Iecavas novadā rudenī notikusī izpēte par jauniešu dzīvi norāda vairākus darba virzienus, kam turpmāk pievēršama lielāka uzmanība, secināja pētījuma prezentācijas dalībnieki.
Kopumā Iecavas novadā jaunatnes situācija būtiski neatšķiras no Latvijas vidējiem rādītājiem, secināja pētījumu firmas «Factum» pārstāve Dace Lūse. Zemāks vērtējums nekā vidēji valstī ir izglītības jomā, kā arī līdzdalības jomā un vērtējot iespējas ietekmēt lēmumus valsts un pašvaldības mērogā.
Nepiekrīt vērtējumam
Izglītības jomas nedaudz zemākais vērtējums radīja klātesošo pašvaldības deputātu neapmierinātību. Deputāte un Iecavas vidusskolas direktore Agra Zaķe uzskata, ka nelielais aptaujāto skaits nedod pietiekami ticamu rezultātu, jo novadā ir dažādas vispārizglītojošās, profesionālās un speciālās izglītības iestādes ar labu izglītības kvalitāti. Daļa klātesošo jauniešu tam piekrita. Jāatgādina, ka bažas par skolēnu aizplūšanu uz Rīgas un Bauskas ģimnāzijām iepriekšējā sasaukumā pauda domes opozīcija, tomēr tagad pārmetumi vidusskolai vairs netiek adresēti.
Deputāts Atis Avots ieteica pētījumu izmantot praktiski, nosakot turpmākos jaunatnes politikas mērķus. Jāatgādina, ka Iecavas novada domē trijos gados mainījušās trīs jaunatnes lietu speciālistes un jaunatnes politikas stratēģija līdz šim nav izstrādāta. Ir īstenoti vairāki jauniešu iesaistes projekti, otro gadu pašvaldība atbalsta skolēnu nodarbināšanu vasaras brīvlaikā.
Atbalstīs nodarbinātību
Kā «Bauskas Dzīvi» informēja Iecavas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Annija Jakovļeva, pēc pētījuma prezentācijas no novada jauniešu nodarbinātības iespēju vērtējuma pašvaldībā secināts, ka jāveido īpaša atbalsta programma šai jomai. Pašlaik pašvaldība sadarbībā ar portālu prakse.lv un vietējiem uzņēmējiem jau īstenojot projektu «Virtuālā prakse».
«Lai attīstītu jauniešu profesionālo orientāciju, pašvaldība uzrunā vietējos uzņēmējus ar aicinājumu piedalīties jauniešu izglītošanā un nodarbinātības veicināšanā, nodrošinot savos uzņēmumos iespēju izzināt profesiju daudzveidību,» papildina A. Jakovļeva. Pirmā atsaukusies Zorģu ciemata apkaimē strādājošā mēbeļu ražotne «Spals». Plānots arī veidot sadarbības tīklu starp pašvaldību un uzņēmējiem, dibinot konsultatīvo padomi.
Jāpiebilst, ka jauniešu nodarbinātība ir viens no galvenajiem nākamajā Eiropas Savienības budžeta periodā 2014. – 2017. gadā no kohēzijas fonda atbalstāmajiem mērķiem, jo tā kļuvusi par problēmu vairākumā Eiropas valstu. Līdzīgu pētījumu pēc Izglītības un zinātnes ministrijā sagatavotās metodoloģijas iecerēts īstenot pēc 2 – 3 gadiem, lai noteiktu, kas mainījies jaunatnes situācijā.
UZZIŅAI
Pētījums «Jaunatnes politikas īstenošanas indeksa noteikšana Iecavas novadā»
Jaunatnes politikas kopējais indekss: Latvijā vidēji – 51 punkts, Iecavas novadā – 49 punkti.
Jauniešu nodarbinātība un uzņēmējdarbība: Latvijā – 71, Iecavā – 67.
Veselības aizsardzība un labklājība: Latvijā – 62, Iecavā – 64.
Jaunrade un kultūra: Latvijā – 59, Iecavā – 57.
Brīvprātīgais darbs: Latvijā – 45, Iecavā – 47.
Sociālā iekļaušana: Latvijā – 48, Iecavā – 47.
Izglītība, tai skaitā neformālā: Latvijā – 57, Iecavā – 46.
Iespējas ietekmēt lēmumus: Latvijā – 38, Iecavā – 37.
Līdzdalība: Latvijā – 26, Iecavā – 30.
Pētījums noticis aptaujas ceļā, nejaušā izlasē iesaistot 100 respondentus 13 – 25 gadu vecumā.
Dati aprēķināti saskaņā ar jaunāko statistiku, izsverot tos pēc vecuma, dzimuma un tautības.
Indeksa vērtēšanas shēma: no 0 līdz 100 punktiem, ik pa 20 punktiem sniedzot vērtējumu «zems», «drīzāk zems», «vidējs», «drīzāk augsts», «augsts».
Pētījumam iztērēti 871,20 eiro, kas piešķirti no valsts budžeta jaunatnes politikas programmas.
Avots: «Factum» pētījums.
