Bauskas, arī Dobeles, Jelgavas un Rīgas rajonam ir noteikts īpaši jutīgas teritorijas statuss attiecībā uz vides prasībām.
Bauskas, arī Dobeles, Jelgavas un Rīgas rajonam ir noteikts īpaši jutīgas teritorijas statuss attiecībā uz vides prasībām
Jaunais statuss nozīmē, ka, strādājot augkopībā un lopkopībā, jāievēro īpaši nosacījumi, uzsver Bauskas lauku konsultāciju biroja vecākā speciāliste augkopībā Ieva Litiņa.
Termiņš steidzina
Šoreiz plašāks skaidrojums par lauksaimniekiem saistošām prasībām, kas jāievēro, sākot ar šo gadu. Pagastos informatīvajās sanāksmēs ir daudz stāstīts par lauku vēstures veidošanu, kā arī kultūraugu mēslošanas plāniem. Sagatavošanās periods bijis pietiekami ilgs, lai apzinātu šos procesus un tajos iekļautos, atzīst arī pašvaldību lauku attīstības speciālisti. Taču, kā tas mēdz būt, tikai pienākot prasību īstenošanas termiņam, zemkopji sāk rosīties.
I. Litiņa skaidro: “Pirms mēslošanas plāna sastādīšanas nepieciešama augsnes agroķīmiskā izpēte. Šo darbu Latvijā veic tikai viena institūcija – “Agroķīmisko pētījumu centrs”.” Tā vadītāja Regīna Timbare atklāj, ka pēdējos gados pieprasījums veikt izpēti ir palielinājies. Piemēram, 2005. gadā tas izdarīts 41 tūkstoti hektāru lielai platībai, pērn 75,5 tūkstošiem hektāru.
Nacionālajās subsīdijās ir paredzēts atbalsts augšņu agroķīmiskajai izpētei, kas iepriekšējos gados Zemgales reģionā pilnībā arī izmantots. Zemgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes zivsaimniecības un valsts atbalsta daļas vadītājs Guntis Liepa precizē, ka 2008. gadā šī veida subsīdiju apmērs ir 200 tūkstoš latu, Zemgalē pieteiktā summa sasniedz 103 tūkstošus.
Pēc pirmā soļa seko nākamais
Lauku vēstures daudziem vairs nav nekāds jaunums, teic I. Litiņa un apstiprina, ka viena daļa saimnieku tās veido cītīgi. Prasība to darīt ir tām saimniecībām, kurās mēslošanas līdzekļus iestrādā desmit hektāru un lielākā platībā, augļu un dārzeņu audzēšanā – trīs hektāru un lielākā platībā. Šādas vēstures jau četrus gadus apkopo Codes pagasta zemnieku saimniecība “Panči”. Šie dati ļauj plānot optimālu augu maiņu, mēslošanu un augu aizsardzības līdzekļu izvēli un novērtēt mēslošanas līdzekļu izmantošanu. Mēslošanas plāns ir nākamais solis efektīvas un videi draudzīgas saimniekošanas stabilizēšanā. Katram lauku uzņēmējam tas ir svarīgi vēl viena apstākļa dēļ, proti, minerālmēslu cenu milzīgais kāpums. I. Litiņa pieļauj, ka arī tas daudziem liks domāt un rēķināt, lai augi saņemtu vajadzīgās barības vielas optimālās devās. Pēc agroķīmiskās izpētes datiem sastādīts mēslošanas plāns nodrošinās sabalansētas mēslojuma devas.
Plāns jāizstrādā visās saimniecībās, kur mēslošanas līdzekļus izmanto 20 hektāru un lielākā platībā, bet augļu un dārzeņu – trīs hektāru un prāvākā platībā. Ir noteikti divi termiņi, kad plānam jābūt gatavam – pavasarī līdz 15. aprīlim, rudenī līdz 15. augustam. Savukārt 30 dienu laikā šo plānu kopsavilkums jāiesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā. Sākot ar šo gadu, Lauku atbalsta dienesta darbinieki, veicot fiziskās kontroles saimniecībās par vienoto platībmaksājumu pieteikumiem, lūgs uzrādīt iepriekš minētos plānus.
Kas var izstrādāt plānu?
Augu aizsardzības dienesta darbiniekiem ir tiesības kontrolēt šo plānu esamību un saturu. Cik stingras būs šīs kontroles, vēl nevar pateikt. Nav arī detalizētas metodikas, kā tas tiks darīts. Un vēl – pastāv iespēja, ka var samazināt vienotā platībmaksājuma apmēru, ja saimniecībai nav sava kultūraugu mēslošanas plāna.
Kas var izstrādāt plānu? Par to tagad interesējas daudzi. I. Litiņa atzīst, ka agronomiem šis uzdevums nebūtu sarežģīts, jo ir īpaša rokasgrāmata, kurā sniegtas rekomendācijas. Nespeciālistam tās uzreiz nebūs saprotamas, taču cītīgs lauku saimnieks to var izpētīt un izrēķināt pats. Arī Bauskas lauku konsultāciju birojā sniedz šādu pakalpojumu. Piemēram, Stelpes pagasta piemājas saimniecība “Rūgas”, kas apkopj 26 hektārus, pagājušajā nedēļā pasūtīja mēslošanas plāna izstrādi. Viesturu pagasta zemnieku saimniecībai “Ceriņi” augšņu izpēte veikta divos gados visai saimniecības platībai, un mēslošanas plāns tiks izstrādāts 700 hektāriem laukaugu.
***
Agroķīmiskās izpētes izmaksas
Pētāmā platība (ha) Darbu kopējās izmaksas
Ls/ha (ar PVN 18%)*
Līdz 20 ha 11,22
20 – 60 9,22
61 – 100 7,48
101 – 300 6,62
Virs 300 ha 5,77
* Valsts subsīdijas sedz 50 – 55% no darbu kopējām izmaksām
***
uzziņai
Dokumenti, kas noteic kultūraugu mēslošanas plānu nepieciešamību:
Eiropas Savienības Nitrātu direktīva 91/676 EEk;
Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr. 531 (2001. g. 18. dec.) “Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem”;
Ministru kabineta rīkojums Nr. 163 (2004. g. 18. marts) “Rīcības programma īpaši jutīgām teritorijām, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības ūdeņu un augsnes aizsardzībai no lauksaimniecības darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem”;
Ministru kabineta noteikumos Nr. 708 (2007. g. 16. okt.) formulēti grozījumi iepriekš minētajos noteikumos Nr. 531 4″. punktā, paredzot Valsts augu aizsardzības dienesta pārbaudes attiecībā uz mēslošanas plānu izstrādi.
