Daļa jauniešu šo mācību gadu sāk ar labiem darbiem. Tā var apgalvot par tiem jaunajiem cilvēkiem, kuri 1. septembrī Iecavas parka estrādē apmeklēja labdarības pasākumu.
Daļa jauniešu šo mācību gadu sāk ar labiem darbiem. Tā var apgalvot par tiem jaunajiem cilvēkiem, kuri 1. septembrī Iecavas parka estrādē apmeklēja labdarības pasākumu.
Tas ir pirmais skolēnu organizētais labdarības pasākums. Par projekta “Uz skolu savām kājām. Palīdzi Robertam!” galveno autori sevi dēvē Iecavas vidusskolas absolvente Laine Baha. “Vispirms bija ideja. Domājot par tās īstenošanu, izrunājos ar dīdžeju Andreju Gusačenko. Viņš ir vitāla personība ar pieredzi dažādu sarīkojumu organizēšanā. Andrejs spēlē klubā “Nautilus”, viņš pazīst daudz dīdžeju. Kopumā strādājām desmit cilvēku lielā grupā, visi bijām no skolēnu domes,” tā ieceres sākumu izklāsta Laine.
Labvēļi – mazie uzņēmumi
“Nolēmām rīkot izklaides pasākumu, tas ir arī lielisks veids, kā nosvinēt 1. septembri. Tas ir piemērots datums, jo gandrīz visi skolēni pirmo skolas dienu mēdz atzīmēt. Kāpēc gan ne labdarības sarīkojumā?” teic Laine Baha. “Projektu sākām rakstīt aprīlī, vasarā meklējām sponsorus. Grūti bija, vairāki uzņēmēji izturējās ar skepsi, neticēja, ka nauda nonāks labiem mērķiem,” pieredzē dalās Raimonda Vesere. Aktīvākie labvēļi bija mazie uzņēmumi. Priecēja, ka Latvijas Gumijlēcēju klubs pasākumam sponsorēja ieejas aprocītes.
Projekta veidotājas patīkami pārsteidza Iecavas jauniešu atsaucība. Viņi bijuši ar mieru palīdzēt, lai tikai pasākums izdotos. Piemēram, kāds puisis izgatavojis kastītes ziedojumiem, citi uzzīmējuši plakātu. “Bijām vīlušies par baušķenieku neglīto rīcību. Bauskā izlikām plakātu, bet jau pēc dienas tā vietā vējā plīvoja papīra driskas,” tā L. Baha.
Iepazīstina ar “house” mūziku
“Manuprāt, labdarības sarīkojumam vajadzētu kļūt par gadskārtēju tradīciju. Ir daudz tādu bērnu, kuriem nepieciešama palīdzība. Diezin vai ir jēga šādu akciju rīkot biežāk, jo tad zustu atsaucība. Prieks bija dzirdēt jauniešu teikto – ja jau pasākums veltīts labdarībai, tad jāiet. Varbūt citus gadus tas varētu izvērsties vēl plašāks, ja vairāk uzmanības veltītu reklāmas kampaņai,” pārdomās dalās Laine. Arī projekta dalībniece Iecavas vidusskolas audzēkne Raimonda Vesere spriež, ka pirmajai reizei derētu turpinājums.
1. septembra vakarā uz Iecavas estrādes pusi plūda daudz jauniešu bariņu. Samaksājot Ls 2,50, visu nakti viņiem bija izdevība dzirdēt septiņu dīdžeju uzstāšanos un iepazīties ar “house” mūzikas stilu. Pasākumā par drošību gādāja policija un zemessargi. Iesaistītās personas un dīdžeji savu darbu veica bez maksas.
Labdarības vakaru atklāja mazais Roberts Ričards Gārstiņš un viņa mamma Solvita, sakot pateicības vārdus: “Tas patiešām ir milzīgs prieks, ka jaunieši parāda labestību, rīkojot īpašu diskotēku. Neviens nav pasargāts no neparedzētām likstām, esot kopā šādos pasākumos, labāk iespējams saprast citu problēmas. Liels paldies Zanei Nuršajahovai, viņa regulāri nāca pie mums ciemos parunāties.” Robertiņam labdarības vakara organizētāji uzdāvināja lielu, gardu kūku.
Stimuls cīnīties ar slimību
Robertam Ričardam ir seši gadi, viņš māk rāpot un staigāt, turoties pie māmiņas rokām. Taču piecelties bez citu palīdzības zēns joprojām nevar. “Bauskas Dzīve” jau ir informējusi, ka Roberts piedzima priekšlaikus un viņa slimības pamatdiagnoze ir bērnu cerebrālās triekas spastiskās displēģijas forma. Puisēns ir intelektuāli attīstīts bērns.
Zēns jau četras reizes ir saņēmis rehabilitāciju, tomēr viņam vajadzīgas atkārtotas procedūras. Summa, kas nepieciešama vienam rehabilitācijas kursam, ir Ls 1350. Nākamais brauciens uz Ukrainu paredzēts martā.
Mazā Roberta māmiņa Solvita stāsta: “Gada laikā uzlabojumi ir vērojami, pašlaik puisēns jau spēj lēnām iet, turoties ar vienu rociņu. Ir zudusi baiļu izjūta, jājot uz zirga, zēns var nosēdēt tā mugurā. Pirms tam man vienmēr vajadzēja pieturēt kājiņu, jo viņam vienam bija bail jāt. Roberts iemācījies ejot pārnest svaru no vienas kājas uz otru. Ārsti vēlas panākt, lai skolā viņš varētu iet pats savām kājiņām. Iekšējais stimuls viņā ir liels. Dažreiz atbraucam ar autobusu, gribu no autoostas nest viņu uz mājām, taču Robertiņš vēlas iet pats. Mums jātrenējas arī rakstīt ar datoru.”
S. Gārstiņa atzīst, ka ne tikai iecavnieku attieksme ir ļoti mainījusies. Daudzi viņu pazīst, nāk klāt un aprunājas, internetā raksta vēstulītes. Robertiņam ļoti patīk, ka par viņu interesējas.
Lieliski izdevies sarīkojums
“Liels paldies dīdžejiem, viņi paši sacīja, ka visas dziesmas velta manam dēliņam. Roberts bija ļoti priecīgs, visu laiku gribēja manā pavadībā lēkāt līdzi mūzikai,” pateicas Solvita.
Visi labdarības akcijā iegūtie līdzekļi tiks ziedoti puisīša rehabilitācijai.
Pēc 1. septembra sarīkojuma organizatore Laine Baha pauda milzu prieku, ka pasākums ir necerēti lieliski izdevies: “Publika bija kārtīga, nekāda dūru vicināšana nenotika. Ieradās vairāk jauniešu, nekā bijām domājuši, kopumā 370. Esam savākuši ap 800 latu, plus vēl neliela daļa ziedojumu. Paredzēts, ka dosimies pie sponsoriem un, sakot paldies, uzdāvināsim paša Robertiņa zīmētus apsveikumus.”
