ar strīdīgajiem likuma pantiem (2., 6., 7., 8. un 11. pants), kas neatbilstot EDSO standartiem, var iepazīties laikraksta «Diena» 30. jūnija numurā. Tie skar valsts valodas lietošanu un aizsardzību valsts un pašvaldību iestādēs, privātās iestādēs, organizācijās un uzņēmumos, kā arī dažādos pasākumos.
Pamatots ir valodas sargu pārmetums mums, latviešiem, par to, ka ātri pārejam uz krievu valodu, jūtot sarunas partnera grūtības izteikties latviski. Un cittautieši Latvijā joprojām gluži labi iztiek ar krievu valodu vien. Arī no mūsu attieksmes būs atkarīgs Saeimas deputātu balsojums par Valodas likumu galīgajā variantā ceturtdien, 8 jūlijā, ja tas vispār notiks.
D. ZIEMELE, politiski represēto kluba «Rēta» valdes dalībniece
