Vai to var darīt katru dienu? Vai to var darīt ziemā? Vai pēc tam nevar saslimt? Cik to drīkst darīt jau pirmajā reizē?
Vai to var darīt katru dienu? Vai to var darīt ziemā? Vai pēc tam nevar saslimt? Cik to drīkst darīt jau pirmajā reizē?
Tie ir tikai daži jautājumi par to, ko jau piecus gadus brīvajā laikā labprāt dara baušķenieks Edgars Gasners – ziemas peldētājs jeb «ronis».
Prieks ceļot ar velosipēdu
Sākās viss tad, kad Edgaram bija 35 gadi un viņš nolēma dzīvē kaut ko mainīt. Par slinku un neaktīvu sevi gan viņš nekad nebija uzskatījis, brīvā laika pavadīšanas problēmu arī nebija. Edgaram paticis ceļot pa Latviju ar velosipēdu. Par skaistāko novadu viņš uzskata Kurzemi, īpaši Talsu rajonu. Braucienos gan labprātāk dodas viens. «Kad braucam bariņā, tad domas dalās, grūti vienoties par maršruta ilgumu un apstājas vietām,» stāsta ceļotājs. «Vienatnē braucot, vairāk laika varu veltīt arī dabas pētīšanai, patīk meklēt dažādus neparastus koka veidojumus, lai pēc tam, mājās tos apstrādājot, veidotu savdabīgas figūriņas.» Tomēr šie vaļasprieki bija nepietiekami, un viņš meklēja ko jaunu.
Vispirms jāpieradina rokas
Jau kopš bērnības Edgars apbrīnoja ziemas peldētājus. Vajadzēja arī uzlabot veselību, bija vēlme samazināt svaru. Nesākās gan viss tā uzreiz, āliņģī iekšā un peldi. Pirmo nedēļu ledus- aukstā ūdenī tika mērcētas rokas, nākamnedēļ tās pieradinātas jau līdz elkoņiem. Tad ar aukstā ūdenī samērcētu dvieli līdz pusei tika norūdīts ķermenis.
Tā tas turpinājās tik tālu, kamēr ieiešana aukstā dušā šķita patīkama. Pirmo reizi upē Edgars peldējās aprīļa sākumā. Vasarā peldes notika diendienā, līdz vēlā rudenī ieiešana aukstajā upes ūdenī arī sagādāja baudu.
Negribas domāt par šņabi un narkotikām
Nekādā gadījumā nedrīkst apliecināt varonību un mesties āliņģī bez iepriekšēja treniņa. Uz laiku ziemas peldes drīkst arī pārtraukt, atsākot problēmu nebūs. Kāds no šī vaļasprieka labums? Iegūst noteikti veselība, aukstais ūdens dod enerģiju ilgam laikam. Pēc šādas peldes cilvēks jūtas možs un vingrs, nenāk prātā dumjas domas par šņabja dzeršanu vai narkotiku lietošanu. Kaimiņi sākumā brīnījušies, ziemā sastopot Edgaru plānāk ģērbušos, bez cimdiem un cepures. Viņa norūdīto organismu aukstums nebiedē. Protams, dažreiz šāda izklaide var būt arī bīstama. Reiz Edgaru upes straume panesusi zem ledus, tomēr izdevies veiksmīgi tikt laukā. Īpaši bīstamas šādas peldes ir pavasaros, palu laikā. Ja nu upē nav iespējams tikt, var izvārtīties sniegā, aplieties ar aukstu ūdeni.
Edgars Gasners uzskata, ka 40 gados dzīve noteikti vēl nebeidzas. Pirms pāris gadiem ausī viņš ielicis auskaru, jo tas šķitis gana stilīgi. Nedaudz radušās problēmas darbā, municipālajā policijā, tomēr kompromiss rasts. Sevi viņš apliecinājis dažādi. Ir noskrējis maratona distanci, iecerēts pieveikt arī 100 kilometrus. «Ja baidās, tad vispār nav vērts dzīvot,» tā Bauskas «ronis». Viņš arī labprāt iepazītos ar sev līdzīgiem ziemas aukstuma un peldes mīlētājiem, jo kopā tomēr ir jautrāk.
