Darbīgums politiski represēto klubā «Rēta» nav rimis
Seniori pašlaik ir visvairāk daudzinātā iedzīvotāju grupa, aicinot vecļaudis saņemt pretkovida poti un pieaudzēt vakcinēto skaitu procentos. Vieni no likumpaklausīgākajiem, šķiet, ir mūsu valsts drūmās vēstures liecinieki. To rādīja arī Latvijas Politiski represēto apvienības (LPRA) rīkotais kārtējais salidojums augustā Ikšķilē, kas joprojām bija kupli apmeklēts, uzrādot «Covid-19» sertifikātu.
LPRA un tās struktūrvienību darbību «regulē» kovida viļņi, bet Bauskas PRK «Rēta» dalībnieki un domubiedri tver pandēmijas atslābuma brīžus un iekļaujas sabiedrisko norišu nepārtrauktībā, atrodot iespēju sanākt uz kopsarunām, pārliecinot cits citu, ka izturēsim arī šo likteņa iedalīto triecienu. Pašlaik sazināmies attālināti, galvenokārt izmantojot telefonu. No LPRA regulāri saņemam informāciju par norisēm apvienībā un tās valdes darbu. Tiešāka varētu būt sazināšanās ar novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālistiem jeb sakarniekiem par atceres dienu atzīmēšanu un citiem pasākumiem.
Atmiņas par vasarā piedzīvoto
Pēc Valsts prezidenta Egila Levita ierosinājuma 14. jūnijā visā Latvijā vienlaikus tika nolasīti pirms 80 vasarām, 1941. gadā, aizvesto patriotu vārdi. Bauskā tas bija uzticēts Litenē čekistu apcietinātā Latvijas armijas virsnieka Raimonda Kugrēna mazdēlam Nacionālā teātra aktierim baušķeniekam Jēkabam Reinim. Viņa balsī klātienē ieklausījās arī «Rētas» dalībnieki. Saraksts būtu garāks, ja atkārtotu to bērnu vārdus, kurus aizveda otrreiz.
Ekskursijas pa dzimto zemi ir vecākās paaudzes ļaužu iecienītākā izklaide. Šovasar interesi piesaistīja Latgale, Daugavpils, «Daugavas loki». Pārsteidza Stalkera parks gleznainā vietā meža ielokā «Daugavas loku» teritorijā. Atmiņā paliks vecticībnieku ciems Slutišķi, kur uzņemtas daudzsēriju filmas «Likteņa līdumnieki» Sibīrijas epizodes, savām acīm skatīts Marka Rotko mākslas centrs un tā vērtības, kā arī baudīts dabas neizmērojamais skaistums.
LPRA rīkotais salidojums Ikšķilē epidemioloģiskās situācijas dēļ pērn nenotika un šovasar bija īpaši gaidīts. It kā jau nekas nemainās – prezidenta E. Levita, Saeimas priekšsēdētājas I. Mūrnieces, Eiroparlamenta deputātes S. Kalnietes uzrunas, bet šis uzmanības žests ir vajadzīgs. Svarīga arī iespēja atkal satikties, apzināties, ka esam un atmiņas neapsūbē.
Varbūt vietējo novadpētnieku krājumos iesprucis kāds piemiņas kociņu stāsts?
Ļoti nozīmīgs datums ir 13. augusts. Pabeigta Okupācijas muzeja rekonstrukcija, un celtnieki svinīgi pasniedza simbolisku Nākotnes nama atslēgu tā direktorei Solvitai Vībai, klātesot Valsts prezidentam E. Levitam. LPRA struktūrvienībām bija ierobežots dalībnieku skaits, pārstāvēta bija arī «Rēta». Apmeklētājiem Okupācijas muzejs būs pieejams tikai nākamgad, pārcelšanos uz jaunajām vecajām telpām aizkavējušas celtnieku pieļautās kļūdas un kļūdiņas, kopskaitā vairāk nekā 1300, kas gan ātri tiekot labotas.
LPRA Koordinācijas padomes sēdē septembrī nolemts, ka apvienības konference tiks sasaukta nākamgad, kad pārvēlēs LPRA vadību, priekšsēdētāju. «Rēta» ir atsaukusies uz ierosinājumu apzināt 1941. gadā aizvesto piemiņai stādīto kociņu, to stādītāju un aculiecinieku stāstus. Tie sākti «Bauskas Dzīves» 28. septembra numurā. Diemžēl pagaidām vairāk cerību uz atsaucību nekā guvuma. Taču kādas durvis ir pavērtas – daudzi, pat veselas paaudzes, par šādu piemiņas akciju uzzinājuši pirmoreiz. Varbūt vietējo pagastu novadpētnieku krājumos iesprucis arī kāds kociņu stāsts. «Rēta» jo-projām uztur savu ierosinājumu – zibakciju «Brīvības ceļš» 11. novembrī, Lāčplēša dienā, kā skolu audzēkņu tradīciju, kad būs rimuši pandēmijas uzliesmojumu viļņi.
Kamēr vēl esam, turamies cits pie cita un sakām paldies visiem, kas saprot un labu vēl, – Bauskas Centrālajai bibliotēkai par ilggadēju sadarbību un uzmanību, «Bauskas Dzīves» redakcijai par sapratni un atbalstu, Bauskas novada domei par transportu ekskursijām un nodrošinātu dalību salidojumā Ikšķilē.
