Pie Griķu pamatskolas 3. klases bērniem viesojās Ceraukstes pagasta viscienījamākā iedzīvotāja – 100 gadu ilgu mūžu nodzīvojusī Nellija Šinka.
Pie Griķu pamatskolas 3. klases bērniem viesojās Ceraukstes pagasta viscienījamākā iedzīvotāja – 100 gadu ilgu mūžu nodzīvojusī Nellija Šinka. Ar stāstījumu par saviem skolas gadiem viņa iesaistījās šīs klases gada projektā «Grāmata – mans labākais draugs brīvajā laikā», jo cienījamā viešņa joprojām ir aktīva Mūsas ciemata bibliotēkas grāmatu lasītāja.
Bērni uzzināja, ka tolaik, kad tagadējā ilgā mūža īpašniece septiņu gadu vecumā sākusi skolas gaitas, vēl tāda valsts kā Latvija nemaz neeksistēja. Atcerēsimies, tā tika nodibināta 1918. gada 18. novembrī. Mūsu zemīte tad bijusi Krievijas guberņa (apgabals), tādēļ mācības notikušas krievu valodā. Svešvaloda bijusi franču valoda.
Raisot atmiņas, N. Šinka stāstīja: «Skolā strādāja viens skolotājs, kurš vienā telpā mācīja bērnus no 1. līdz 4. klasei. Mācības notika arī sestdienās, tikai stundas beidzās ātrāk. Nebija toreiz fizkultūras. Par nepaklausību kādu reizi nācies stāvēt kaktā…»
Tolaik mazā Nellija uz skolu gājusi trīs verstis (viena versts – 1 km 67 m), ēdamo vajadzējis ņemt līdzi visai nedēļai. Lauku bērniem parasti tas bijis biezpiens, sacepts speķis, olas. Kādreiz mamma atvedusi mannu un suliņu. Produktu uzglabāšanai katram skolēnam pie telpas sienmalas pierīkota kastīte ar biezu vāku. Ikdienā skolā varēja dabūt karstu ūdeni, bet tēja bija jāņem līdzi pašiem. Nakšņošanai izmantoja divas guļamtelpas – zēnu un meiteņu –, gulēja uz matračiem, kas pildīti ar sienu.
Tagadējie trešklasnieki ar interesi aplūkoja fotogrāfijas, kurās tik tālo gadu ļaudis bija pavisam citādāk ģērbušies un frizējušies, kā arī prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas apsveikumu N. Šinkai 100 gadu jubilejā pērnruden. Viešņa atcerējās, ka pagājušā gadsimta 20. gados, kad dzīvojusi Rīgā, vairākkārt uz ielas sastapusi mūsu valsts pirmo prezidentu Jāni Čaksti ar kundzi, tolaik gan bez apsardzes.
Noklausījusies skolēnu uzstāšanos, kas bija veltīta grāmatai, baltā māmuļa atminējās savas bērnības mīļāko lasāmvielu – tās bija Jāņa Poruka grāmatas. Viņa vēlēja bērniem cītīgi mācīties un saglabāt interesi lasīt arī turpmāk. Franču rakstnieka V. Igo atziņu «Labsirdība ir saule cilvēka iekšējā pasaulē» N. Šinka pieņēmusi par savas dzīves vadmotīvu. Simtgadniece uzskata, ka pārliecība – NETURĒT ĻAUNUMU SIRDĪ – ir viņas ilgdzīvošanas noslēpums.
Paldies, cienījamā Nellijas kundze, par šo tikšanos, par iespēju ielūkoties mūsu Latvijas tik tāltālos gados un sendienās!
Daudz baltu dieniņu!
