Pēc Krimināllikuma 123. panta 1. daļas – par nogalināšanu aiz neuzmanības – tika apsūdzēts baušķenieks Jānis Markūns.
Pēc Krimināllikuma 123. panta 1. daļas – par nogalināšanu aiz neuzmanības – tika apsūdzēts baušķenieks Jānis Markūns.
Šī krimināllieta 2002. gada 11. un 12. februārī tika skatīta mūsu rajona Tiesā.
1952. gadā dzimušais Jānis Markūns ir 3. grupas invalīds. Invalīde ir arī viņa sieva M. Žukovska. Kopā ar šo ģimeni kādā Dārza ielas mājā Bauskā dzīvoja arī M. Žukovskas 1972. gadā dzimušais dēls Raivis. Šie nekur nestrādājošie cilvēki, kuriem valsts maksāja invaliditātes pabalstu, par patīkamu laika kavēkli bija izraudzījušies iedzeršanu. Izvēlīgi viņi nebija, jo ienākumu pietika, lai iegādātos pašu lētāko mantu.
Pagājušā gada 28. jūlija rītā viņi devās uz tirgu pēc kārtējās sīvā devas. Lētā prieka lāse tika ieņemta turpat uz vietas, un ceļā uz mājām abi jau tenterēja. Padēls Raivis iepriekšējā vakarā tādos pašos neceļos bija pazaudējis savas brilles. Ar pieri taranēdams dzīvokļa stenderi, viņš nāca pie atziņas, ka «viens vēl derētu». Patēvs Jānis bija miermīlīgi noskaņots un gatavojās dzērumu izgulēt turpat mājās. Taču viņa sieva, novērtēdama dēla faktisko stāvokli, mudināja vīru nepieļaut Raivja iziešanu no mājas.
Slepkavība nebija plānota. Nevienam no trīs ģimenes locekļiem pat sapņos nerādījās, ka pašam jaunākajam, kurš bija vesels cilvēks, šī diena būs pēdējā viņa mūžā. Sievas pamudināts, J. Markūns centās padēlu aizturēt, un sākās divu piedzērušu vīriešu grūstīšanās šaurajā dzīvokļa koridorā. Raivis jutās pietiekami pieaudzis, lai pakļautos mātes un tēva aizliegumam iziet no mājas. Apvainots par patēva mēģinājumu laupīt viņa brīvību, jauneklis sagrāba to aiz krūtīm. Mēģinādams atbrīvoties, J. Markūns ar visu ķermeņa svaru grūda Raivi pret istabas durvīm. Zaudēdams līdzsvaru, Raivis sāniski ietriecās durvju stiklos, izsita tos un ievēlās istabā.
Pēc spēcīgā grūdiena cauri stiklotajām durvīm no Raivja kakla sāka plūst asinis. To bija tik daudz, ka visi nobijās, katrs darīja, ko varēja, lai glābtu cietušo. J. Markūns skrēja ar dvieli, lai apsietu ievainojumu. Arī pats cietušais ar kreklu mēģināja aizspiest brūci, lai apturētu straujo asiņu plūsmu. Māte jau zvanīja ātrajai palīdzībai. Mediķe, kura ieradās pēc desmit minūtēm, cietušo atrada vannā, kur J. Markūns izmisīgi tecināja Raivim virsū ūdeni, lai dabūtu pie samaņas. Nekavējoties tika izsaukta arī medicīnas palīgbrigāde. R. Žukovski izņēma no vannas un uz grīdas mēģināja glābt viņa dzīvību. Taču mediķu pūles izrādījās veltīgas. 15 minūšu laikā jaunais cilvēks bija noasiņojis. Triecoties cauri stikliem, uz Raivja kakla labajā pusē pilnīgi bija pārgriezta jūga vēna. Šādi miesas bojājumi pēc sava rakstura tiek pieskaitīti smagiem un dzīvībai bīstamiem. Šoreiz tie bija tiešā cēloniskā sakarībā ar R. Žukovska nāvi.
Tiesa, sēdē analizējot tiesājamā darbību juridisko kvalifikāciju, atzina par pareizu J. Markūnam inkriminēto likumpantu, kas paredz nonāvēšanu aiz neuzmanības. Viņa vainu pastiprināja alkoholisko dzērienu lietošana. Tiesa atzina Jāni Markūnu par vainīgu un sodīja viņu ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu, kas jāizcieš nosacīti, noteikts arī viens gads pārbaudes laika.
