«Kur īsti dzīvo trakumsērgas izraisītājs? No kā ar šo briesmīgo slimību inficējas meža zvēri?» tā redakcijai vaicājuši vairāki lasītāji.
«Kur īsti dzīvo trakumsērgas izraisītājs? No kā ar šo briesmīgo slimību inficējas meža zvēri?» tā redakcijai vaicājuši vairāki lasītāji.
Šos jautājumus «Bauskas Dzīve» uzdeva pieredzējušam veterinārārstam, Pārtikas un veterinārā dienesta Bauskas pārvaldes priekšniekam Jānim Bitem.
«Šo dabas uzdoto mīklu cilvēce cenšas atminēt kopš Homēra laikiem. Trakumsērgas izraisītājs dzīvo meža biotopā, un laiku pa laikam ar to saslimst kāds no siltasiņu dzīvniekiem, kas savukārt inficē citus. Iespējams, ka dzīvnieku trakumsērgas izraisītāju Latvijas mežos ievazāja 60. gados ievestie jenotsuņi, taču tikpat labi tas var būt dabas mehānisms dabiskai izlasei – izdzīvo stiprākais.
Lietojot vakcīnu, jau minētos «biskvītus», ko mednieki izliek meža dzīvniekiem, iespējams aizkavēt masveida saslimšanu. Vācijā tas, piemēram, izdevies septiņu gadu laikā, un tur tikpat kā nav vairs šo saslimšanas gadījumu. Arī Lielbritānijā, ko no kontinenta šķir jūras šaurums, trakumsērgu izdevies izskaust,» stāsta J. Bite.
Diezgan bieži rīta stundās mērojot ceļu uz Rīgu, dakteris Jānis Bite pamanījis, ka šogad uz ceļiem ir daudz sabrauktu dzīvnieku – suņi, kaķi, lapsēni. Viņš brīdina autovadītājus, ka arī šie dzīvnieki var būt bijuši slimi ar trakumsērgu, jo normāli reti kurš dzīvnieks skrietu uz brauktuves, kur ir intensīva satiksmes plūsma.
Par sabrauktu dzīvnieku pīšļu novākšanu it kā nav atbildīgs neviens no ceļu uzturēšanas dienestiem. Tāpēc nevajadzētu arī dabas draugiem censties šos dzīvniekus aiztikt, aizvākt. Darot to bez gumijas cimdiem, cilvēks pakļauj sevi briesmām inficēties.
