Vai zināt, kā veido viltus ziņas, kurām cilvēki notic? Visefektīvākais veids ir no datu kopuma izvēlēties vienu faktu, kuru var dažādi aprakstīt.
Piemēram, ja kāds ārzemnieks apmeklē Latviju un uzraksta par to aprakstu, tad izvēlas vissliktāko faktu vai satraucošāko momentu, un top virsraksts «Ārzemnieki šokēti par briesmīgo attieksmi Latvijā!». Pārējo šādās publikācijās pat nemin. Un reāla viltus ziņa, kura pat ir autentiska, ir gatava.
Diezgan skumji, ka šādā veidā rīkojas arī Latvijas valsts oficiālās iestādes. Tikai šajā gadījumā otrādi – paņem no visa pašu pozitīvāko daļu un to pasniedz sabiedrībai. Top ziņa «Latvijā gada vidējā inflācija pērn – 2,9 procenti». Protams, ka trīs procentu pieaugums it kā nav nekas traģisks, un varam secināt, ka Latvijā aizvadītajā gadā viss ir kārtībā, valdība strādājusi labi.
Vienīgā ķibele – bagātajiem šī inflācija ir daudz mazāka nekā nabadzīgākajiem, bet to jau oficiāli nevēlas paust. Nav noslēpums, ka pirmās nepieciešamības preču sadārdzinājums «sit» tieši pa nabadzīgo kabatu, nevis bagāto, jo trūcīgajiem pārtikas izmaksas ir 30, 40 procenti un pat puse no visiem izdevumiem, turpretī bagātajiem desmit, pieci un pat mazāk procentu.
Pagājušajā gadā olu un piena produktu sadārdzinājums bija 10 – 20 un līdz pat 50 procentiem. Pieauga arī citas izmaksas, tai skaitā koka kurināmajam. Tādējādi Latvijas mazturīgākajai iedzīvotāju daļai reālā inflācija bija apmēram 15 procenti. Var jau teikt, ka vienu gadu «nabagi» to var paciest. Diemžēl šāda situācija atkārtojas gadu no gada.
Viltus ziņas internetā vara Latvijā kritizē, bet paši jau gadiem «ražo» to pašu.
