Beidzot Eiropas Savienība parādījusi mums savu īsto seju. Ir nomesta devīgā onkuļa maska, un jau iezīmējas īstais tēls.
Beidzot Eiropas Savienība (ES) parādījusi mums savu īsto seju. Ir nomesta devīgā onkuļa maska, un jau iezīmējas īstais tēls. Realizējot ES lauksaimniecības politiku, laukus atstāj lielākā jaunatnes daļa. Pilsētās tiek iepludināts lēts darbaspēks. Darba vietu arī tur ne visai daudz – rūpniecība jau ir veiksmīgi novesta līdz ES standartiem. Darbs ir galvenokārt tirdzniecībā un apkalpojošā sfērā. Tirgojam ES rūpniecības preces, palīdzot saglabāt tur darba vietas un algas.
Tagad zemnieki sāk vākt parakstus pret ES pasludināto subsīdiju nolikumu. Šāda parakstu vākšana un sūtīšana ES institūcijām nozīmē muižkunga atzīšanu un algas diedelēšanu. Parakstus mums vajadzētu vākt un ar preses palīdzību vērsties pie tās mūsu tautas daļas pilsētās, kas saprot, ka, tikai saglabājot laukus, mēs saglabāsim Latvijas vārdu. To ļoti labi saprata arī ES funkcionāri un ES emisāri.
Krievu laikos ne mazums viensētu tika nomēztas no zemes virsas un izveidotas «ģerevņas». To darīja ne tikai, lai iegūtu lauku plašumus, bet arī lai iznīcinātu viensētnieku dvēseli – savas zemes saimnieka dvēseli.
Padomju laikos mūsu varas vīri ar kāju grūda Kremļa vārtus – neviena cita republika netika līdzi. Desas un sviestu braucām pirkt pie kaimiņiem – un atkal šajā ziņā bijām pirmie. Arī ES mēs esam iemīļoti. «Emisionāru» stingro vārdu steidzamies pirmie dzīvē nest. Noteikti pēc kāda laika arī mēs varēsim lepoties ar «saeimisāriem» Briselē.
Presē tiek izteikti minējumi, ka iestāšanos ES varētu pieņemt arī bez bauru līdzdalības, tikai Saeimai nobalsojot. Tāpēc nenogulēsim šo brīdi un vāksim parakstus jau laikus. ES stājamies tikai ar visas tautas balsošanu!
Zemnieku saimniecības, īpaši lielražotājas, sajūt ES subsidēto produkciju ieplūdumu. Mazajām zemnieku saimniecībām un amatnieksaimniecībām tas, protams, nedraud, jo tiks izstumtas no ražošanas ar likumu palīdzību. No šī gada stājas spēkā Dzīvnieku labturības noteikumi, tas ir, kūtī gan ziemā, gan vasarā jānodrošina tādi parametri, kādi apmēram ir Šķēles kunga apartamentos. Netop ievērots, nav numurs ausī – un lopiņam iet garām gan slakteris, gan skārnis. Arī pieniņu varēs dzert peļu junkuri.
Mums vajadzētu valdībai stingri izteikt savas prasības, piemēram, subsīdiju starpību ar ES – Latvijai nomuitot. Ja arī iesim ES, tad nevis ar pastieptu roku, bet pa plaši atvērtām durvīm.
A. MUCENIEKS, viens no pirmajiem brīvās Latvijas zemniekiem un droši vien arī pēdējiem brīvās Latvijas brīvajiem zemniekiem Rundāles pagasta «Vīstiķos»
