Zemkopības ministrijas (ZM) preses dienests 19. maijā Rīgā rīkoja tikšanos ar reģionālajiem medijiem, lai informētu par pēdējiem notikumiem, kā arī par pieteikšanos Eiropas fondu finansējumam.
Viens no aktuālākajiem jautājumiem ir elektroniskā pieteikšanās platību maksājumiem un ar to saistītās problēmas.
Piesaka nepareizi
Lauku atbalsta dienesta direktores vietnieks Indulis Āboliņš uzsvēra – no 23. maija līdz 15. jūnijam vēl var pieteikties atbalstam, taču uzliks soda sankcijas – par katru nokavēto dienu ieturēs vienu procentu no atbalsta summas, jo pieteikšanās pamattermiņš bija 23. maijs. «Mazām saimniecībām tas nebūs pārāk liels zaudējums, bet lieliem lauku uzņēmumiem procents ir ievērojama summa,» atzina I. Āboliņš.
«Bauskas Dzīve» jau vēstīja, ka elektroniskā pieteikšanās atbalstam ar nākamo gadu būs spēkā visā Eiropā. Speciālists uzsvēra, ka ir iemesli, kāpēc vajadzīga pāreja tikai uz elektronisko pieteikšanās sistēmu. Viens no tiem saistīts ar nepārtrauktām neskaidrībām, kas veidojušās ar iesniegto platību apjomu. Bieži piedzīvotas situācijas, kad kartē iezīmētas platības uz kaimiņu lauka.
«Katru gadu bija 15 – 20 tūkstoši gadījumu, kad klienti piesaka lielāku teritoriju vai tā pārklājas ar kaimiņu platību. Visu šo gadījumu izskatīšana kavēja naudas izmaksu rudenī. Ceram, ka ar elektronisko pieteikumu sistēmu problēmsituāciju būs mazāk un naudu rudenī varēsim izmaksāt ātrāk,» pauda I. Āboliņš.
Ar kaimiņiem jādraudzējas
Speciālists norādīja – iespējamas situācijas, ka platības pieteiktas nepareizi. Par tām zemniekus informēs e-pastā. Tāpēc atbalsta pieteicēji aicināti rūpīgi iepazīties ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) elektronisko vēstuļu saturu.
«Iesaku vienoties šādās situācijās ar kaimiņu. Ja iesaistīsies mūsu dienests, vismaz viens būs vainīgais un tam uzliks soda sankcijas,» atzina speciālists.
LAD 19. maijā bija iesniegti 47 tūkstoši elektronisko pieteikumu platību maksājumiem no 62 tūkstošiem gaidīto pieteikumu. 600 pieteikumus noformēja rakstveidā. I. Āboliņš uzsvēra, ka atkārtoti atbalstam jāpiesakās arī mazajām zemnieku saimniecībām.
«Nezaļais» iepirkums
Izmaiņas nākotnē skars «zaļo iepirkumu» – top noteikumu grozījumi, kas paredzēs, ka Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) ir tiesības sodīt par «zaļā iepirkuma» līguma neievērošanu. Kā norādīja ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktors Zigmārs Ķikāns, «zaļie iepirkumi» noslēgti 113 miljonu eiro vērtībā, bet ļoti daudzos gadījumos nosacījumus neievēro.
PVD pārstāvji kā piemēru minēja Cēsu apmeklējumu – pārbaudot «zaļā iepirkuma» piedāvājumu, izrādījies, ka neviens piegādātājs līguma nosacījumus neievēro, vietējās produkcijas vietā piedāvājot citās valstīs izaudzētus pārtikas produktus.
«Pērn notika 28 pārbaudes, šogad – 14. Tikai vienā šogad ievērots «zaļais iepirkums»,» atzina PVD direktors Māris Balodis. Viņš skaidroja, ka līgumus ar krāpniekiem var lauzt institūcija, kas to slēgusi, bet iestādes bieži vien dažādu iemeslu dēļ nevēlas to darīt. Speciālisti uzsvēra, ka galvenais faktors, kas nosaka «zaļā iepirkuma» efektivitāti, ir pašvaldības ieinteresētība atbalstīt sava novada zemniekus. Atsaucība pagaidām esot zema. PVD aicina pastiprināti pievērst uzmanību ēdināšanas pakalpojumu un pārtikas piegāžu iepirkumu līgumos noteikto prasību izpildei.
PVD informēja par plānotajām izmaiņām suņu elektroniskajā reģistrēšanā jeb čipošanā. Paredzēts, ka šo pienākumu uzticēs ne tikai veterinārārstiem, bet arī PVD inspektoriem un personām, kam būs līgums ar suņu patversmēm, samazinot maksu līdz 15 eiro, informēja ZM Veterinārā un pārtikas departamenta direktore Zanda Matuzale.
Piena līkloči
Žurnālisti uzdeva jautājumus par piensaimniecību nākotni, paredzot gaidāmo tirgus atvēršanu ar Amerikas Savienotajām Valstīm un sarunas ar Latīņameriku. ASV varot piedāvāt lētāku produkciju, jo viņi mazāk līdzekļu tērē kvalitātes pārbaudei. Speciālisti atzina, ka arī Latīņamerikas valstu uzņēmumi ir gatavi piedāvāt par pusi lētāku produkciju.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs informēja, ka plānots piešķirt valsts pabalstu piena saimniecībām. Zemnieki esot izdarījuši visu, lai spētu izdzīvot, vēl vairāk izmaksas samazināt nav iespējams, atzina ministrs. Tāpēc jādomā, kā palīdzēt. Eiropas Savienībā plānots atgriezties pie kvotu sistēmas. Tas rada divējādas izjūtas – šī sistēma savulaik neļāva piensaimniecībām attīstīties, un Krievijas politiskā darbība radīja krīzi sistēmā, kas bija gatava uzplaukumam.
Situācijas nopietnību uzsvēra Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis: «Vienreizējs atbalsts nemainīs galveno problēmu – kā pienu dabūt ārā no Latvijas.» Šajā jomā pagaidām jaunumu nav. J. Dūklavs uzsvēra, ka panākta iespēja tirgoties Ķīnā, bet turp pašlaik tikai viens uzņēmums eksportē dažas kravas mēnesī.
Piena saimniecību likvidācija Latvijā nav samazinājusi piena piedāvājumu. Tieši otrādi – J. Dūklavs atzina, ka piens 2015. gadā saražots par 8,8 procentiem vairāk.
UZZIŅAI
Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi 2015. gadā saražoja par 19 procentiem vairāk siera un biezpiena nekā 2014. gadā.
Viens Latvijas iedzīvotājs 2015. gadā patērēja 20,1 kilogramu siera un biezpiena, kas ir par diviem kilogramiem vairāk nekā pirms gada. To noteicis gan jaunu siera šķirņu piedāvājums, gan akcijas veikalos.
