Viesturu pagasts ir padomju laika administratīvo reformu «produkts», jo tad izveidojās Viesturu ciema teritoriālā vienība (kolhozs «Viesturi» un padomju saimniecība «Bērstele»).
Viesturu pagasts ir padomju laika administratīvo reformu «produkts», jo tad izveidojās Viesturu ciema teritoriālā vienība (kolhozs «Viesturi» un padomju saimniecība «Bērstele»).
Senāk šajā teritorijā daļēji ietilpa Mežotnes, Svitenes un Sesavas pagasts.
Lielākās muižas bija Lielbērstele un Grāvendāle.
1812. gada 29. un 30. septembrī pie Grāvendāles notikusi liela kauja starp Napoleona karaspēka prūšu korpusu un krievu spēkiem.
Pirmajā un Otrajā pasaules karā šī teritorija stipri izpostīta, visvairāk pie Lielupes, jo tur ilgstoši atradusies frontes līnija.
1935. gadā šeit galvenā nodarbošanās bijusi zemkopība. Lielākie rūpniecības uzņēmumi tolaik – Grāvendāles piensaimnieku sabiedrības pienotava ar trim krejotavām un vējdzirnavas Silakrogā. Darbojusies arī Grāvendāles četru klašu pamatskola.
Domājams, ka Viesturu vārds šim zemes stūrītim ir cēlies no netālā Mežotnes pilskalna apzīmējuma «Viesturkalns». Tā nosaukums savukārt radies saistībā ar zemgaļu vadoņa Viestarda (arī Viestura) darbību šajās vietās pirms aptuveni 780 gadiem.
Kādreizējā Sesavas pagasta teritorijā, kas ta- gad atrodas Viesturu pagastā, Čakstu – Zirņu mājās 1895. gada 14. septembrī dzimis pirmais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste. Tagad māju kādreizējā vietā plešas tīrums, nav pat piemiņas zīmes. Ēkas gājušas zudumā padomju laikā, melioratori nolīdzinājuši arī māju vietas.
