Janvāra sākumā Alūksnē Mobilo strēlnieku bataljonā dažu dienu laikā saslima vairāk nekā simt karavīru. Daži no viņiem bija jāpārved uz Valsts infektoloģijas centru Rīgā.
Janvāra sākumā Alūksnē Mobilo strēlnieku bataljonā dažu dienu laikā saslima vairāk nekā simt karavīru.
Daži no viņiem bija jāpārved uz Valsts infektoloģijas centru Rīgā. Ekspertīzē noskaidrots, ka slimību izraisījis Norvalkas vīruss.
Kas tā par slimību, stāsta Tatjana Merankova, Sabiedrības veselības aģentūras Jelgavas filiāles epidemioloģe.
Imunitāte nav ilgstoša
Bauskas rajonā saslimšana ar Norvalkas vīrusu pagaidām nav reģistrēta. Taču lai precizētu zarnu infekcijas diagnozi, Sabiedrības veselības aģentūras Virusoloģijas laboratorijā Rīgā, Klijānu ielā 1, var veikt diferenciālo diagnostiku. Šis vīruss sastopams vairākās Eiropas valstīs, pēc notikušā Alūksnē pirmoreiz izdalīts arī Latvijā. Tas izdarīts Sabiedrības veselības aģentūras Virusoloģijas laboratorijā.
Norvalkas vīrusa izraisītā akūtā zarnu infekcija citās valstīs ir pazīstama ar nosaukumu «ziemas vemšanas slimība». Tās raksturīgākās pazīmes – slikta dūša, vemšana, caureja, galvas un vēdera sāpes, neliels drudzis. Slimības gaita ir smaga, tomēr komplikācijas novērotas reti. Simptomi parādās 24 – 48 stundas pēc inficēšanās, bet cilvēks parasti sirgst ne ilgāk kā pāris diennaktis.
Norvalkas vīruss vairojas cilvēka zarnu traktā, izdalās ar izkārnījumiem vai vemjot. Ļoti ātri infekcija izplatās tieša kontakta ceļā personai ar personu, īpaši tur, kur vienkopus uzturas daudz cilvēku. Var inficēties arī ar koplietošanas priekšmetiem, ūdeni, pārtiku, ja tai pieskāries slims cilvēks, kurš iesaistīts pārtikas sagatavošanā, izsniegšanā. Imunitāte, ko iegūst pārslimojot, nav ilgstoša, iespējams saslimt atkārtoti.
Jāievēro personiskā higiēna
Zīmīgi, ka šoziem arī vairākās Skandināvijas valstīs novēroti Norvalkas vīrusa izraisīti masveida saslimšanas gadījumi, liecina Ziemeļvalstu sabiedrības veselības institūta speciālistu novērojumi.
No saslimšanas ar Norvalkas vīrusu var pasargāt stingra personiskās higiēnas ievērošana, roku mazgāšana. Īpaši rūpīgi jātīra un jādezinficē priekšmeti, ar ko bijusi saskare slimajai personai. Darba devējiem pārtikas aprites uzņēmumos ļoti rūpīgi jāseko strādājošo veselībai, jāuzrauga, lai cilvēki, kuri slikti jūtas un, iespējams, ir inficējušies, nenodarbojas ar pārtikas gatavošanu, izsniegšanu, fasēšanu, pārdošanu un transportēšanu.
