Ikdienā tiekoties ar tūristiem no tuvām un tālām zemēm Bauskas tūrisma informācijas centrā, ir sakrājies teiktais par mūsu pilsētu, baušķeniekiem un Latviju, kas ļauj uzzināt pavisam ko citu, nekā lasāms formālos pārskatos un vērtējumos. Tiešās sarunas ļauj saprast, ar ko esam īpaši un kas ir svarīgi, lai viesi šeit labi justos.
«Nolādētie fašisti»
Tikai ar cilvēcisku attieksmi var mainīt negatīvus priekšstatus par mūsu zemi un sabiedrību. Viesis no Maskavas teica: «Kad pirms gadiem pieciem pirmoreiz braucām uz Latviju, bažījāmies, kā būs ar «nolādētajiem fašistiem». Tagad saprotam, cik ļoti patiesība atšķiras no tā, ko mums vēsta plašsaziņas līdzekļi. Latvijā visur sastopamies ar ārkārtīgi viesmīlīgu attieksmi, arī šeit Bauskā. Ļoti patīk pie jums!» Patiess gandarījums pārņēma, dzirdot kādas Krievijas gides sacīto: «Latvijā ceļošana sagādā īpašu prieku, jo cilvēki ir ļoti atsaucīgi un draudzīgi.»
Lai gan Tūrisma centrā sniegtā informācija visbiežāk ir visai vienkārša – kur paēst, ko apskatīt, kā vietu atrast kartē, kur nakšņot – vienlaikus tā mēdz būt izšķirīga – izdevies vai neizdevies ceļojums. Viesu uzslavas par tās atbilstību un noderīgumu šķiet kā balva. Tuvākie ciemiņi no Igaunijas un Lietuvas apstiprināja līdzpaņemto viedokli: «Latvijas tūrisma informācijas centriem ir ļoti laba reputācija.»
Pilsētas vizītkarte
Zināma patiesība, ka tūristus uzņemošā pilsētā gluži kā vizītkarte ir publiskā tualete. Nereti tieši tā, nevis pilis un izklaižu vietas nosaka ceļotāja viedokli par redzēto. Te nu gan mums Bauskā beidzot ir paveicies! Vairākkārt pilsētas viesi teica atzinīgus vārdus par tualeti pie Rāts-laukuma. Citēšu kādas ceļotājas no Norvēģijas teikto: «Vaš tuaļet kak dvorec!» (Krievu valodā – ‘jūsu tualete ir kā pils’ – red.). Taču runa nav tikai par tualeti, bet arī par Edīti Auziņu, kura strādā izcili.
Cilvēki meklē savas saknes Bauskā – senču atdusas vietas, mājas, kurās dzīvojuši, iespējamos radiniekus u. tml. Tūrists no Vācijas lūkojās pēc mājas, kur dzimusi viņa māte. Kad bija to savām acīm skatījis Rīgas ielā 13, atgriezās sajūsmināts, lai dalītos priekā par atradumu, ka tā vēl ir saglabājusies un apdzīvota. Lūk, kādu iepriecināšanas misiju pilda Bauskas vecpilsētas namu saimnieki!
Vieta nav iezīmēta
Informācijas centrā bija iegriezušās vairākas ģimenes no Izraēlas. Kāds interesējās par senču īpašumu Bauskā, no kura 1940. gadā īpašniekus izdzinuši padomju okupanti. Kopīgi noskaidrojām, ka ēka pirms gadiem nojaukta. Citi vēlējās zināt par ebreju masu slepkavošanas vietu Likvertenos, meklēja kartē ceļu, interesējās, vai tur ir kāda piemiņas vieta. Kādā svētdienā pēc šīs sarunas aizbraukusi ar velosipēdu uz Likvertenu mežu, pārliecinājos, ka ne pie šosejas, kur ceļš iegriežas mežā, ne tālāk, kur taka sadalās vairākās mazākās, nav nevienas norādes uz masu slaktiņa vietu. Pat uz lauku kapsētām ved ceļa zīmes, bet vieta, kur pirms 72 gadiem aprakti ap 780 noslepkavoti Bauskas iedzīvotāji, nekādi nav iezīmēta.
Ļoti īpašs bija kāda Jūrmalas pāra apciemojums, kuri noskaidrojuši, ka 18. gadsimta pirmajā pusē uz Bausku no Dānijas atceļojušais zeltkalis Hermanis Dītrihs Bušs ir kundzes sencis. Viesiem parādīju Bauskas Rātsnama reprezentācijas grāmatiņā rakstīto par čaklo zeltkali, un ciemiņi sajūsmināti slavēja baušķeniekus par vēstures vērtību godāšanu. Pateicības vārdi ierakstīti viesu grāmatā: «Paldies visiem tiem ļaudīm, kas vēlas atjaunot Bauskas pilsētas spožumu!»
Pirmo meklē alu
Savu vietu citzemju tūrisma ceļvežos ieguvusi «Bauskas alus» darītava. Daudzkārt pirmais jautājums no Vācijas, Francijas un Baltkrievijas ceļotājiem bijis: «Vai alus darītavai ir savs krodziņš?», «Kur var baudīt kausu Bauskas alus?», «Kur iegādāties nefasēto «Bauskas alu»?». Nereti cilvēki vīlušies, ka ražotni neļauj apskatīt individuāliem tūristiem. Taču «Bauskas alus» meklējumi ceļotājus aizved gan uz veikaliem un kafejnīcām, gan Bauzes tirgu.
Vasaras karstumā tūrists no Anglijas meklēja banku, lai samaksātu ceļu policijas uzlikto sodu. Viņam Latvija būšot īpaša ar pirmo sodu kā autovadītājam, ceļotājs atzina, paškritiski pasmejoties.
Nācies sastapt īstus mākslas vēstures «gardēžus». Ceļotājs no Krievijas, apskatījis bukletu ar mūspuses dižajām pilīm, sacīja: «Šitādas man nerādiet, tādu mums pašiem pa pilnam. Lūk, Bauskas pils, tā ir reta «manta», noteikti jāapskata!» Somijas viesi bija mērojuši ceļu no Rīgas ar galveno mēr-ķi – redzēt Svitenes muižas interjeru. Viņi bija pateicīgi par skolas direktores Guntas Novikas atsaucību, kura «uz karstām pēdām» izrādīja ciemiņiem telpas.
Jauna iela
Iebraucēju interesi piesaistījis jaunbūvētais tornītis virs Bauskas Valsts ģimnāzijas ēkas. Tūristi parasti grib uzkāpt tik augstu, cik vien iespējams, taču pagaidām šo vēlmi nevaram piepildīt. Dažam līdzēja ieteikums uzkāpt Bauskas pils tornī. Kāds ierosināja apdomāt, vai tas nevar kļūt par jaunu apskates objektu, jo tagad ir pilsētā augstākais punkts.
Ceļotāji no Latvijas, kas Bauskā viesojušies vairākkārt, ļāva pārliecināties, ka pozitīvās atmiņas veido jebkurš tirgotājs, pakalpojumu sniedzējs vai vienkārši satikts cilvēks. Ekskursante no Smiltenes jautāja: «Kur tagad atrodas jūsu slavenais garšvielu veikals «Gafū»?
Cita atbraucēja taujāja: «Kā atrast Torņa ielu?» Kad teicu, ka Bauskā nav tādas, ceļotāja nepie-krita: «Ir gan! Tā ir iela, kur kafejnīcā «Tornis» mēs pirms gadiem gardi paēdām!» Tā nu Rīgas iela savam garajam dažādu nosaukumu sarakstam no vēstures – Lielā, Kungu, Sudmalu, Vienības – piepulcējusi vēl vienu vārdu – Torņa.
Dažkārt sliktais paliek nepateikts, bet ar prieku jāatzīst, ka piecu mēnešu laikā no Tūrisma informācijas centrā ienākušajiem nedzirdēju nevienu negatīvu atsauksmi par pakalpojumu sniedzējiem Bauskā un pilsētas apkārtnē. Vien kāda rīdziniece bija vīlusies, ka Rundāles pils dārzā rozes par agru noziedējušas…
Neredzamās zīmes
Kāds Vācijas autotūrists no Rīgas puses neplānoti bija iebraucis Bauskā, laikus nepamanot norādi uz ceļu P87. Viņš atzina: «Nekādi nespēju pierast pie Latvijas ceļu satiksmes norādēm, vienmēr pabraucu garām vajadzīgajam pagriezienam, zīmi ieraugu tikai tad, kad jau jānogriežas. Pie mums Vācijā ir citādi – par jauniem virzieniem informē gabalu pirms nogriešanās vietas.»
Daudz tūristu uz Bausku no Rīgas atbrauc ar sabiedrisko transportu. Pamatots ir viņu jautājums: «Vai autobusi ceļā uz Rīgu neuzņem pasažierus Rātslaukuma pieturā? Tur ir citu maršrutu saraksti, bet Rīgas reisu grafika nav.» Iespējams, atbilde jāmeklē pie satiksmes organizētājiem.
Ja tūristi informācijas centrā iegriežas atkārtoti, izmantoju iespēju pajautāt, vai pusdienas bija labas, kā patika naktsmājas u. tml. Vairākkārt uzteica viesu namus «Nameji» pie Bauskas, «Vīnkalni» Rundālē. Igauņu kompānija sacīja paldies par ieteikumu ieturēt maltīti mūzikas klubā «Čuguna roze».
Mūsu objekti ir arī izglītojoši. Rātsnamā piedāvāto ekskursiju «Sver un mēri Bauskā» īpaši iecienījušas skolēnu grupas. Kāds puisis pēc stāstījuma par senajiem mēriem – olekti, pēdu u. c. – noteica: «Tagad beidzot saprotu, ko nozīmē teiciens «sešas pēdas zem zemes».»
