Latvijas iedzīvotājiem vajadzētu katru rītu, spogulī skatoties, pateikt sev – mana nākotne ir atkarīga nevis no nodokļu sistēmas, bet no manis paša.
Nodokļu politikai mūsu valstī ir bijusi pievērsta un tiks pievērsta ļoti liela uzmanība. Dažkārt pamatoti, dažkārt ne gluži. Nav šaubu, ka nodokļu sistēmu varēja un joprojām var uzlabot. Taču ļoti bieži tā tiek vainota «noziegumos», kurus nav pastrādājusi.
Ja kāda uzņēmuma bizness nav ilgtspējīgs, par to ļoti bieži ir spiests pavēstīt nodokļu inspektors, dažkārt šo grūto darbu nākas uzņemties bankai. Nenoliedzami, ir situācijas, kad nodokļi var pazudināt uzņēmumu, kura biznesa modelis ir ilgtspējīgs, ja tas spiests konkurēt ar uzņēmumiem, kuri nodokļus nemaksā. Taču tad tā ir nodokļu iekasēšanas sistēmas, nevis nodokļu likmju maiņa.
Sabiedrības labklājība ir atkarīga no daudziem pakalpojumiem, kurus praktisku un ētisku apsvērumu dēļ pērkam kopā, nevis atsevišķi – drošība, veselība, izglītība u. c. Tie maksā dārgi, tāpēc arī nodokļi nevar būt pavisam viegli un nemanāmi. Tie nevar būt tik zemi, lai uzņēmumi neizjustu negodīgas konkurences sekas situācijā, kad kāds cits šos nodokļus nemaksā.
Līdz ar to nevarēja un nevajadzēja cerēt, ka nodokļu reforma atnesīs krasu kopējā nodokļu sloga samazinājumu. Tas gluži vienkārši nebija un nebūs iespējams.
Reformas rezultātā tiks iekasēta tikai nedaudz mazāka summa, nekā tiktu iekasēta alternatīvajā scenārijā. Taču tā tiks iekasēta ievērojami citādi, ja runā par uzņēmumiem. Uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) jeb peļņas nodoklis vairs nebūs jāmaksā avansā, tas būs jāmaksā tikai par sadalīto peļņu. Mērķis ir vairot investīcijas un uzņēmumu pašu kapitāla palielināšanu. Lai arī līdz šim investīciju stimuli nodokļu atlaižu veidā strādāja labi, var cerēt, ka jaunā kārtība būs vēl labāka. Viedokļi ir dažādi, bet šķiet, ka uzņēmēju vairākums izmaiņas atbalsta. Tā dēvētais Igaunijas modelis vismaz ir tas, ko uzņēmēju organizācijas ilgstoši ir vēlējušās. Ja rezultāts nepatiks, tās varēs vainot tikai sevi.
Tā sauktajos darbaspēka nodokļos tik krasu pārmaiņu nebūs. «Tā saucamo» saku tāpēc, ka nevaru pieņemt praksi bāzt iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI) vienā maisā. VSAOI tieši ietekmē maksātāja prognozējamos nākotnes ienākumus, atšķirībā no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), tāpēc tas drīzāk ir uzskatāms par iesaldētu algas daļu, nevis nodokli. Šajā gadījumā izmaiņas būs ļoti pakāpeniskas, to rezultātā lielākā daļa cilvēku maksās mazāk, bet ietekme pārsvarā nebūs ļoti liela. Ir sperts solis, kuram ir liela simboliska jēga, jo līdz šim progresīvais ienākuma nodoklis tika uzskatīts par soli «sociālisma» virzienā. Tomēr tā praktiskā ietekme nebūs liela.
