Par senāko skolu kādreizējā Bornsmindes pagastā, kas 1925. gadā tika pārdēvēts par Īslīces pagastu, ir visai nepilnīga informācija. Zināms, ka pirmo mācību iestādi barons fon Šepings ierīkojis kādā no savas muižas ēkām tagadējos Ziedoņos.
Par senāko skolu kādreizējā Bornsmindes pagastā, kas 1925. gadā tika pārdēvēts par Īslīces pagastu, ir visai nepilnīga informācija. Zināms, ka pirmo mācību iestādi barons fon Šepings ierīkojis kādā no savas muižas ēkām tagadējos Ziedoņos.
Zemes gabalu piešķir barons
1865. gada «Latviešu Avī- žu» pielikumā pieminēta jau- nas skolas ēkas iesvētīšana Bornsmindes pagastā. Tā būtu uzskatāma par pirmo skolas vajadzībām celto ēku pagastā. Mācību iestādei zemes gabalu un nepieciešamos kokmateriālus piešķīris Bornsmindes barons.
Precīza toreizējās skolas atrašanās vieta nav zināma, vēstures avotos tika minēts, ka tā celta pie Bornsmindes meža. Šī mācību iestāde bi- jusi kopīga Bornsmindes un Greisdarbes pagastam. Šo pašvaldību teritorijās dzīvojošiem skolas nauda nebija jāmaksā, bet pārējiem nācās atvērt makus.
Papildu ienākumi no mājlopiem
Pirmais skolotājs vēl muižas ēkā esošajā skolā bijis kāds Bētiņš no «Dobelniekiem». Pedagoga alga 1873. gadā bijusi 31 rublis gadā. Desmit gadus vēlāk minēts Kristians Ciemalds, kuram pagasta deputāti izlēma vairs algu nemaksāt. Protokolu grāmatā rakstīts: «Kad pagasta skolotājs Ciemalds no muižas īpašnieka barona fon Šepinga vairāk nekā pienācīgu loni dabūn, tad tika nolemts caur pagas- ta valdi skolotājam zināmu darīt, ka pagasts viņam līdz šim maksātus 31 rubli lones tāļāk vairs nemaksās, tāpat arī priekš siena pļaušanas cilvēkus vairs nedot.» Tātad toreizējam skolotājam iztiku nodrošināja ne vien alga, bet arī sava palīgsaimniecība ar mājlopiem, ja jau sienu vajadzēja pļaut.
Jaunu ēku nolemj nebūvēt
1884. gada 14. jūlijā pagasta valdē tika sapulcināti visi saimnieki un no kalpu vidus deleģēti «desmitnieki», lai lemtu par jaunas skolas ēkas būvi. Laika gaitā pirms 20 gadiem celtā mācību iestāde vairs neatbilda pagasta ļaužu vajadzībām. Toreiz nācās lemt par jaunās skolas atrašanās vietu. Balsošanā vairākums atbalstī- ja celtniecību pie Bērzmuižas, kas atradās pagasta vidū. Tolaik Bornsmindes pašvaldību vadīja J. Veidemans.
Turpmākais jaunās ēkas tapšanas process nemaz nebija tik gluds, par to liecina 1885. gada janvārī pagasta vietnieku (deputātu) pieņemtais lēmums: «Tagadējo skolas namu pārbūvēt, bet jaunu skolu vēl nebūvēt.»
Kāpēc šāds pretējs lēmums? Var noprast, ka lēmējiem tolaik gribējies atrisināt mācību iestādes jautājumu ar mazākiem tēriņiem, jo jaunas ēkas celtniecība maksāja dārgāk nekā pārbūve. Arī sēdes protokolā atrodams skaidrojums: «Ja skolu jaunbūvētu uz citas vietas, pagastam vairāk tūkstoši būtu nekārtīgi jāizdod, turpretim līdzšinīgo skolu varētu salāpīt un par gadiem kapitālu priekš jaunas skolas iekrāt, caur ko pagasta locekļiem tagad uzliktās lielās nodošanas atkristu, tas ir pamazinātos.»
Paziņojumus «izbungo»
Šo lēmumu atcēla ar Bauskas apriņķa tiesas spriedumu, un tā paša gada martā jaunā pagasta vecākā R. Dumpes vadībā izlēma tomēr celt jaunu skolas namu. Turpmāk par būvniecību kopīgi sprieda Bornsmindes un Greisdarbes pagasta vietnieki. 1885. gadā vēl pie skolas celšanas neķērās, tālab paredzēto zemes gabalu iznomāja vairāksolīšanā. Izsoles paziņojumi tika izlikti pagasta namā un… tuvējos krogos. Savukārt pie skolas paredzētās akas rakšanas darbi tika «izdoti mazāksolīšanā (..) un Bauskā caur izbungošanu uz tirgus plača zināmu darīt». «Izbungošana» notika tirgus dienās, kad saradās visvairāk ļaužu, un uzmanības pievēršanai vispirms rībināja bungas, pēc tam tika nolasīti dažādi paziņojumi.
1886. gada sākumā mazāksolīšanā par skolas būvēšanu uzvarēja Jānis Grinovskis. Pagastam šī mazāksolīšana bija ārkārtīgi izdevīga, jo no sākotnējiem 6700 rubļiem būvniecības izmaksas saruka līdz 4445 rubļiem.
Skolotājs saņem labu algu
Tajā laikā, lai kļūtu par skolotāju, bija jāiztur konkurss. Vispirms pagasts izsludināja pieteikšanos uz pedagoga vie- tu, pēc tam vietnieki izvēlējās vienu no kandidātiem. 1886. gada maijā uz šo amatu bija pieteikušies Bauskas Pilsmuižas skolotāja palīgs Jānis Žibeiks un Tomes pagasta skolotājs Jēkabs Kaspari. Protokolā lasāms: «Pēc tam, kad no abiem kandidātiem iesniegtās liecības zīmes bij priekšā celtas, tika pēc pārrunāšanas ar piecām pret trim balsīm par kandidātu uz šejienes skolotāja vietu Johan Žibeik kungs izvēlēts un nolemts skolas valdi lūgt to par skolotāju priekš šejienes skolas apstiprināt.»
J. Žibeiks Bornsmindes pagasta skolu vadīja turpmākos 14 gadus. Viņam atalgojumā paredzēja «par gadu loni skaidrā naudā 200 rubļu sudrabā, visu pie skolas piederīgu dārzu ar laukiem un pļavu, no kam viņam augļi piekrīt; skolotājam ir it par katru ārpagasta bērnu, kurš skolu apmeklētu, viens rublis pagastam par labu jāmaksā». Minētie 200 rubļi tolaik bija liela nauda, pagasta vecākajam amata atalgojums bija tikai 42 rubļi un divas kapeikas gadā. Tajā laikā govi varēja nopirkt par pieciem rubļiem.
Zem jumta arī stallis un šķūnis
Skola tika būvēta 1886. un 1887. gadā līdz septembrim. Tapa sarkanu ķieģeļu divstāvu ēka ar dakstiņu jumtu. Vienlaikus tika uzcelta arī ķieģeļu saimniecības ēka, kurā zem kopēja jumta atradās stallis un šķūnis. Skolas solu darinā- šanu uzticēja P. Šittkem.
1887. gada septembra bei- gās jaunais skolas nams bija pabeigts, un pagasta vietnieki atvēlēja desmit rubļu no naudas lādes «priekš jaunā skolas nama iesvētīšanas izrīkošanas.» Ar skolēniem šī ēka piepildījās tikai oktobra pašā nogalē, jo tolaik mācību gads sākās līdz ar ganu gaitu beigām.
Tā nu Īslīces skolas nams pēc vairākām pārbūvēm joprojām stalti stāv vecajā vietā. Ievērojama iestādes paplašināšana notika 1928. gadā, kad uzcēla trešo stāvu un ēku ievērojami pagarināja. Nākamā lielā pārbūve noslēdzās 1993. gadā, kad tika pabeigts jaunais korpuss, 2000. gadā skolu papildināja jaunuzceltā sporta zāle.
Pirms 115 gadiem Bornsmindes pagasta skolā bija trīs nelielas klasītes un viens skolotājs. Tagad izaugusi vidusskola ar gandrīz 500 skolēniem un 35 skolotājiem.
