«Mana pirmā profesija ir agronoms,» teic baušķenieks Jānis Ozols, optiķis ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi. Viņa stāsts liecina, ka reizēm īsto profesionālo aicinājumu izdodas atrast tikai ar trešo mēģinājumu.
Optikas nozarē mūsdienās aizvien lielāka loma ir centralizācijai – lielpilsētās darbojas laboratorijas ar dārgām iekārtām, kuras apstrādā lēcas un nostiprina tās rāmjos. SIA «Ozolu optika» Bauskā vēl aizvien ir mazpilsētas uzņēmums, te strādā briļļu meistars, kurš acenes var gan saremontēt, gan samontēt jaunas.
Desmitreiz mazāk
Ieguvis agronoma izglītību, Jānis Ozols nolēmis strādāt Bauskas lauktehnikā par piena mašīnas šoferi. «Tā bija skaista dzīve ar labu algu,» atceras meistars.
Sieva Lāsma ieguvusi optikas veikala vadītājas vietu Bauskā un reizē arī dienesta dzīvokli. Vienīgā problēma – veikals bija, bet nebija optikas meistara. Jānis nolēmis apgūt šo profesiju, lai gan optiķa alga bijusi daudzkārt mazāka nekā piena mašīnas šoferim. Iespēja tikt pie sava dzīvokļa šķitusi svarīgāka par atalgojumu.
«Optiķa profesiju izdevās apgūt uzņēmumā «Latvijas Medtehnika». Bija tikai divi varianti: tur vai Ļeņingradā – speciālā izglītības iestādē. Tagad šo profesiju var apgūt Latvijas Universitātē, reizē kļūstot par optometrijas speciālistu,» stāsta J. Ozols. «Man jau bērnībā patika tehnika. Nodarbojos ar ūdensmotosportu, paši savas laivas remontējām. Darbs ar brillēm tāda pati tehnika vien ir, tikai mazāka un smalkāka.»
Stikli no Francijas
Sākumā visa diena pagājusi, pašam slīpējot lēcas. J. Ozols demonstrē nu jau vēsturisku mašīnu, pie kuras savulaik pavadīta lielākā daļa darbalaika. Tagad ar šo ierīci lēcu tikai pieslīpē, ja kāda mūsdienu iekārta nav bijusi precīza. Jaunajām lēcām ir ļoti daudz dažādu īpatnību, to apstrādei nepieciešamas speciālas ierīces. «Dārgākā mūsu uzņēmuma iekārta spēj izveidot progresīvās brilles, kas piemērotas gan tālumam, gan auto stūrēšanai, gan arī lasīšanai,» skaidro J. Ozols. Slīpējamās iekārtas ir dārgas, tāpēc visai augstas ir arī briļļu cenas.
Briļļu stikla vai plastmasas lēca ir liela un apaļa. Kad to pieslīpē atbilstīgi rāmim, 60 – 70 procentu lēcas materiāla paliek pāri. Vienkāršāku tonēšanu veic darbnīcā Bauskā, bet speciālos saulesbriļļu spoguļstiklus cilvēkiem ar redzes problēmām ved no Francijas. «Pirms desmit gadiem klienti ļoti gribēja šādas brilles, taču nevarējām piedāvāt. Tagad interese par tām nav liela,» atzīst meistars. No Francijas lēcas vedot tāpēc, ka tā esot lētāk nekā gatavot Rīgā.
Tīra ar ultraskaņu
«Mans galvenais darbs – salikt kopā stiklus ar rāmjiem,» teic J. Ozols. Lielākās problēmas rodas, kad klienti izraugās briļļu rāmjus. Ja cilvēkam vajag lēcas ar «plusiem», tad labāk, lai lēca un rāmis ir apaļi, taču daudzi grib kantainus rāmjus. Citas problēmas rodas, ja cilvēkam ir lieli «mīnusi» – nepieciešamā lēca ir liela un smaga, bet lietotājs prasa plānāku, vieglāku un pēc iespējas mazāk pamanāmu rāmi, kam smago lēcu būs grūti noturēt. Tiesa, pārdevējām ir laba pieredze un parasti izdodas pārliecināt klientu par piemērotāko izvēli.
Modes prasības līdz Bauskai atnāk lēni. Vispirms jauni rāmji parādās Rīgā, tikai pēc tam tos pieprasa arī mūsu novados.
Izrādās, ka ir vērts brilles ik pa laikam atnest uz apkopi. «Starp stiklu un rāmi vienmēr ir šķirbiņas, kur krājas putekļi. Kad tos iztīra ar ultraskaņu, brilles ir tīrākas un pašam patīkamāka sajūta,» stāsta meistars. Visi saprot, ka apavus un mašīnas vajag apkopt, bet par brillēm nepadomā, atzīst J. Ozols.
Brilles uz mūžu
Darbnīcā iespējams brilles ne vien izgatavot, bet arī salabot. «Cenšamies tās saglābt, cik nu vien iespējams. Plastmasas ietvarus nav jēgas labot, bet pārējās jomās daudz var paveikt,» skaidro meistars. Viņš atceras, ka vecākās labotās brilles izgatavotas 1935. gadā. «Nomainīju stiklus, un tas arī viss. Kā cilvēkam bērnībā brilles uzliktas, tā līdz vecumdienām ar tām staigā,» stāsta J. Ozols.
Mūsdienās briļļu saglabāšanai pievēršot aizvien mazāku uzmanību. Padomju laikos brilles un lēcas bija grūti dabūt, tāpēc tās taupīja. Tagad iegādāties brilles nav problēmu. Ir pat situācijas, kad tās nonēsā mēneša laikā. Gadās arī citādāk – lieto desmit gadu, un nav ne vainas.
Stikla lēcas ir viegli kopjamas – uzpūt un kaut ar džemperi noslauki. Plastikāta lēcu tīrīšanai nepieciešama salvetīte – šis materiāls ir jutīgāks pret skrāpējumiem. «Salvetē nedrīkst būt pat smilšu graudiņš. Gadās, ka atnāk klients un brīnās: «Es taču neko nedarīju!» Prasām: «Jūrmalā bijāt?» Ja no futrāļa birst smiltis, viss ir skaidrs,» teic J. Ozols.
Pie acu ārsta – regulāri
Klientiem, kas iegādājas jaunas brilles, meistars iesaka izvēlēties izturīgākus rāmjus, pat ja tie ir dārgāki. «Pirmajā reizē parasti prasa lētus rāmjus, bet pašas pirmās brilles ir tās, kuras visbiežāk liek uz acīm un ņem nost, tāpēc tās cieš visvairāk,» stāsta J. Ozols. Tādēļ labāk izvēlēties dārgākus rāmjus, kam ir īpašs izgatavošanas materiāls, kuru reizēm veido pat septiņas kārtas.
J. Ozols uzsver, ka vecākiem regulāri jāved bērni pie acu ārsta, pat ja viņi par redzes problēmām nesūdzas. Ir jaunieši, kas 20 gadu nostaigā ar «nelielu migliņu» un tad, kārtojot šofera tiesības, uzzina, ka ir problēmas. Gadās, ka brilles pilnībā nepalīdz, jo smadzenes uzlaboto attēlu neņem pretim. «Dažiem redze pielāgojas, dažiem ne,» atzīst meistars.
Pārbaudītas vērtības
Vienu brīdi ļoti populāras bija kontaktlēcas. Tomēr pilnībā brilles tās neaizstāja. «Ja paskatās video no Japānas – tur gandrīz visi staigā brillēs. Viņi varētu izmantot kontaktlēcas, bet izvēlas brilles,» stāsta J. Ozols. Viņš novērojis, ka lēcas pārsvarā izvēlas jaunieši. Arī mūsdienu medicīnas sasniegumi, kas ar īpašu operāciju ļauj samazināt redzes problēmas, visu neatrisina, un brilles vienalga ir nepieciešamas.
Tā uzņēmumā un darbnīcā Bauskā turpinās briļļu meistara darbs. Uzņēmums SIA «Ozolu optika», kura īpašnieki ir Jānis un Lāsma Ozoli, nākamgad svinēs 25 gadu jubileju. «Mēs esam pirmais optikas privātuzņēmums Latvijā,» informē J. Ozols. Viņiem izdevies pārdzīvot gan 90. gadu problēmas, gan neseno ekonomikas krīzi.
